Iecerētajai administratīvi teritoriālajai reformai viennozīmīga atbalsta nav; pašvaldībām nav pārliecības par kārtējo izmaiņu lietderību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija secinājusi, ka pēc 2009. gadā pabeigtās administratīvi teritoriālās reformas vēl joprojām ir novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, piemēram, novadā ir mazāk par 4000 iedzīvotāju. Turklāt vairākos nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu administratīvās teritorijas attīstību. Novadi iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgi – tas ietekmē pašvaldību nodokļu ieņēmumus, tostarp pašvaldības ar zemākiem ienākumiem nevar nodrošināt likumā noteiktās funkcijas.
«Izveidojusies nevienlīdzīgā situācija rada apstākļus, kur bagātākās pašvaldības var atļauties atbalstīt savus iedzīvotājus un nodrošināt nepieciešamo sociālo atbalstu, bet nabadzīgākās nespēj nodrošināt pat likumā noteiktās funkcijas bez papildu finansējuma, kā dēļ cieš to iedzīvotāji,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Ministrija sagatavojusi piedāvājumu jaunai administratīvi teritoriālajai reformai. Tās mērķis ir mazināt nevienlīdzību, uzlabot valsts pārvaldi un palīdzēt sekmīgāk un līdzsvarotāk attīstīties novadiem. Publiskai diskusijai tiek piedāvāti divi iespējamie pašvaldību turpmākās apvienošanās modeļi.
Viens no pašvaldību apvienošanas variantiem paredz, ka Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā tiks izveidoti 49 novadi un deviņas republikas pilsētas. Savukārt otrs paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kuros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi. Lēmums, kuru no pašvaldību turpmākas apvienošanas variantiem apstiprināt, tiks pieņemts pēc plašām diskusijām ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem.
Reformu paredzēts ieviest 2021. gadā, kad notiks pašvaldību vēlēšanas.
Kā vērtējat nepieciešamību pēc jaunas administratīvi teritoriālās reformas?
Valdis Veips, Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors
Ideja par jaunu administratīvi teritoriālo reformu vēl ir pārāk zaļa, nav bijis pietiekami daudz laika tajā iedziļināties. Atceros, ka pirms sešiem gadiem Latvijā jau notika viena šāda reforma, ko iniciēja toreizējā Tautas partija, bet atbalstīja tās ministrs. Taču līdz pat šim brīdim neesmu varējis pilnībā izprast, pēc kādiem principiem tā tika īstenota. Reāli dzīvē sanāca tā, ka izveidojās novadi ar mazāk nekā diviem tūkstošiem iedzīvotāju un novadi ar 30 un vairāk tūkstošiem iedzīvotāju. Tagad, lai arī pagājuši tikai seši gadi, jāķeras klāt atkal jaunai reformai, kas, manuprāt, nav īsti prātīgi. Lai to darītu, domāju, vispirms jāveic padziļināta izpēte, rūpīgi jāizvērtē pašreizējā situācija, darbā jāiesaista pašvaldības un skaidri jāsaredz, kādus konkrētus ieguvumus sniegs plānotā reforma kā ekonomikā, tā sociālajā sfērā. Tāpat jāredz, cik lielā mērā veicamā reforma sasauksies ar nupat kā reģionos un pašvaldībās izstrādāto un apstiprināto Attīstības programmu un Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ir vidēja un ilga termiņa dokumenti. Bez tam nupat kā sācies ES struktūrfondu apguves jaunais periods, kas saplānots, pamatojoties uz Nacionālo attīstības plānu, kas savukārt veidots pēc jauniem principiem, ņemot vērā pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ar to rēķinās arī daudzie ārzemju partneri, kurus plānots iesaistīt nākamo projektu ieviešanā.
