No 300 iesauktajiem rezervistiem mācības sāka 59.
Valstī izvēršot karavīru rezervistu apzināšanu un iesaukšanu uz mācībām, aprīlī pavēsti saņēma arī atvaļinātais dižkareivis jelgavnieks Ģirts Lapiņš. Taču tad noskaidrojās, ka atvaļinātos karavīrus, kuri iestājušies Zemessardzē, uz rezervistu mācībām nesauc, jo tiem militāro prasmju atsvaidzināšanas tāpat pietiek.
Karavīrs no bērna kājas
Publikācijām par rezervistu mācībām Ģ.Lapiņš sekojis ar interesi. «Rakstīja, ka pirmos iesauks tos, kuri atvaļinājušies līdz 2008. gadam. Bet tad pēkšņi aprīlī pavēste pienāca man, kaut gan ārstu komisijas atzinuma dēļ esmu atvaļinājies tikai 2013. gadā,» stāsta Ģirts. Viņš gaidījis, ka atkal tiks izsaukts uz ārstu komisiju, taču nekas nenotika. Pēc mēneša Ģirts piezvanīja uz dokumentā norādīto telefona numuru un tad paskaidrots – tā kā iestājies Zemessardzē, pavēste uz rezerves karavīru mācībām uz viņu neattiecas, lai tikai turpinot darboties Zemessardzē. Plānotās atvaļināto un rezervē ieskaitīto karavīru mācības Ģ.Lapiņš vērtē pozitīvi: «Vajag iesaukt, lai neaizmirstu to, ar ko esi kādreiz nodarbojies!»
Militārās lietas viņu interesējušas jau no bērna kājas. «Tas ir dzīves stils, bez kura, godīgi sakot, es nevaru,» saka Ģirts. Viņa pusaudža gados atjaunotās valsts sākumā Jaunsardze vēl nebija attīstījusies. Tad nu Tukumā, skolā mācoties, piedalījies valsts aizsardzības pulciņā. Tur apguvis pirmās iemaņas kaujas taktikā, šāvis ar gaisa šauteni. Lauka formas jauniešiem bija sadabūtas no Jūras spēkiem. Pamācījies par elektriķi Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, jaunietis sapratis, ka tas tomēr nav viņa lauciņš. Gribējās pēc iespējas ātrāk tikt obligātajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos, taču ārsti lika pagaidīt. «Liekas, cilvēkus ņēma dienestā ar reālām kaitēm. Uz Sardzes pulku apsargāt cietumniekus tie aizgāja tā, ka nemetas. Bet man, brīvprātīgajam, atradās visādas sīkas vainas,» pukojas Ģ.Lapiņš.
Deviņos mēnešos 200 norīkojumu
Beidzot 2004. gada 5. janvārī viņu iesauca. Jāpiebilst, ka Saeima 2003. gadā jau bija pieņēmusi Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja valsts aizsardzības pakāpenisku profesionalizāciju, atsakoties no obligātā dienesta. Nacionālos bruņotos spēkus plānoja izveidot kā nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Taču 2004. un 2005. gadā obligātais iesaukums uz gadu vēl notika. Vispirms trīs mēnešu jaunkareivja mācības Alūksnē, pēc tam dzīve Rīgā, Čiekurkalnā vecajās Krusta kazarmās, kur bija izvietojies Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons. Kareivja dienests Štāba rotā nebija viegls – deviņos obligātā dienesta mēnešos Ģ.Lapiņam sakrājās 200 diennakts norīkojumu. Rotas dieninieks, štāba ziņnesis, «ēdnīca pati par sevi». «Bija nolemts, ka iešu virsdienestā, un kareivja dienesta grūtības to neietekmēja,» stāsta Ģirts.
