Latvijas Banka (LB) šonedēļ laidusi apgrozībā jaunu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu «Melanholiskais valsis», kas ir veltījums komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam, vienam no izcilākajām latviešu simfoniskās mūzikas kompozīcijām, informē LB preses dienestā.
Monētas grafisko dizainu veidojis Ilmārs Blumbergs, ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandē.
Monētas aversā redzama spoži uzmirdzējusi krītoša zvaigzne, bet gar monētas malu augšpusē lokveidā izkārtotas varavīksni simbolizējošas septiņas joslas. Savukārt monētas reversā izvietots uzraksts «Valse Mélancolique». Saskaņā ar mākslinieka I.Blumberga ieceri krītošā zvaigzne attēlo E.Dārziņa pāragro un traģisko aiziešanu no dzīves, bet varavīksnes septiņi loki raisa sarunu ar Dievu caur mūziku.
«E.Dārziņš (1875–1910) ir latviešu klasiskās mūzikas dvēsele. 34 pilni mūža gadi, viens ļoti talantīgs dēls, 17 kordziesmu, 19 solodziesmu (viena iznīcināta, viena pazudusi), četri skaņdarbi simfoniskajam orķestrim (trīs iznīcināti), divi nepabeigtas operas fragmenti, recenzijas, apraksti un mīklaina nāve uz dzelzceļa sliedēm. Līdzās vienkāršām, nepretenciozām kompozīcijām E.Dārziņa darbu sarakstā ir arī opusi, kam piemīt liels simbolisks spēks. Nozīmīgākais no tiem – «Melanholiskais valsis», kuru tikai brīnumainā kārtā izdevās izglābt no bojāejas,» tā dižo komponistu raksturo Latvijas Bankā.
Kormūzika nav iedomājama bez «Lauzto priežu» majestātiskajām brāzmām, dziesmas «Mēness starus stīgo» dailes, «Senatnes» plūduma, «Ciānas bērnu» skaudrā traģisma un mirdzuma, kas plaiksnī dziesmā «Sapņu tālumā». Vīru koru balsīs liels skaistums dzimst brīžos, kad skan «Mirdzi kā zvaigzne», «Nāc man līdz!», «Mūžam zili», «Es zinu». Solodziesmu pasaulē nekad nebeigs skanēt «Aizver actiņas un smaidi», «Pazudusī laimīte», «Teici to stundu, to brīdi», «Vēl tu rozes plūc», «Kā zagšus» u.c.
«Tomēr pāri visam – «Melanholiskais valsis», kuram veltīta LB kolekcijas monēta. Pēc netaisniem apvainojumiem plaģiātismā E.Dārziņš iznīcināja visas savas simfoniskās partitūras, un tikai «Melanholisko valsi» izdevās brīnumainā kārtā izglābt no bojāejas. Reiz rakstnieka un dzejnieka Jāņa Poruka dārza nokrēslā E.Dārziņam parādījies balts tēls – kā sapnis, kā Dievmāte –, un tieši šis tēls radījis impulsu «Melanholiskā valša» tapšanai. Viegli šūpo līganā melodija, saldi smeldzīgi pieskaras klarnetes solo. Arī mūsdienās, kad saskarsmē bieži dominē uzspēlēta atraktivitāte un jautrība, «Melanholiskais valsis» ļauj ja ne gluži paskumt, tad vismaz vienu nelielu laiksprīdi lietderīgi paklusēt,» norāda LB pārstāvji. ◆ zz.lv