Lūkojoties paredzētās reformas piedāvātajās kartēs, redzu, ka, piemēram, Zemgalē piedāvā apvienot Neretas, Aknīstes un Viesītes novadu. Skaidri redzams, ka šādas robežas iezīmētas gluži mehāniski, nerēķinoties kaut vai ar vēsturiskajiem aspektiem, jo Nereta savulaik vairāk bijusi saistīta ar kaimiņiem bijušajā Aizkraukles rajonā, bet pārējās divas pašvaldības – Jēkabpils rajonā. Stingri jādomā, cik stiprs attīstības centrs jaunajā modelī var izveidoties no minētajām trim pašvaldībām? Tāpat jārēķinās, ka paies ilgs laiks, kamēr apvienotās pašvaldības un to iedzīvotāji saradīs cits ar citu un iemācīsies saimniekot kopā. Turklāt pieredze rāda, ka mazas un vidējas pašvaldības arī tagad var darboties itin sekmīgi. Pie mums Zemgalē tāds ir Rundāles, Ozolnieku un vēl citi novadi. Esmu pārliecināts, ka administratīvi teritoriālajai reformai jānotiek pēc brīvprātības principiem, rēķinoties kā ar pašvaldību, tā ar to iedzīvotāju vēlmēm. Jāņem vērā arī iespējamās papildu izmaksas, kas pavisam noteikti radīsies reformas ieviešanas laikā. Vai mēs to tagad maz varam atļauties?
Ilze Vītola, Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietniece
Vērtējot tālākas administratīvi teritoriālās reformas ieceri, manuprāt, jāņem vērā būtiski aspekti. Vispirms jābūt visai skaidram vērtējumam par iepriekšējās reformas mērķiem – vai tie ir vai nav sasniegti, kas līdz šim praksē apliecinājies kā labs un kas ne. Pēc pieredzes redzam, ka daudzi mazie novadi, kas brauc uz pašvaldību pieredzes apmaiņā, savu izaugsmi vienkārši nevar nodrošināt, jo viņiem nav finansiālas kapacitātes projektu īstenošanā. Un arī Jelgavas novads, ja sastāvētu no diviem pagastiem, nespētu ar tādu finanšu apmēru un vērienu risināt jautājumus, veikt lielus kapitālieguldījumus infrastruktūrā, kā arī finansēt citas pašvaldības kompetencē esošas funkcijas, kā tas ir iespējams tagad. Tāpēc, no vienas puses, mazajiem novadiem lauku teritorijās būtu jābūt iespējai apvienoties un kaut vai konkrētos projektos rīkoties kā vienai pašvaldībai.
Tomēr, no otras puses, nedrīkst pieļaut, ka, apvienojot laukus ar pilsētām, lauku iedzīvotāji ar savām vajadzībām neviļus kļūtu otršķirīgi. Piemēram, patlaban notiekošas diskusijas kontekstā par lauku skolām, lai neveidojas absurdas situācijas, kad lauku bērni būtu spiesti braukt pusotru stundu, lai tiktu uz skolu, kura ir pilsētā.
Līdz ar to uzskatu, ka ideja par reformu ir apsverama, bet tikai un vienīgi pēc situācijas rūpīgas analīzes, jo ir daudzas pašvaldības, kuras funkcionē labi, un ne visām nepieciešama apvienošanās. Tāpat jāņem vērā aspekti, kas ir pozitīvi mazajiem novadiem, un tā ir viņu identitāte un tradīcijas, kas, apvienojoties lielākā novadā, mēdz izzust. Un tas nav mazsvarīgs faktors. Iedzīvotāji jebkurā gadījumā sevi asociē arī ar vietu un vidi, kur dzīvo. Mēs Jelgavas novadā esam ieguldījuši pietiekami lielu darbu, lai pēc reformas cilvēki ar laiku sāktu sevi asociēt ar Jelgavas novadu, tā ir gan vizuālā identitāte, gan novada svētki un daudz kas cits. Ja veidojas jauns dalījums, kas tad paliek pāri no šī?
Jaunajā kartē redzams, ka Jelgavas novads potenciāli varētu tikt apvienots ar Ozolnieku novadu, vēl ir variants – ar Babītes novadu. Jāņem gan vērā, ka Jelgavas novads ģeogrāfiski jau tagad ir garš. Lielākās problēmas cilvēkiem rada tieši satiksmes nodrošinājums un bērnu, sadzīves loģistika. Kartē var viegli sazīmēt, kas kur loģiskāk izskatās un ko likvidēt, bet dzīvē aiz skaitļiem ir reāli cilvēki, bērni, skolēni un nodokļu maksātāju nauda. Ikvienas izmaiņas nes līdzi ļoti daudz praktisku nianšu.
