Atgriežoties no darba ārzemēs, Švalkovsku ģimene atsākusi turēt zosis.
Mārtiņdienas tradīcijās nozīmīgu vietu ieņem maltīte – gaiļa vai zoss cepetis. Jumiķos Vircavā zosis pirmo reizi sāka turēt tam galīgi nepiemērotā laikā – apmēram pirms desmit gadiem, kad pasaulē plosījās putnu gripa. Toreiz tas bija viens no iemesliem, kāpēc saimnieki no ieceres audzēt šos spārnaiņus tomēr atteicās. Tagad šeit atkal mīt aptuveni piecdesmit zosu. Nemaz nav tik vienkārši sarunāties ar mājas saimnieci Guntu Švalkovsku, arī zosis grib piedalīties intervijā, skaļi cenšoties mūs pārbļaut.
«Ja redz svešus cilvēkus, kļūst pavisam skaļas,» skaidro Gunta. Īpaši sajūsmināta gāgināšana atskan, kad saimniece putniem iedod kārtējo graudu devu. Novembrī putni pārsvarā tiek piebaroti, jo neko dižu ēdamu zālē pašas vairs nevar atrast. Ražas periodā zosis uzturā daudz saņēmušas ābolus, kabačus un citus dārzeņus. Visu to, ko pašu, radu un draugu saimniecībās nenotiesāja cilvēki, ar lielu prieku apēdušas zosis. Interesanti – ja zosīm uzturā dod daudz burkānu, arī to gaļa iekrāsojoties dzeltena. Pat dzirdēts jautājums – vai zosis ir galīgi vecas, ka tik dzeltena gaļa?
Atpakaļ mājās
Katru vakaru putni tiek izlaisti no aploka izstaigāties un paknābāt zālienā, ko nu tur vēl var atrast. Tiesa gan, zosis mēdz pastrādāt arī pa nedarbam, piemēram, cenšas apgrauzt kokus apstādījumos. Lielākais drauds putniem ir lapsas, bet no tām pasargā apkārt teritorijai apjoztais žogs. Mājas kaķis uz zosīm nolūkojas drīzāk ar respektu, bet plēsīgie putni iedrošinās uzbrukt tikai galīgi maziem cālēniem, taču arī tādu atgadījumu nav daudz.
Pēc pirmās pieredzes putnkopībā gan paši saimnieki, gan bērni izbaudījuši darba dzīvi svešumā. Pastrādāts gan Anglijā, gan Vācijā. Svešatnē pavadīti četri gadi – divi Anglijā, divi Vācijā. Guntai vairāk patikusi dzīve Vācijā, lielākoties ainavas dēļ. Anglija likusies pārāk drūma. Ienākumi ārzemēs ģimenei bijuši labi, tomēr vilinājis atpakaļ uz mājām. Gunta atzīst, ja dzīvotu dzīvoklī pilsētā, varbūt izjūtas būtu citādas, bet, ja ir sava ģimenes māja, gribas tomēr dzīvot tajā.
«Mums arī bērnībā bija daudz putnu, varbūt tāpēc šķita, ka varētu pati turēt zosis,» atceras saimniece. Gunta ir tepat no tuvējās apkārtnes, no Rosmes, bet viņas vīra vecāku mājas atrodas pāri ceļam, iepretī tagadējam ģimenes namam. Bērni gan nav skolojušies Jelgavā. Gunta atklāj: «Tā bija ērtāk, dodoties uz darbu, aizvest uz skolu. Galu galā mēs bijām prom visu dienu, ko tad viņi vieni te darītu!»
Zosis iecienītas uzturā gan pašiem, gan nu jau pieaugušajiem bērniem, netiek smādētas arī šo putnu olas. Labi saimei garšojuši izaudzētie gaļas broileri. Secinājums visiem viens – tādu mājās audzētu putnu gaļu pat nevar salīdzināt ar veikalā nopērkamo produkciju.
Cepetis un spilvens
«Kad gatavoju zosi, visbiežāk sagriežu, nevis cepu veselu. Ja cep veselu, pēc tam sanāk tāda ķēpāšanās viesu klātbūtnē,» savus putnu pagatavošanas noslēpumus atklāj Gunta. Dažkārt ģimenes lokā mēdzot uzcept arī veselu zosi, piemēram, par godu znotam Mārtiņam. Cepeti vīra svētku galdam gan apņēmusies sagatavot Guntas meita. Receptes namamāte un meitas parasti atrod internetā, tur dažādu zosu pagatavošanas variantu netrūkstot – ja ir vēlme, var putnu pildīt ar āboliem, kāpostiem, žāvētām plūmēm
Pirmās šā gada zosis jau nokāvuši un iemēģinājuši, tāpēc saimniece zina stāstīt, ka gaļa ir ļoti laba: «Bija jau apmēram četri kilogrami. Vēl mēnesi paaugsies un pabarosies.»
Vēl no iepriekšējās putnu audzēšanas reizes ģimenei ir spilveni, kas pildīti ar zosu dūnām. Putnkopībā sanākot apgūt daudz jauna. Tā, piemēram, šogad pirmo reizi pamēģināts pašu zosis likt perēt. Saimniece atzīst: «Īsti jau nemācējām un nezinājām, kā pareizi jādara, bet kaut kas sanāca. Uzlikām divas zosis perēt, katrai pa septiņām olām, bet izperēja sešus zoslēnus.» Nākotnē Jumiķos paredzēts uzbūvēt jaunu novietni putniem un papildināt to skaitu. ◆
10. novembrī Latvijā svin Mārtiņdienu, un tradicionāls šīs dienas ēdiens ir zoss cepetis. Kopš seniem laikiem galvenais Mārtiņdienas galdā bijis gaiļa vai vistas cepetis, tagad ierastā zoss ienākusi vēlāk no vācu virtuves tradīcijām.
◆ Svaiga zoss var izrādīties sīksta, tāpēc vienu divas dienas pirms cepšanas būtu jāpatur ledusskapī.
◆ Lai padarītu mīkstāku, to var apslacināt ar vieglu ābolu etiķa šķīdumu, ietīt plēvē un atstāt ledusskapī uz 6–8 stundām.
◆ Zosi ierīvēt ar sāli no ārpuses un iekšpuses iesaka vairākas stundas pirms cepšanas.
◆ Ja zosi cep veselu cepeškrāsnī, to mēdz pildīt ar āboliem, apelsīniem, sīpoliem, skābētiem kāpostiem, malto gaļu.
◆ Sadalītu, tāpat kā pīli, sutina, piemēram, baltvīnā un apelsīnu sulā, dažkārt izmanto pat šampanieti.
