Kaut arī Ukrainas atbalsta biedrības rīkotajā diskusijā «Quo vadis, Jelgavas sabiedriskās organizācijas? Pilsētas un novadu NVO grūtas izvēles priekšā – ar Ukrainu, ar Krieviju vai ar vienaldzību?» vairums viesiem domāto krēslu palika tukši, pasākums tomēr notika. Izraisījās dziļdomīga, brīžiem arī nesamierināma viedokļu apmaiņa starp Jelgavas krievu biedrību «Veče» un piecu citu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas pauda Latvijas valdībai līdzīgus proukrainiskus uzskatus.
Biznesa centra «Zemgale» apspriežu telpā uz galda saliktās vizītkartes liecināja, ka uz pasākumu tika gaidīti gan Jelgavā dzīvojošo padomju armijas atvaļināto karavīru biedrība «Militārie pensionāri», gan ar Ukrainu saistītās Jelgavas biedrības «Džerelo» un «Smereka» un 11 citas sabiedriskās organizācijas un nacionālās kultūras biedrības. Tomēr atnācēji bija tikai pieci – Vaclavs Šuķis no lietuviešu biedrības «Vītis», Norberts Vizulis no Zemgales Strēlnieku biedrības, vienīgā dāma Ruta Melhere no biedrības «Lāčplēsis», Vilis Azēvičs no Jelgavas Latviešu biedrības un Sergejs Zakrevskis no Jelgavas krievu kultūras biedrības «Veče», kas pilsētā pamanāma ar salūta rīkošanu Krievijā plaši svinētajā 9. maijā. Kā pasākuma rīkotājiem bija solījuši, ieradās arī eksperti – Saeimas deputāti Mārtiņš Bondars un Edvīns Šņore, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra, Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš un vēsturnieks Andris Tomašūns.
Gibraltārs paliek Lielbritānijai
Diskusijas vadītājs un arī Ukrainas atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Miļūns jautāja par attieksmi pret 2014. gada notikumiem Krimā, par karadarbību Austrumukrainā un ko mūsu sabiedriskās organizācijas var darīt miera labā. «Iespējams, Krima varētu ar laiku mierīgā ceļā atgriezties Ukrainas sastāvā. Taču, domāju, kamēr vien pastāvēs Krievija, tā Sevastopoli, savu jūras cietoksni, nevienam neatdos. Līdzīgi kā Lielbritānija militāri stratēģisku apsvērumu dēļ neatdod Spānijai Gibraltāru. Abas šīs valstis ir NATO blokā, un tām nav savstarpēju problēmu,» sprieda P.Miļūns. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka Ukrainas lielākā problēma ir vājas demokrātiskās tradīcijas un vāja ekonomika. Citāds viedoklis bija vienīgi S.Zakrevskim, kurš tieši par Ukrainu izteicās samērā maz, bet demokrātiju raksturoja kā nejēdzīgu valsts iekārtu. «Valsts varai jābūt autoritārai pēc būtības. Kā uzskatos nobriedušam, cienījamam cilvēkam var būt tikpat vērtīga balss kā astoņpadsmitgadīgam sīkulim, kurš vēl neko dzīvē nesaprot. Sabiedrība, kas šādā ceļā izvēlas savus vadītājus, nevar attīstīties harmoniski,» uzskata S.Zakrevskis.
Zina, ko nozīmē karš
S.Zakrevskis atmodas laikā, strādājot Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcā, bijis dedzīgs antikomunists, taču deviņdesmito gadu vidū attapies, ka zāģē zaru, uz kura pats sēž. Viņš uzskata, ka Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā dzīvo viena tauta, kas ir mākslīgi, Rietumiem izdevīgi sadalīta. V.Šuķis iebilda, ka agrāk baltkrievus sauca par ļitviniem un ka ukraiņi vēstures gaitā ir cīnījušies ar krieviem ne pa jokam. Savukārt profesors O.Skudra uzsvēra: «Neļaujiet nevienam iestāstīt, ka demokrātija ir nevēlama. Šie cilvēki noliedz tiesības jums paust savu viedokli un tiesības pašiem izvēlēties, kā dzīvot.»
Runājot par kara draudiem, diskusijas vecākais dalībnieks V.Azēvičs aicināja sabiedrību būt vairāk vienotai. «Tautas savā starpā nesatiek. Mazi kari ir bijuši un būs. Es negribu, ka saplūktos lielie. Krievija un ASV ir līdz zobiem bruņotas ar kodolieročiem,» sacīja V.Azēvičs, kurš piedzīvojis Jelgavas degšanu 1944. gadā un karojis Vācijā.
Vienotie mēdz diskutēt
U.Dūmiņš atzina, ka viens, ko mēs varam darīt arī Ukrainas un miera labā, ir cīņa par savām demokrātiskajām tiesībām. «Arī mazākumtautību kultūras biedrībām var būt viedoklis par atsevišķiem jautājumiem politikā. Nevajadzētu būt tā, ka tās tikai dejo un dzied,» sacīja U.Dūmiņš. Par to bija nobažījies arī N.Vizulis, kurš sacīja, ka politiski jautājumi lielu sabiedrības daļu neinteresē.
Rezumējot diskusijā apspriesto, tās rosinātājs P.Miļūns «Ziņām» atzina, ka saukli «Vienoti Jelgavai» vajadzētu īstenot atklātās politiskās diskusijās. «Labi, ka uz pasākumu atnāca arī «Večes» pārstāvis, kurš, lai arī domā citādi, tomēr piedalījās sarunā. Labāk diskutēsim, nevis demolēsim,» secināja P.Miļūns, tādējādi atgādinot par nesen Rīgas centrā izdemolēto fotoizstādi, kas bija veltīta ukraiņu nevardarbīgajai cīņai Maidana laukumā Kijevā. ◆
