Kā melna sērga pa pasauli staigā Formalitāte. Izstīdzējusi kundzīte glītā copē saņemtiem matiem, baltu apkaklīti un cieši savilktu vārgu smaidu jeb visu tā, lai nebūtu, ko pārmest. Tāpēc viņai padusē pasista pamatīga instrukciju grāmata, kur katram elpas vilcienam piešķirts kods un lietojuma apraksts. Šajā pasaulē taču viss ir sen izpētīts un apzīmogots. Saformēts vecās kundzītes stilā!
Taču ne jau ieviest savu kārtību viņa nākusi. Tā gluži kā bacilis izplatījusies pati, bendējot jebkādu lietu patieso būtību, cilvēcību un jaunradi. «Tā tikai tāda formalitāte,» glumi nočukst darbonīši, uzvelkot kārtējo ķeksi atskaišu lapā. Galvenais, ka papīri kārtībā, nevis sirdsapziņa! Kuram vispār rūp, ka paliek ne tikai (un labi ja) izlasīti, bet arī apziņā ierakstīti darba drošības noteikumi, kas sadrukāti biezā grāmatā un piekodina pirms sēšanās pie biroja galda pārbaudīt, vai vieta ir pietiekami apgaismota, krēsls ērts sēdēšanai un puķupods negāžas uz galvas. It kā darbinieks būtu bezsmadzeņu radījums, kuram vienalga par savu fizisko labsajūtu un drošību. Un kā ražotāji uztver mazulīšu vecākus, uz rotaļlietu iepakojuma drukājot – «nav paredzēts bērniem līdz trīs gadu vecumam»? Kāds reiz šīs norādes trūkumu acīmredzot izmantojis kā argumentu tiesā, tā aizbildinot savu bezatbildību un saprāta trūkumu, un formalitātes bacilim maiss vaļā. Interesanti, cik koku uz pasaules tāpēc izcirsti, lai dabūtu «melns uz balta rakstīts»?!
Taču koki Formalitātei nerūp. Viņa kā galēja pedante kolekcionē visus ķeksīšus un parakstus, sakrājot neaptveramus papīru kalnus. Tomēr ne jau tas ir vecās un lipīgās kundzītes pašmērķis. Gluži kā ragana, meklējot jaunības eliksīru, viņa ar katru zem papīriem likto cilvēka rokas vēzienu izsūc tiesības uz atriebību stundā, kad, nedod Dievs, tas puķupods gāzīsies un mazulis elpceļos ieraus nejauši noklīdušu grabulīša detaļu. Formula ātri izskaitļos vienmēr tik svarīgi vainīgo, jo kā zem sīciņiem burtiem drukāta līguma no pašas elles atstāts tavs nodevīgais paraksts. Un vēl tā tīksmināšanās par naivā cilvēciņa, kurš cerējis uz izsludinātā konkursa taisnīgumu, nevis formālu aizsegu jau sen izlemtam kandidātam, vilšanos.
Citādi Formalitāte ļauj gulēt mierīgi. Arī ķeksīša pēc sarīkotajos pasākumos, kur netrūkst žūžojošas frāžainības, jēla šablonisma un garlaicīgu datorprezentāciju par sarindotiem projekta uzdevumiem. Pamodināt var dzīvais un patiesais. Vai tev tas ir?! ◆
