Atrast jauniešiem aktuālo Raiņa un Aspazijas darbos risinātajās tēmās un saprast, kā šo vēstījumu vizuāli nodot citiem. Tāds bija Kultūras kanona konkursa pirmās kārtas uzdevums, ar ko nopietnas žūrijas priekšā sacentās vidusskolēni no Zemgales skolām. Vien nepilni divi punkti izšķīra, ka vistālāk tikušie jelgavnieki – «spīdolieši» – paliek mājās. Tomēr ieguvums, gatavojoties konkursam un uzklausot žūrijas ieteikumus, ir milzīgs, atzīst dalībnieki.
Konkursa žūrijas komisija reģionālo konkursu pirmajā kārtā tikās ar 45 komandām no visas Latvijas, lai novērtētu skolēnu radītās vīzijas skatuves mākslas performancei, kas balstītas Raiņa vai Aspazijas darbos risinātās tēmās, notikumos vai situācijās.
Tā Zemgalē pagājušās nedēļas nogalē Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā spēkiem mērojās Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Auces vidusskolas, Jelgavas 4. vidusskolas, divas Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Baldones vidusskolas, Majoru vidusskolas un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komandas. Jaunieši apcerēja un centās atrast saikni ar Raiņa meklētāja garu, mīlestības degsmi, atbildības sajūtu, kā arī Aspazijas savas esības apziņu, bērnības atmiņu nozīmi, iestāšanos par sapņiem un citām abu dižgaru darbos paustajām tēmām, ko, skolēnuprāt, varētu izspēlēt gan aizraujošos skečos, gan inovatīvā ēnu teātrī, gan iestudēt dejā.
Jauniešu brīžam maksimālās un kategoriskās idejas kritiski vērtēja un prasīja pamatot nopietna žūrija – Latvijas Kultūras akadēmijas Radošās darbības centra jaunrades projektu koordinators, režisors Juris Jonelis, režisors un aktieris Kārlis Anitens, Dailes teātra aktieris un režisors Intars Rešetins, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģiskās plānošanas vadītāja Laura Turlaja, teātra kritiķe Līga Ulberte, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī vēsturnieks Andris Tomašūns, mākslas zinātnieks Māris Brancis, režisore Dace Vilne, dzejnieks Aivars Eipurs un citi, pārstāvot alternatīvo žūriju.
Viņi lēma, ka tālāk dodas Baldones vidusskolas komandas. Līdz ar citām, kas izvirzītas dalībai konkursa otrajā kārtā, 27., 28. novembrī tās tiksies radošajā darbnīcā Jūrmalā, kur teātra un audiovizuālās mākslas profesionāļu vadībā strādās pie pirmajā kārtā prezentētā uzdevuma turpmākās praktiskās attīstības. Pēc tam līdz 2016. gada martam komandas īstenos skatuves mākslas performances, kas konkursa finālā (2016. gada 27. martā) tiks izrādītas uz Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājas «Zirgu pasts» skatuves, vēsta organizatori.
2015./16. mācību gadā ikgadējā Kultūras kanona konkursa moto ir «Raiņa un Aspazijas idejas un vērtības mūsdienu cilvēku dzīvē un notikumos». Konkurss, ko organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Kultūras ministriju un Valsts izglītības satura centru, iekļauts Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas programmā «Pastāvēs, kas pārvērtīsies». ◆
Intars Rešetins, Dailes teātra aktieris un režisors
◆ Jaunieši iedvesmo ar savu brīžam nestandarta skatījumu uz Raiņa un Aspazijas daiļradi, kas jau zināmo apgriež kājām gaisā un ļauj ieraudzīt to citā gaismā. Prieks un lepnums par konkursa dalībniekiem, kuri ir tik radoši, dažādi un izzināt griboši! Apņemos arī es pārlasīt Raiņa un Aspazijas lugas un dzeju.
Līga Ulberte, teātra kritiķe
◆ Pasākums ir izdevies, jo tas rosinājis jauniešu vēlmi iedziļināties un domāt par literāru tekstu un tā radītājiem. Jāvēl gan jauniešiem, gan skolotājiem turpināt nebaidīties, meklēt un atrast.
Ilmārs Latkovskis, Saeimas deputāts
◆ Ļoti trāpīgi konkursa jēgu pateica meitene no Spīdolas ģimnāzijas: «Lasīt Raini un saprast sevi.» Tas attiecas arī uz žūriju. Konkursa attīstības gaitā no gada uz gadu redzu, ka piedalīties žūrijā jau kļuvis par prestižu lietu. Šis konkurss ir liels ieguvums arī žūrijas dalībniekiem.
