Jelgavas novada Domē karsti apspriestajā «Daukšu» atpakaļpirkuma tiesību izmantošanas jautājumā atklājies, kāpēc vairāk nekā desmit gadu kavējusies to ierakstīšana Zemesgrāmatā. Proti, 1998. gadā tagad juridiski vairs neeksistējošas pašvaldības, pārdodot Bratkus ģimenei «Daukšas», nebija precīzi ievērojušas likumu. Tādēļ vakar sasauktā ārkārtas Domes sēde neko būtisku nelēma. Gan vairāki deputāti, gan Bratkus ģimene atzīst, ka šo problēmsituāciju varēja risināt mierīgākā ceļā.
Ārkārtas sēde, kas bija izziņota sakarā ar 28. oktobrī pieņemto, bet Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes neparakstīto lēmumu atcelt Jelgavas novada Domes 2014. gada 22. decembra sēdes lēmumu par «Daukšu» atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu sākās visai nervozi. Desmit minūtes tika apspriesta darba kārtība.
Ārkārtas sēdē – jauns punkts
Par spīti vairāku deputātu iebildumiem, tās pirmais punkts bija atzīt par prettiesisku Jelgavas rajona Padomes un Zaļenieku pagasta Padomes 1998. gada lēmumu pārdot «Daukšas» Tālivaldim Bratkus. Sēdē ziņojošais jurists Aldis Jēgers tikai pirms dažām dienām arhīvā atradis dokumentu, kas atklāj, kāpēc «Daukšu» saimniekiem 2002. gadā atteikta īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā. Proti, pašvaldība īpašumu varēja pārdot izsolē, taču toreiz tas netika ievērots. Juristu sagatavotajā lēmumprojektā bija minēts arī tas, ka 1998. gadā «Daukšas» Bratkus ģimenei pārdotas par 22 tūkstošiem latu, kas ir zemāka cena par tā laika īpašuma kadastrālo vērtību – 31 506 latiem. Juristi minēja arī to, ka pašvaldībai šajā gadījumā bija pirmpirkuma tiesības, kas netika izmantotas.
Deputāts Kārlis Rimša iebilda: «Mēs tagad būsim tiesnešu vietā, kas lems, vai 1998. gadā pašvaldības deputāti rīkojās tiesiski vai prettiesiski. Varbūt toreiz viņi sēdēja kūpošām galvām un domāja, ko darīt ar «Daukšām».» Deputāts debatēs uzvēra, ka ir svarīgi šajā ārkārtas sēdē vēlreiz apstiprināt 28. oktobra novada Domes lēmumu par Jelgavas novada Domes 2014. gada 22. decembra sēdes lēmuma (par «Daukšu» atpakaļpirkšanu) atcelšanu. K.Rimša atkārtoja, ka viņam visu dzīvi būs kauns par to, ka pērn decembrī nobalsoja par šā īpašuma lētu atpirkšanu no cilvēkiem, kas «Daukšās» saimnieko labi un arī rūpējas par Aspazijas piemiņas glabāšanu. Tomēr deputātu vairākums nobalsoja gan par darba kārtības pirmā punkta palikšanu spēkā, gan par 1998. gada lēmuma prettiesiskumu (kā to jau 2002. gadā bija novērtējis Zemesgrāmatas tiesnesis). Opozīcijas iebildes par to, ka līdzīgas, juridiski ne visai korektas lietas varētu atklāties arī citos to gadu darījumos, netika ņemtas vērā. Pozīcijas deputāts Modris Jansons aicināja lietas sakārtot un piebilda, ka tādu no iepriekšējiem laikiem varētu būt palicis daudz.
Caune pieļauj, ka Bratkus tiesā uzvarēs
Runājot par to, kā «Daukšu» lieta varētu attīstīties, deputāti K.Rimša un Madars Lasmanis minēja, ka pozīcijas patiesais nolūks varētu būt zemes atdalīšana no «Daukšām» un lēta pārdošana «vajadzīgiem cilvēkiem», bet pašu memoriālo māju nodošana pašvaldībai. Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune iebilda, ka nevajag censties pašvaldības rīcību zīmēt melnās krāsās. «Tiesa var atzīt Bratkus tiesības uz «Daukšām»,» sacīja Z.Caune.
Domubiedri balso pretēji
Darba kārtības otrais punkts «Par Kārļa Rimšas iesniegtā lēmuma projekta «Par lēmuma «Par atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu» atcelšanu» atkārtotu izskatīšanu» ar savu visai sarežģīto formulējumu radīja dīvainības. Proti, deputāte Irina Dolgova, kas šajā jautājumā atbalsta K.Rimšu, nobalsoja viņam pretēji. Viņasprāt, jautājums formulēts tā, ka K.Rimšas pagājušajā nedēļā rosinātais Domes lēmums par 2014. gada 22. decembra sēdes lēmuma atcelšanu paliek spēkā. Deputāti I.Dolgova, K.Rimša un M.Lasmanis pēc sēdes atzina, ka bieži vien dokumenti tiek sagatavoti neskaidri. Balsošanas gaisotnē varēja just, ka deputāti nepievērš «Daukšu» atpakaļpirkšanas jautājumam lielu izmanību, jo vispirms jau tiesai jānosaka, vai šīs memoriālās mājas ir pieņemami nonākušas Bratkus ģimenes īpašumā. «Lieta ir tiesā. Lai tā arī šo jautājumu izskata,» debatēs noteica deputāte Sarmīte Balode, kas Domes sēdēs uzstājās reti.
Problēma brieda gadiem
Savukārt deputāts un lielas zemnieku saimniecības īpašnieks Juris Lavenieks pēc «Ziņām» sacīja: «Ja cilvēks iegādājās slidenu zemi un nesakārtoja papīrus līdz galam, tad agri vai vēlu problēma jāatrisina.» Savukārt deputāts K.Rimša atzina, ka ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums par Jelgavas rajona Padomes un Zaļenieku pagasta Padomes lēmumu atzīšanu par prettiesiskiem nav Jelgavas novada Domes kompetencē. Viņš domā, ka par to varētu sūdzēties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Deputāts uzsver, ka Bratkus ģimene bija labticīgi «Daukšu» ieguvēji un viņiem nav nevienam jāskaidro, kāpēc savulaik pašvaldība pieļāva juridiskas nepilnības īpašuma pārdošanā. «Cik es zinu, «Daukšu» izsole tolaik tika rīkota, taču neviens nepieteicās,» sacīja K.Rimša, raksturojot deviņdesmito gadu gaisotni. Ārkārtas sēdē piedalījās arī «Daukšu» saimnieks Tālivaldis Bratkus un vairāki viņa atbalstītāji. Taču viņam jautājumus deputāti neuzdeva. Atšķirībā no vairākiem citiem pagastu pārvalžu vadītājiem slimības dēļ uz sēdi nebija ieradies Zaļenieku priekšstāvis Ojārs Briedis, kurš 1998. gadā vadīja Zaļenieku pagasta Padomi.
Jelgavas tiesa «Daukšu» īpašumtiesību atzīšanas lietu skatīs 2016. gada 3. martā. ◆
