Jelgavas novada pašvaldība par juristiem ir gatava maksāt krietni vairāk nekā citas.
Šogad jau otro reizi izsludinātajā konkursā par juridisko pakalpojumu sniegšanu Jelgavas novada pašvaldībai Annas Udalovas vadītā Iepirkumu komisija par labāko atzinusi SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs», kas ir bijis juridisko pakalpojumu sniedzējs pašvaldībai kopš 2009. gada. Deputātu mazākums iebilst, ka līdzšinējie pakalpojumi pašvaldībai izmaksāja pārāk dārgi un ir izraisījis daudz liekas strīdēšanās tiesā. Tomēr, ja sūdzības no citiem konkursa dalībniekiem likumā noteiktajā termiņā, kas beidzas šodien, netiks saņemtas, Jelgavas novadam par juridiskajiem pakalpojumiem nāksies maksāt vēl dārgāk.
Jelgavas novadu apkalpojošie juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers ir bieži pamanāmi iedzīvotāju sapulcēs, kur viņi laipni iesaka daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem uzlabot to apsaimniekošanu, spriež, cik lieli nākamgad varētu būt nodokļi vai sniedz kādu citu juridiska rakstura padomu. Abi juristi īpaši neatšķiras no novada administrācijas speciālistiem, kas šajās pat sapulcēs runā, kā uzlabot meliorācijas sistēmu, lai neapplūstu piemājas mazdārziņi, vai kā saukt pie kārtības dīkdienīgus ciema jauniešus. Tomēr šo abu juristu statuss ir citāds nekā pārējiem. Proti, viņi nav administrācijas darbinieki, bet gan ārpakalpojuma sniedzēji, kas divatā izveidojuši uzņēmumu «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Tam kā ārpakalpojuma sniedzējam Jelgavas novada pašvaldība jau vairāk nekā piecus gadus maksā nepilnus astoņus tūkstošus eiro mēnesī.
Zaudē arī Augstākajā tiesā
Jūnijā beidzās iepriekš uz pieciem gadiem noslēgtā līguma termiņš, tādēļ jau divus mēnešus pirms tam bija izsludināts jauns konkurss. Arī tajā uzvarēja «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Taču starptautiskā juridisko pakalpojumu firma «Varul» iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kas apturēja šo iepirkumu. IUB Juridiskā departamenta direktora vietniece Monta Oga toreiz paskaidroja, ka Jelgavas novada izsludinātais juridisko pakalpojumu iepirkuma līgums satur darba līguma pazīmes. Proti, no juristiem – pakalpojumu sniedzējiem – pasūtītājs nedrīkst prasīt, lai tie darba laikā atrastos Jelgavas novada Domes ēkā. Jelgavas novada pašvaldība (ne bez «Lagzdiņa un Jēgera juridiskā biroja» ziņas) IUB lēmumu iesūdzēja tiesā. Taču galu galā pat Augstākā tiesa atzina, ka IUB lēmums ir bijis pamatots. Jāpiebilst, ka šajā neauglīgajā strīdā ar IUB Jelgavas novada administrāciju pārstāvēja Jāņa Kārkliņa juridiskais birojs, kam par šo juridisko pakalpojumu jau atsevišķi (ne caur nolīgto uzņēmumu «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs») tika samaksāti 3,7 tūkstoši eiro.
Jauns iepirkums pagaidām nav apstrīdēts
Jau jūnija beigās jūtot, ka caur tiesu «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» pie darba Jelgavas novada pašvaldībā netiks, tika izsludināts jauns iepirkumu konkurss. Šoreiz pieteicās seši pretendenti, starp kuriem vairs nebija agrākā strīdnieka «Varul».
Jelgavas novada pašvaldības pārstāvis Jānis Erno skaidro, ka konkursā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tika vērtēta cena un kvalitāte, kas ietver pieredzi darbam pašvaldībā, un klātienes apkalpošanas ātrums. «Konkursā iesniegtie piedāvājumi variējās amplitūdā no 3002 eiro līdz 32 000 eiro mēnesī. Saimnieciski izdevīgākais bija uzņēmuma «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» piedāvājums par 7968 eiro mēnesī, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (reāli summa ir ap desmit tūkstošiem eiro – red.),» raksta J.Erno.
Nedēļas sākumā IUB pārstāve M.Oga «Ziņām» teica, ka par šā izsludinātā konkursa rezultātiem pagaidām neviens nav sūdzējies. «Ja sūdzību nebūs, tad IUB nav pamata šo konkursu pārvērtēt. Mums darba tāpat pietiek,» «Ziņām» teica M.Oga.
