3. novembrī komponistam Emīlam Dārziņam ir 140 gadu jubileja. Rainis un Aspazija šogad sumināti bagātīgi, sniegsim uzmanību arī komponista estētiskajai pasaulei, jo daudziem nemaz nav zināms viņa rakstnieka, kritiķa talants, spēja domu ietērpt vārdos, kas atklāj komponista dziļo izpratni par mākslas un mākslinieka sūtību. «Diletanti arvien domā, ka mākslinieks ir kāds automāts, kam vajag tikai pakustināt roku, lai no piedurknes izbirdinātu pērles. Viņi aizmirst, ka katrs mākslinieka darbs ir viņa dvēseles kustību auglis, ka ar katru jaunu darbu viņš dod, tā sakot, gabalu no savas miesas un asinīm, ka katrs jauns darbs ir zelta grauds, kas tikai pēc ilgas tīrīšanas un šķīstīšanas ir varējis nonākt dienas gaismā…» (Emīls Dārziņš).
Komponists un viņa skaņu pasaule ir zvaigzne. Ieklausīšanās tajā – dvēseles svētki. Ikviena Dārziņa radīta tēma, melodija ir īpaša, tā uzrakstīta pārlaicīgā tonalitātē.
Prieks par kultūras pasaules atbalsīm jubilejas gadā – 6. oktobrī Latvijas Banka izlaida sudraba piecu eiro kolekcijas monētu, kas rezonē ar «Melanholiskā valša» viļņiem. Monētas aversā redzama spoži uzmirdzējusi krītoša zvaigzne, gar malu augšpusē lokveidā izkārtotas varavīksni simbolizējošas septiņas joslas. Savukārt monētas reversā izvietots uzraksts «Valse Melancolique». Krītošā zvaigzne attēlo Dārziņa pāragro un traģisko aiziešanu no dzīves, bet varavīksnes septiņi loki raisa sarunu ar Dievu caur mūziku.
Kordiriģenta Māra Sirmā koncerts norisināsies E.Dārziņa 140 gadu dzimšanas dienā LU aulā ar komponista restaurētā skaņu raksta interpretāciju korim «Latvija». Albums – kora «Latvija» dāvana viņa cienītājiem. Komponists dzīves laikā sarakstījis 17 dziesmas korim, bet līdz šim tās izdotas izkaisīti un nu jaunajā albumā «Emīls Dārziņš» pirmoreiz apkopotas vienuviet. Starp tām jāmin Raiņa «Lauztās priedes», Aspazijas «Mēness starus stīgo», Kārļa Skalbes «Mūžam zili» un citu autoru darbi, kas jau vairāk nekā 100 gadu ir dārgumi, bez kuriem nav iedomājami Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. ◆