Zemessardzē vieta dvēselei
Ģirts domājis, ka varētu arī mācīties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un kļūt virsnieks. Taču, noskaidrojot, ka viņam tuvredzība ir par pusdioptriju lielāka, nekā pieļaujams, nācās nodomu atmest. Virsdienestu Ģirts izvēlējās turpināt militārajā policijā. «Obligātajā dienestā tevi dzenā un dzenā. Kājniekos būtu tas pats. Militārā policija – drusku mierīgāk, turklāt augsts prestižs, respekts,» viņš pamato savu toreizējo izvēli. Astoņi virsdienesta gadi pagājuši ātri. Tolaik Ģirts pārcēlās dzīvot uz Jelgavu. Ciemojoties pie radiem Glūdas pagasta Nākotnē, iepazinās ar savu nākamo sievu Līgu. Viņa atzīst, ka, būdama izlaiduma klases vidusskolniece, Ģirtā ieskatījās tieši puiša karavīra stājas dēļ. Ģimenē jau ir pirmdzimtais, un likās, ka tā dzīve varētu turpināties. Diezgan negaidīts 2013. gada aprīlī Ģirtam bija ārstu komisijas lēmums, ka dienesta līgums nav pagarināms. Šoreiz komisijas slēdzienu apstrīdēt nevarēja. Pēc demobilizācijas Ģirts gribējis tā pa īstam izbaudīt brīvo laiku, kad var iet un darīt, ko gribi, taču ilgi tā nav spējis izturēt, tādēļ arī iestājies Zemessardzē, kur ārstu prasības ir zemākas. «Jelgavas bataljonā man patīk. Sestdien vai svētdien ir, kur aiziet izlādēties. Man tīk tā karavīru sabiedrība,» par dienestu Zemessardzē stāsta Ģirts. Pamatdarbs viņam ir veikalā «Otto» turpat pie 4. līnijas, kur ģimene arī dzīvo.
Veco šauteni nesmādē
Jelgavas Zemessargu bataljona komandieris Ilmārs Džeņevs stāsta, ka pagaidām Nacionālo bruņoto spēku rezervistu mācības tiek organizētas atsevišķi no Zemessardzes struktūrām. «Man arī nebūtu formu, ko rezervistiem iedot, to pašiem trūkst. Arī Zemessardzē izmantotās zviedru triecienšautenes AK-4 (pēc vācu patenta ražotas septiņdesmitajos gados) nav salīdzināmas ar vācu triecienšauteni G-36, ko rezervisti pieraduši lietot profesionālajā dienestā,» saka pulkvežleitnants I.Džeņevs. Ģ.Lapiņš gan teic, ka viņš zviedru veco triecienšauteni nesmādē.
Rezervisti var būt arī zemessargi
Pēc Nacionālo bruņoto spēku štāba preses dienesta pārstāves Dainas Ozoliņas sniegtajām ziņām, Jelgavā un tās apkaimē dzīvo četri atvaļinātie Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas ir iekļauti rezervē.
D.Ozoliņa skaidro, ka ne zemessargus, ne plašāku sabiedrību šīs mācības neskar. Uz tām arī nevar pieteikties brīvprātīgie. Pirms pusgada Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs izsūtīja 300 pavēstu par rezerves karavīru iesaukšanu uz rudenī plānotajām militārajām mācībām. Ar tām tika mēģināts iesaukt tos rezerves karavīrus, kuriem ir sevišķi pieprasītas specialitātes, kas nepieciešamas vairāku bruņoto spēku vienību personālsastāva komplektēšanai.
Izvērtējot iespējamo rezerves karavīru atsaucību, tika prognozēts, ka šoruden mācībās piedalīsies 50–120 rezerves karavīru (no 300 apziņotajiem). D.Ozoliņa raksta, ka apmēram tā arī notika. 89 vēstules adresātu nesasniedza un atnāca atpakaļ. 164 rezerves karavīri informēja centru, ka pavēstes saņēmuši. No tiem 68 apstiprināja, ka gatavi piedalīties mācībās, bet 69 norādīja uz likumā noteiktajiem attaisnojošiem iemesliem, kāpēc nevar ierasties. 27 atteica dalību mācībās tādēļ, kā atrodas ārpus valsts. Savukārt 47 rezerves karavīri vēl līdz šim nav sazinājušies ar uzskaites centru. D.Ozoliņa pieļauj, ka kāds no viņiem tomēr varētu arī ierasties uz mācībām.
Uz rezerves mācību sākumu 19. oktobrī ieradās 59 karavīri. Tās būs pirmās šādas mācības, tādējādi aizsākot plānveida Nacionālo bruņoto spēku rezervē esošo karavīru militāro prasmju un iemaņu atjaunošanu, lai līdz 2018. gadam sagatavotu aptuveni 2000 rezerves karavīru.
Saskaņā ar Militārā dienesta likumu rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta Latvijas bruņotajos spēkos un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē.
Rezerves karavīrus var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām bruņoto spēku vienībās. Rezerves karavīri netiek apmācīti no jauna – viņiem tiek atsvaidzinātas jau dienesta laikā iegūtās prasmes un iemaņas. ◆