Trijatā pret vairākumu
Jelgavas novada Domes deputāti Kārlis Rimša, Madars Lasmanis un Irina Dolgova ir vērsušies dažādās institūcijās, lai apstrīdētu «Lagzdiņa un Jēgera juridiskā biroja» pakalpojumu iepirkšanas saimniecisko lietderību, kā arī šī uzņēmuma tiesības sniegt juridiskos pakalpojumus tad, kad iepriekš noslēgtā līguma termiņš ir beidzies. «Esmu mājas lapās izpētījis 46 mūsu novadam līdzīgas Latvijas pašvaldības un varu secināt, ka nekur nav tā, ka juridiskie pakalpojumi pilnībā tiek pirkti kā ārpakalpojums,» teic K.Rimša. Viņš uzskata, ka Dzintara Lagzdiņa un Alda Jēgera zemās kvalifikācijas dēļ pašvaldība ir ievilkta garā tiesāšanās procesā jautājumā par lietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvi Kalnciemā. Deputāts ir sašutis par neizprotamo tiesāšanos ar Zaļenieku pagasta zemnieku Tālivaldi Bratku, no kura Jelgavas novada Dome nolēma piespiedu kārtā pa lēto atpirkt Aspazijas dzimto «Daukšu» zemi. «Es nesaprotu, kā tā var būt, ka visa pašvaldības juridiskā informācija ir vienas privātfirmas ziņā. Kam ir informācija, tam arī ir vara,» secina K.Rimša. Turpretī pozīcijas deputāti minēto juristu kvalifikāciju vērtē kā augstu. «Viņi zina savu vērtību un tāpēc nekautrējas prasīt lielāku maksu nekā agrāk,» «Ziņām» teica kāds deputāts.
Iepērkot pakalpojumu, zūd pieredze
Latvijas Universitātes asociētā profesore Inga Vilka atzīst, ka ne tik sen visā Eiropā gan valdības, gan pašvaldības institūcijās bija ļoti izplatīta ārpakalpojumu piesaiste. «Tagad nāk atpakaļ nostādne, ka pienākumus veic štata darbinieki. Viens no argumentiem ir tāds, ka, pērkot pakalpojumu ārpusē, darba pieredze nepaliek pašā iestādē un tā nekļūst gudrāka,» teic profesore.
I.Vilka spriež – salīdzinot līdzīgas pašvaldības, varētu izvērtēt, cik adekvāta ir viena vai cita darbu izpildes cena.
Citi maksā štata juristiem
Jāpiebilst, ka Jelgavas novada pašvaldībā skaidro, ka «Lagzdiņa un Jēgera juridiskā biroja» pakalpojumu līdzšinējā astoņu tūkstošu eiro mēnesī cena ir bijusi maza, salīdzinot ar to, ko pirms teritoriālās reformas novadā ietilpstošie 13 pagasti maksāja saviem štata juristiem un nolīgtajiem advokātiem.
Taču, izvērtējot summas, ko juristiem pašvaldībās maksā pēc teritoriālās reformas, aina paveras citāda. Piemēram, Daugavpils novadā juridiskos pakalpojumus sniedz trīs štata juristi. Viņu kopējais atalgojums, ieskaitot nodokļus, ir 3135 eiro. Pašvaldības pārstāve Kristīna Isate piebilst, ka juridiskā daļa sniedz bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem, deputātiem un 55 pašvaldības iestāžu speciālistiem.
Dobeles novada pašvaldība savu trīs juristu algošanai tērē līdz 3,5 tūkstošiem eiro mēnesī. Novada izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs paskaidro, ka juridiskos ārpakalpojumus pašvaldība nepērk. Ja rodas vajadzība, pašu juristi pašvaldības intereses arī aizstāv tiesās. G.Kurlovičs spriež, ka jautājums par visaptverošu juridisko pakalpojumu sniegšanu pašvaldībai nav īsti korekts, jo ar juridiskām lietām ikdienā sastopas vai puse pašvaldības darbinieku, sākot ar bērnu tiesību sargiem.
Par Jelgavas novadu mazākajā Ozolnieku novadā ir divi štata juristi, kuru atalgojums, ieskaitot darba devēja maksāto sociālo nodokli, pēdējā gada laikā ir nedaudz vairāk par 2500 eiro mēnesī. Juridiskie pakalpojumi kā ārpakalpojums pēdējos divpadsmit mēnešos Ozolnieku novadā nav pirkti. ◆
