Apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi, kuru mērķis ir veicināt individualizētu pieeju skolēniem mācību sasniegumu uzlabošanai un iekļaujošās izglītības principa īstenošanai skolās. Piemēram, talantīgajiem būs iespēja divu klašu mācību saturu apgūt vienā gadā, ko mūsu puses pedagogi vērtē piesardzīgi.
«Praksē apstiprinājies, ka ir diezgan bezjēdzīgi atstāt skolēnu vairāk nekā vienu reizi uz otru mācību gadu, jo mācību motivācija, īpaši, ja to neveicina vecāki, neuzlabojas, bet jābūt ģēnijam, lai 7.–12. klašu posmā vienā gadā varētu apgūt divu klašu mācību saturu,» Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā Alda Spirģe spriež par izmaiņām noteikumos, kas paredz kārtību un kritērijus, kādos izglītojamie tiek uzņemti, pārcelti nākamajā klasē, kā arī atskaitīti no vispārējām izglītības iestādēm.
Lielāks atbalsts nesekmīgajiem
Jau līdz šim spēkā bijusi kārtība, ka izglītojamo ir tiesības atstāt uz otru gadu tajā pašā klasē tikai vienu reizi. Ja skolēns joprojām nav spējis tikt galā ar mācībām, atstājot tikai vienu gada vērtējumu, kas zemāks par četrām ballēm, viņu pārceļ nākamajā klasē un, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes ieteikumu, nosaka individuālu izglītības programmas īstenošanas plānu mācību grūtību novēršanai vai izvērtē un iesaka citu izglītojamā spējām atbilstošu programmu. Tiesa, šis nosacījums līdz šim vairāk attiecās uz 5.–8. klašu audzēkņiem, jo 1.–4. klasē jābūt ļoti nopietnam iemeslam, lai nepārceltu nākamajā klasē, bet vidusskolas posmā ar to arī mācības beidzas, ja kaut vienā priekšmetā gadā ir nesekmīga atzīme, ja vien tā iemesls nav bijis attaisnots kavējums.
Jaunajos noteikumos tiek precizēta kārtība, kā 1–8. klašu skolēniem, kuriem ir nepietiekams vērtējums pārcelšanai nākamajā klasē, tiek noteikts konkrēts laika posms atbalsta pasākumiem. Piemēram, konsultācijām, individuālajam darbam un pēcpārbaudījumu kārtošanai, lai panāktu manāmāku mācību rezultātu uzlabošanos.
Skolas iniciatīva palīdzēt reemigrējušajiem
Tāpat noteikti atbalsta pasākumi reemigrējušiem pamatskolas skolēniem, kuri atgriezušies no citām valstīm. Turpmāk skolai vismaz viena mācību gada garumā būs jānodrošina palīdzība latviešu valodas prasmju un zināšanu pilnveidei tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda, literatūra, sociālās zinības un Latvijas vēsture. A.Spirģe stāsta, ka šajā mācību gadā Jelgavas Valsts ģimnāzija nav uzņēmusi nevienu reemigrējušu skolēnu, bet izglītību 12. klasē turpina viena pērn no Lielbritānijas atgriezusies skolniece, kā arī meitene, kas iepriekš mācījusies starptautiskā skolā Kazahstānā un patlaban iet 10. klasē. «Šīm skolniecēm atbalstu latviešu valodas, kā arī, piemēram, fizikas un ķīmijas terminu apguvē vajadzēja pagājušajā mācību gadā, kad viņas devās uz konsultācijām pie attiecīgo priekšmetu skolotājiem. Patlaban meitenes ir ļoti sekmīgi iekļāvušās,» teic ģimnāzijas direktora vietniece, norādot, ka joprojām trūkst valsts finansiāla atbalsta šo skolēnu izglītošanā. Atbalsta pasākumi tiek organizētu pašu iniciatīvas un iespēju robežās.
Bez īpaša atzinuma internātskolā neuzņem
Noteikumi paredz arī palīdzību skolas maiņas gadījumā bērniem ar īpašām vajadzībām, nosaka tiesības iegūt pamatizglītību nepilngadīgajiem trešās valsts piederīgajiem, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā, līdz 6. klasei pagarina laiku iegūt izglītību ģimenē (Jelgavā šādi mācās četri bērni, bet novadā viens pirmklasnieks), kā arī novērš iespēju vienlaikus apgūt vairākas vispārējās izglītības programmas. Tāpat jaunajā kārtībā iekļauts punkts par skolu tīkla sakārtošanu, nosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai, kā arī izslēgta līdz šim obligātā prasība pašvaldības dibinātā internātskolā uzņemt bāreņus, bez vecāku gādības palikušos bērnus, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu atvases.
«Pie mums mācās arī bērni no Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra Elejas filiāles, taču viņiem visiem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdziens, ka nepieciešamas speciālās izglītības programmas. Bez tā mēs nevienu neuzņemam, un, ja tuvējā skolā nepieciešamo programmu nepiedāvā, viņi paliek pie mums,» stāsta Lielplatones internātpamatskolas direktors Andris Urbāns. Viņš min, ka šādas izmaiņas noteikumos, iespējams, parādījušās pēc Tiesībsarga biroja veiktajām pārbaudēm. Tajās, piemēram, konstatēts, ka Latvijā bieži bez vecāku gādības palikušie bērni nonāk divkāršā «trimdā» – vispirms tiek aizsūtīti uz attālu bērnunamu, bet pēc tam uz kādu no internātskolām. Tas mudinājis Lielplatones internātpamatskolu organizēt transportu, lai audzēkņi no Elejas bērnunama, kuri to vēlas, katru dienu pēc mācībām varētu atgriezties aprūpes iestādē, nevis palikt skolas internātā, stāsta A.Urbāns. ◆
