«Salīdzinot finansējuma apmēru šā brīža un jaunajā atalgojuma modelī vispārizglītojošajām izglītības iestādēm, redzams, ka 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums,» atsaucoties uz veiktajiem aprēķiniem, trauksmi ceļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tam nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), minot, ka «šādi tiek salīdzināti nesalīdzināmi lielumi».
LIZDA aprēķinājusi, ka no visām 119 pašvaldībām ir tikai astoņas, kur skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas piedzīvotu vienīgi finansējuma pieaugumu un nevienā izglītības iestādē vidējais atalgojums netiktu samazināts.
Modeļus nevar salīdzināt
Zaudējumi pašvaldību skolās, ko varētu radīt patlaban izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis bez vērā ņemtiem LIZDA priekšlikumiem un papildu finansējuma, mērojami līdz pat 350 eiro no vidējās skolotāju algas. Savukārt vidējās algas pieaugums ir no pāris centiem līdz aptuveni 370 eiro.
«LIZDA vēlreiz uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kurā atalgojuma modelis pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošajiem. Līdz ar algu reformu daudz tiek runāts arī par izglītības kvalitāti, nereti uzsverot, ka tā būtu jāuzlabo, taču nav saprotams, kā tieši tiek plānota izglītības kvalitātes veicināšana, ja vairāk nekā pusei no pašvaldībām nāksies saskarties ar atalgojuma samazinājumu skolotājiem,» izplatītajā paziņojumā pauž arodbiedrība.
Savukārt IZM nepiekrīt šiem LIZDA aprēķiniem, uzskatot, ka «šādi tiek salīdzināti nesalīdzināmi lielumi». Ministrija skaidro, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis novērsīs pašreizējo situāciju, kad par vienu un to pašu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. Tāpat jaunā atalgojuma sistēma tuvinās tādai skolotāju un skolēnu proporcijai skolās, kāda tā vidēji ir Igaunijā un Somijā.
Sagaida skolu vadības un pašvaldību rīcību
«Modelis, balstoties uz aprobācijas datiem, ko sniedza pašas skolas, noteiks, cik pedagogu amata likmju skolā nepieciešams atbilstoši skolēnu skaitam, vecumam un īstenotajām izglītības programmām. Līdz ar to nav iespējams mehāniski salīdzināt pedagogu atalgojumu pie pašreizējā skolu tīkla, ar to saistītās skolotāju un skolēnu proporcijas un pašreizējās atalgojuma sistēmas, kas pieļauj ievērojamu nevienlīdzību, ar jauno modeli, kas nosaka sakārtotu, saprotamu un prognozējamu atalgojuma sistēmu un racionālu skolotāju un skolēnu proporciju,» vēsta IZM pārstāve Ilze Salna, piebilstot, ka jaunais modelis motivēs gan skolu vadību plānot optimālu mācību procesu, gan pašvaldības veidot racionālu skolu tīklu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka šajā mācību gadā, neieviešot jauno atalgojuma modeli, kas paredzēja pāreju uz 36 stundu darba nedēļu, mūsu puses vispārizglītojošo skolu skolotāji par likmi jeb 21 kontaktstundu nedēļā atkarībā no skolēnu skaita turpina saņemt 420 līdz 480 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī.
Valdība jau spērusi pirmos soļus «kvalitatīvākas un modernākas izglītības virzienā», nosakot kritērijus par minimālo skolēnu skaitu 10. klasē. Novadu skolās būs jābūt ne mazāk par 12, novadu pilsētās (Ozolniekos) – 18, bet republikas pilsētās – 22 skolēniem. ◆
