Parastu kartupeļu audzēšanu ar mūsdienu mārketinga metodēm var padarīt par ienesīgu un perspektīvu biznesu, to pierāda īru Kīogu ģimenes saimniecības pieredze.
Kīogu paaudzes Dublinas tuvumā zemi apstrādājušas 200 gadu, audzējot dārzeņus. Kopš 2010. gada līdz ar paaudžu maiņu saimniecība pievērsās tikai kartupeļu audzēšanai, vienlaikus atverot kraukšķu (angliski – «crisps») jeb mūsu izpratnē čipsu ražotni no vietējām izejvielām. Saimniecību starptautiskai žurnālistu grupai Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta rīkotā braucienā izrādīja Toms Kīogs.
Apkopo pieredzi
Kīogu jaunākā paaudze – divu brāļu trīs dēli – pārmaiņas sāka gatavot 2004. gadā, saprotot, ka tikai ar kartupeļu ražošanu uzņēmums ir pārāk atkarīgs no tirgus svārstībām, ražas apjoma un laikapstākļiem. «Salīdzinot ienākumus par kartupeļu pārdošanu, var redzēt, ka 2012. gadā mūsu ieņēmumi par tonnu kartupeļu bija 500 eiro, 2013. un 2014. gadā – 80 eiro, jo bija liela raža. Šogad novācam mazāko ražu no hektāra, kāda jebkad bijusi, bet ieņēmumi par tonnu būs ap 350 eiro,» skaidro Toms, «pārstrāde ļauj izlīdzināt ienākumus, veiksmīgāk vadīt un plānot biznesu.»
Kraukšķu ražošanu Kīogi izvēlējušies tāpēc, ka varēja izmantot mārketinga āķi ar vietējām izejvielām. Toms apceļojis vairākas valstis, kur gatavo kraukšķus, izstrādājis oriģinālas receptes un tehnoloģiju, tāpēc ne visu vēl viņa tēva Pītera celtajā noliktavā iekārtotajā ražotnē drīkst fotografēt. Jāpiebilst, ka ar vārdu «čipsi» jeb «chips» Britu salās saprot eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes, ko ēd kopā ar ceptu zivi, bet «crisps» jeb kraukšķi ir apzīmējums gardumam, ko Latvijā dēvē par čipsiem.
Pievilcīgas detaļas
Precīzi izvēlēti mārketinga paņēmieni Kīogu darbībā redzami ik uz soļa. Logo veido kartupeļiem līdzīgi, mīlīgi apaļi burti siltās, tīkamās krāsās. Pasaulē zināmus zīmolus papildina piecu ģimenes vīriešu – galveno ražošanas virzītāju – fotogrāfijas kartupeļu laukā, piešķirot produktiem personisku garantiju. Uz kraukšķu paciņas ir pavāra vārds, kas todien maisījis karstās eļļas katlu ar vakar vākto kartupeļu šķēlītēm. Pēc numura uz iepakojuma ar interneta rīku «Spud Nav» var atrast arī produkcijas augšanas vietu saimniecības laukos. Iedarbīgas reklāmas frāzes ir arī uz ražotnes transportlīdzekļiem.
Automatizācija ražotnē ir ie-spaidīga, taču svarīgākie īpašās garšas un kvalitātes kontroles punkti uzticēti cilvēku acīm un rokām. Uz nācijas jūtām spēlē aromāti – Dublinas siers, liellopu gaļa, ābolu etiķis, jo īpaši baltā āboliņa aromāts – vienīgais šāds kraukšķis pasaulē. Baltais āboliņš apvieno īru nacionālo varoni Patriku ar katoļticību, simbolizējot vienlaikus zemes spēku un Svēto Trīsvienību.
Kraukšķiem izmanto tikai pašu laukos audzētas šķirnes ‘Lady Rosanna’ un ‘Lady Claire’, kam ir augstāks sausnas saturs nekā citām Eiropas šķirnēm. Tāpēc kartupeļi mazāk iesūc eļļu, ir kraukšķīgāki un saglabā izteiksmīgāku aromātu, skaidro Toms. Eksportam izveidots zīmols «Keogh’s Irish hand cooked range of artisan crisps» jeb «Kīogu īru amatnieku ar rokām gatavotie kraukšķi». Aromātiem lielākoties izmanto tuvējās apkārtnes saimniecībās ražotos produktus, uzsver saimnieks.
Ērta gatavošana
Arī kartupeļu ražošanā un iepakošanā Kīogi turas pie pārbaudītām šķirnēm. ‘Rooster’ ir viņu uzvārda brāļa Kīoga īpaši Īrijas augsnei un vēsi mitrajam klimatam selekcionēta šķirne, kam ir «no kontinenta nāciju gaumes atšķirīga īpašība – miltainums», stāsta Toms. Ar to īri šķiet līdzīgi latviešiem, jo vāciešiem, dāņiem un francūžiem garšojot ūdeņaini bumbuļi. Īpašā garša un vietējās ģimenes zīmola popularizēšana atvērusi Kīogiem ASV tirgu. «Amerikā ir 42 miljoni īru, daudz vairāk nekā Īrijā,» secina Toms.
Viņa brālēns Pīters rāda dažādos iepakojumus, no kuriem mazākās kartupeļu porcijas plastikāta maisiņos uzreiz var pagatavot mikroviļņu krāsnī. Šāds produkts pirms dažiem gadiem tirgū bijis pirmais, strauji audzējot noietu pat par pārdesmit procentiem mēnesī. Tagad šis saimnie-ču ērtībām radītais iepakojums pilsētās esot viens no pieprasītākajiem.
Līdz ar mārketingu Kīogi pievērš lielu uzmanību kartupeļu novākšanai un glabāšanai. Pārdodamos bumbuļus glabā aukstajās noliktavās ap divu līdz sešu grādu siltumā, pārstrādei paredzētos – ap 10–12 grādu temperatūrā, jo pārāk atdzesēti kartupeļi zaudē kraukšķīgumu. Kartupeļus liek koka kastēs, ko uzreiz piepilda ar laukā novākto, izmantojot īpaša dizaina platformu. Neberot un nesavainojot bumbuļus, zudumi ir daudz mazāki, nekā uzreiz šķirojot, skaidro zemnieki. ◆
