Jelgavnieki Jānis Tipuks un Edgars Palabinskis radījuši izlaušanās spēli «Kambaris».
«Spēles būtība ir pavisam vienkārša – jūs ieslēdz telpā, un jums jātiek ārā. Kā to darāt, ir jūsu izvēle,» stāsta Edgars Palabinskis, kurš kopā ar draugu un kolēģi Jāni Tipuku aicina pārbaudīt atjautību un veiklību, piedaloties izlaušanās spēlē «Kambaris».
Neapmulst tumsā
Savulaik izmēģinājuši līdzīgu spēli Rīgā, puiši nolēmuši ko tādu piedāvāt arī Jelgavā, jo šādas spēles Latvijā ir populāras. Tomēr katrai no tām ir savs stāsts, un tāds ir arī Zāļu ielas «Kambarim». «Visās valstīs darbojas drošības dienesti – arī mums Latvijā tāds ir –, tikai neviens īsti nezina, ko un kāpēc tie dara. Šī ir viena tāda vieta, kur, nevienam nezinot, drošības dienests atved cilvēku nopratināšanai. Cilvēku sagūsta, iesloga telpā un mēģina izdabūt informāciju. Šeit bija ieslodzīts arī kāds gudrs cilvēks, kurš vairs nav redzēts, bet aiz sevis viņš ir atstājis norādes, kā izkļūt no telpas. Jūs esat nākamie ieslodzītie, kam jātiek ārā,» spēles ideju izskaidro Edgars.
Lai gan spēles būtība pirmajā mirklī šķiet pavisam vienkārša, izkļūt no sākumā tumšas telpas, kurā tiek ievesti dalībnieki, tik viegli nemaz nav. Kaut arī no telpas jācenšas izlauzties stundas laikā, lieki piebilst, ka to nevajadzētu darīt, izsitot logu vai izlaužot durvis. Visapkārt atrodas norādes, kuras cita pēc citas ved uz izeju. Piemēram, lai atslēgtu piekaramo atslēgu, tās kods jāmeklē grāmatā, kura par katru ciparu gan prasīs noteiktas zināšanas. Izejas meklējumos drīkst izmantot telefonu un internetu. Ja visi striķi trūkst, trīs reizes ir atļauts sazināties ar spēles izgudrotājiem, kuri vienīgie var palīdzēt izkļūt no strupceļa.
Puiši stāsta, ka spēle paredzēta trim cilvēkiem, taču tajā vienlaikus var piedalīties arī divas līdz četras personas. Katram sākumā ir sava loma, ar kuru jāaprod, lai turpinātu darboties loģiski. Piemēram, vienīgajam nekur nepiesietajam spēles dalībniekam dīvainas sajūtas rada tumšas brilles, kurās visu telpā notiekošo rāda no malas. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad spēles dalībnieki desmit minūšu darbojas pilnīgā tumsā, pirms iedomājas pārbaudīt, vai telpā nav ierīkots gaismas slēdzis.
Autentiska elektrības kaste un aptieciņa
Spēle, kā saka Edgars, ir abu puišu hobijs. Istabu ierīkojuši par saviem līdzekļiem. Visvairāk laika aizņēmusi scenārija un uzdevumu izstrāde, pašas istabas ierīkošana bijusi vienkāršākā daļa. Daudz darba prasījusi elektronisko elementu iestrāde – jo sarežģītāka iecere, jo lielāks finansiālais un laika ieguldījums jāatvēl. Edgars arī norāda, ka bijis svarīgi spēles scenāriju zināt jau pirms istabas ierīkošanas, lai visu izdotos īstenot, kā izdomāts. Te nu noderējušas abu zināšanas elektronikā – puiši ir elektriķi akciju sabiedrībā «Augstsprieguma tīkls». Par to spēles istabā liecina autentiska elektrības kaste no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, dažādi spīdoši elementi; telpā atrodas arī pasena pirmās palīdzības aptieciņas kastīte.
Darbs pie pirmā «Kambara» ir noslēdzies, un puiši gaida interesentus, kas būtu ar mieru pārbaudīt savu atjautību. Spēle darbojas kopš šī rudens, un pagaidām gan cilvēku interese neesot liela. Tomēr tie, kas stundu kambarī pavadījuši, izteikušies pozitīvi. Tā, piemēram, spēles «Facebook» lapā lasāmas atsauksmes, ka spēle ir pagrūta, bet interesanta. Savukārt kāda cita apmeklētāja «Kambari» novērtējusi kā «superinteresantu prātu un maņas izaicinošu spēli ar garantētu pēcgaršu». Puiši arī uzklausījuši kritiku un šo to spēlē pamainījuši. Sevišķi uzdevumi izmainījušies pēc pirmajiem apmeklētājiem, kuriem izkļūšana no istabas šķitusi pārāk sarežģīta – tad uzdevumi atviegloti.
Istabu apmeklējuši arī tā sauktie «profesionālie tūristi», kuri apbraukā visas līdzīgās spēles. Šādas izklaides trūkums gan ir tas, ja vienreiz no istabas izdevies izlauzties, tad vēl diez vai kāds gribēs to mēģināt. Taču, no otras puses, laiks ir ierobežots, un, ja neizdodas no «Kambara» izkļūt stundas laikā, var mēģināt to darīt atkārtoti. Puiši arī spriež – ja cilvēku ieinteresētība būs pietiekami augsta, taps arī sarežģītāka spēle. Idejas jau raisās, tomēr Edgars un Jānis nesteidzas – vispirms jāizvērtē pieprasījums pēc spēles. Iespējams, par tās atpazīšanas zīmi kļūs tauriņš, kuram acīmredzot no istabas vēl nav sanācis izlauzties vai arī viņš to nemaz neplāno darīt, cerēdams kopā ar spēles dalībniekiem kambarī pārlaist ziemu, lai līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem pasaulē dotos pavasarī. ◆