Pēteris Veļeckis, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtā jaunā administratīvi teritoriālā reforma 2021. gadam izstrādāta šaurā speciālistu lokā, nekonsultējoties ar pašvaldībām un nepārstāvot visu novadu intereses.
Jāuzsver, ka, apvienojoties Ozolnieku un Cenu pagastam, Ozolnieku novads izveidots jau pirms 2009. gada teritoriālās reformas, kuras rezultātā novadam pievienojās arī Salgales pagasts. Pašvaldība spējusi nodrošināt veiksmīgu novada attīstību, nesaņemot dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, izstrādātas vairākas attīstības stratēģijas, kas pakāpeniski tiek sekmīgi īstenotas. Ozolnieki ir salīdzinoši liels attīstības centrs ar vairāk nekā 4000 iedzīvotāju, kas atbilst likumdošanā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, līdz ar to pašvaldība neizjūt nepieciešamību pēc administratīvi teritoriālām izmaiņām.
Jāatzīst, ka straujāku novada attīstību nereti kavē ierobežots līdzfinansējums no valsts un ES fondu līdzekļiem. Jaunajā ES fondu apgūšanas periodā 2014.–2020. gadam galvenā līdzekļu sadale notikusi starp lielajām pilsētām un 21 reģionālās nozīmes attīstības centru, kur Ozolnieku novads neietilpst. Pēdējos gados jūtama tendence līdzšinējās valsts funkcijas deleģēt pašvaldībām, kas veido papildu slogu pašvaldības budžetam, piemēram, uzdodot pašvaldībām nodrošināt pabalstu valsts noteiktā garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un finansējumu bērniem, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes vai izmanto bērnu uzraudzības pakalpojumus, nepiešķirot līdzfinansējumu, kā to paredz likums.
Apzinoties vajadzību pēc vietām bērnudārzos, 2012. gadā Ozolniekos pašvaldība sāka jauna bērnudārza celtniecību un 2013. gadā atklāja pirmsskolas izglītības iestādi «Pūcīte», samazinot rindas līdz minimumam. Savukārt valdība 2013. gadā pieņēma lēmumu nodrošināt bērniem vietas pirmsskolas izglītības iestādēs jau no pusotra gada vecuma. Kaut gan pašvaldība pa šo laiku maksimāli izmantojusi visu pirmsskolas izglītības iestāžu telpu kapacitāti, papildus algojot pedagogus grupās ar lielāku bērnu skaitu, rinda joprojām saglabājas, un 80 procentos gadījumu to veido pusotru gadu veci bērni. No ministra puses vairākām pašvaldībām izskan pārmetumi par bērnu rindām uz pirmsskolas izglītības iestādēm, aizmirstot, ka, pieņemot likumu par 2012. gada budžetu, tika noteikts, ka pašvaldības nedrīkst ņemt aizņēmumus izglītības iestāžu paplašināšanas vajadzībām. Pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem 2013. gadā arī izbūvēja papildu stāvu vidusskolai.
Rezumējot iepriekšminēto, administratīvi teritoriālajai reformai būtu jēga, ja tā kardināli paplašinātu pašvaldību tiesības un mazinātu atkarību no valsts struktūrām. Bet ļaut pašvaldībām pašām lemt par atalgojumu, ES fondu izmantošanas mērķu izvēli, dalību uzņēmējdarbībā, vietējo nodokļu ieviešanu un tamlīdzīgi nozīmē gāzt līdzšinējo politisko eliti ar tās vidē valdošo birokrātiju. Un to piedāvātā koncepcija neparedz.
Veiksmīgākai novadu attīstībai būtu jānodrošina lielāka novadu patstāvība, kā arī jāveicina sadarbība ar kaimiņu novadiem. Ozolnieku novadam jau attīstījusies sekmīga sadarbība ar Jelgavu un Jelgavas novadu izglītības, civilās aizsardzības, sporta un tūrisma jomā.
Apvienojot vairākas pašvaldības vienā, pastāv iespēja, ka netiks nodrošināta pietiekama deputātu pārstāvniecība, lai rezultatīvi pārstāvētu novada iedzīvotāju intereses. ◆
Sagatavoja Santa Logina
