1945. gada 9. oktobrī
Čaklie darba zemnieki un bagātie atpalicēji
«Apriņķa goda sarakstā jau ir minēts Lielplatones pagasts, kura darba zemnieki jau priekš dažām dienām par 100 procentiem izpildīja obligāto graudu piegādi valstij, bet tagad piegādā graudus virs plānā paredzētā daudzuma.
Kā čaklākos sekotājus Lielplatones pagastam var minēt Platones un Pēternieku pagastus. Labi graudu piegādi valstij pilda arī Zaļenieku, Lielvircavas un Sesavas pagasti,» vēstī «Zemgales Komūnists».
«Ja Jelgavas apriņķis republikas mērogā nevar izvirzīties kādā no pirmajām vietām, tad pa lielākai daļai vainojami tie ekonomiski spēcīgie pagasti, kas nav pareizi noorganizējuši labības sagādi un vēl tagad piegādi izpildījuši tikai par dažiem desmit procentiem.
Visvairāk labības piegādē atpaliek bagātie Glūdas, Augstkalnes un Vircavas pagasti,» atzīmē laikraksts.
Par virsplāna cukurbietēm – salda prēmija
«Cukurs ir svarīgs pārtikas līdzeklis, tāpēc katra cukurbiešu audzētāja pienākums ir nodot bietes fabrikai pārstrādāšanai cukurā.
Kā pirmā 1500 kg labas kvalitātes cukurbietes Jelgavas punktā piegādāja Epners Emīlija no Svētes pag. Straumēniem. Viņa šogad ar cukurbietēm apsējusi 0,34 ha un paredz 4 tonnu vietā fabrikai piegādāt 6 tonnas biešu. Par piegādātām bietēm enerģiskā cukurbiešu audzētāja bez naudas, graizījumiem un melases saņems cukura prēmiju 56 kg apmērā,» laikrakstam ziņo Jelgavas cukurfabr. vec. agron. F.Bokums.
Individuālajai celtniecībai – zaļo gaismu
«Vairāk kā citās mūsu republikas pilsētās dzīvokļu trūkuma neērtības izjūtamas Jelgavā,» atgādina «Zemgales Komūnists». «Nepilni 9 procenti ēku palikušas kaut cik lietojamā stāvoklī, kopā dodot 106 tūkstoši kvadrātmetru apdzīvojamās platības, no kuriem 49 tūkst.kv.m aizņemti iestādēm un citām vajadzībām. Iedzīvotāju skaits pilsētā pieaudzis jau līdz 24 tūkstošiem (miera laikā ap 40 tūkst.), kādēļ cilvēku sablīvējums to aizņemtajā apdzīvojamā platībā ir ļoti liels. Individuālai celtniecībai Jelgavā tādēļ ir sevišķi svarīga nozīme.
Gribēdami atvieglot dzīvokļu trūkuma grūtības, daudz uzņēmīgu jelgavnieku pieprasījuši apbūves gabalus jaunu dzīvojamo ēku celšanai. Pilsētas izpildkomitejas Komūnālās saimniecības daļa piešķīrusi jau 170 apbūves gabalus 2 līdz 3 tūkstoši kvadrātmetru lielumā. Tā kā pilsētas izbūves techniskais projekts vēl nav izstrādāts, tad apbūves gabalu piešķiršana stipri ierobežota. Pa lielākai daļai tos piešķir jaunajā Jelgavā*, nelielā mērā arī Miezītes un Viskaļu rajonos.»
*Jaunā Jelgava – Pārlielupe, skaidro Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. ◆
Sagatavoja Uldis VeilandsIzmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
