Pajautājiet tik kādam no 1991. gada barikāžu dalībniekiem (ne tagad, bet toreiz, tajā, par laimi, salīdzinoši siltajā ziemā) – vai būsi gatavs arī vēl pēc gada, diviem vai divdesmit četriem stāties blakus citiem tādiem pašiem tai brīdī patiešām pārliecinātiem patriotiem? Diez vai kāds teiktu nē, pat ja pirms tam lielā dūša pamazām sāktu slīdēt uz papēžu pusi. Kopā būšanai ir sava specifika.
Katrs padzīvojis cilvēks, kam iznācis būt padomju armijā – dienēt vai tikai padienēt, tas ir, piedalīties tā saucamajos «sboros» –, zinās, ka nevēlamu individuālismu prata izskaust ātri un prasmīgi. Zinot, ka visbagātīgākās pusdienas tiks tai nodaļai vai apakšvienībai, kura visātrāk pārvarēs tik un tik kilometru maršu (skrējienu šķēršļotā apvidū pilnā ekipējumā, šoreiz bez mūzikas), brašākie un spēcīgākie bez vārdiem (cik nu daudz ar gāzmasku galvā parunāsi) uzkrāva savējam ierocim blakus arī šajā jomā vājākā biedra ložmetēju vai automātu – laiku taču fiksē pēc pēdējā distances beidzēja. Tādi marši daudz ātrāk nekā ikdienas saskarsme civilos apstākļos parāda, kas tavs šķietami lādzīgais kolēģis ir par «putnu».
Situācijā, kad padomju armijas vietā esam tikuši pie Latvijas armijas, 19. oktobrī sākās rezerves karavīru mācības (tie jau laikam būs tie «sbori»), tādējādi aizsākot plānveida Nacionālo bruņoto spēku rezervē esošo karavīru militāro prasmju un iemaņu atjaunošanu, lai, kā raksta www.sargs.lv, līdz 2018. gadam sagatavotu aptuveni 2000 rezerves karavīru. Sešus mēnešus iepriekš Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs izsūtīja pavēstes par rezerves karavīru iesaukšanu uz rudenī plānotajām militārajām mācībām. Pavēstes izsūtīja 300 rezerves karavīriem. 164 rezerves karavīri informēja Atlases un rezerves personāla uzskaites centru par savu nodomu: 68 apstiprināja dalību mācībās (ieradās 59), 69 norādīja uz likumā noteiktajiem attaisnojošiem iemesliem, kāpēc nevar ierasties uz mācībām, bet 27 atteica dalību tajās, kā galveno iemeslu minot atrašanos ārpus valsts. Savukārt 47 rezerves karavīri vēl līdz šim nav sazinājušies ar uzskaites centru, kurš pieļauj, ka kāds no viņiem varētu arī ierasties uz mācībām. Bet 89 ierakstītā vēstulē izsūtītās pavēstes adresātu nesasniedza un tika atgrieztas Atlases un rezerves personāla uzskaites centram.
Sak, ja padomju zābaki pa manu zemīti vairs nebradā, savus jau arī nedeldēšu – kam tad mums NATO! ◆
