Vecā Kalnciema patrioti iestājas par savas baznīcas atjaunošanu.
Jau astoto gadu novembra pirmajā sestdienā Vijas Jansones vadītajā Tīreļu ciema bibliotēkā, kas atrodas līdz 1979. gadam pastāvējušā Kalnciema pagasta centrā, sabrauc ļaudis, kuriem šis pagasts ir sirdij tuvs. Sarunas un prezentācijas galvenokārt ir par vēsturi un arī to, kas būtu uzlabojams. Saietā pagājušajā sestdienā galvenie temati bija Kalnciema muižā dzimušā Jelgavas pils cēlāja Ernsta Johana Bīrona 325 gadu jubileja, 1839. gadā dibinātā Kalnciema skola (atrodas tagadējā Valgundes pagastā) un tai blakus 1855. gadā tapusī Kalnciema–Klīves baznīca. Pasākuma galvenais rosinātājs astoņu gadu garumā ir stingri pārliecināts kalnciemnieks, tikai 22 gadus vecais Dāvis Beitlers. Puisis nesen Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu vēsturē, viņš ir arī baznīcas draudzes ērģelnieks. Dāvis savos gados jau izdevis grāmatas gan par Kalnciema skolu, gan dievnamu.
Baznīcai jākalpo ne tikai dievkalpojumiem
«Latvijā daudzas lauku baznīcas padomju laikos piedzīvotajā dievnamu demolēšanā palikušas bez ērģelēm, taču Kalnciema–Klīves baznīcā tās ir saglabājušās. Instrumentu 1934. gadā būvējis latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis. Viņš nodzīvoja ilgu mūžu un bija vīrs ar vienu aci un vienu roku, taču, par spīti Pirmajā pasaules karā gūtajai invaliditātei, būvēja diženus instrumentus,» stāsta vēsturnieks. Viņš piebilst, ka savulaik Kalnciema–Klīves baznīcā visos lielākajos svētkos ir improvizējis Jēkabs Mediņš. «Ja mēs gribam atjaunot ērģeles, ko izmantos divas reizes mēnesī dievkalpojumos, uz kuriem atnāk pārdesmit draudzei uzticamu cilvēku, tad, godīgi sakot, atjaunošana nebūtu to vērta,» uzskata D.Beitlers. Pēc viņa domām, Kalnciema–Klīves baznīca varētu kļūt par kultūras centru, kurā notiek akadēmiskās mūzikas koncerti un citi pasākumi. Dievnams varētu būt vairāk iesaistīts arī latviešu strēlnieku piemiņas pasākumos.
Saieta dalībnieki minēja, ka Jelgavas novads būtu gatavs iesaistīties gan baznīcas, gan arī ērģeļu atjaunošanas līdzfinansēšanā, taču pagaidām nav šādu projekta piedāvājumu no ES. Tikmēr baznīcas stāvoklis kļūst arvien draudīgāks – griesti ir ieliekušies un balstās pret apakšā esošo ērģeļu stabulēm. Pēc Jelgavas novadā izstrādātā projekta aplēsēm, Kalnciema–Klīves baznīcas remonts izmaksātu 110 tūkstošus eiro, savukārt ērģeļu remontam būtu nepieciešami 20–30 tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka 2013. gada novembrī pēc Zolitūdes traģēdijas mācītāja Kaspara Kovaļova vadītā draudze pieņēma lēmumu, ka vecajā dievnama ēkā dievkalpojumus noturēt ir bīstami. Tie notiek blakus esošajā Kalnciema vidusskolā, kas pēc nesen veiktās miljonu vērtās renovācijas ļoti kontrastē ar veco baznīcu.
Apvārdoja skolas dedzinātājus
Runājot par Kalnciema vidusskolu (kaut arī atrodas tagadējā Valgundes pagastā, tā nav zaudējusi vēsturisko nosaukumu), D.Beitlers uzsvēra, ka baznīca tapa 1855. gadā Vāverkalnā uz zemes, kas jau piederēja 1839. gadā dibinātajai skolai. No Vāverkalna gan mūsdienās nav palicis ne miņas, jo apkārtnes reljefu pārvērtusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados uzbūvētā, vietām visai augstu uzbērtā Jelgavas–Kalnciema šoseja.
Atmiņās par skolu dalījās tā ilggadējā pārziņa Kārļa Rēdliha mazmeita un skolotāja Jāņa Rēdliha meita Agrita Steķe. Viņa ir šis skolas 1948. gada absolvente un skolotāja, kas tur nostrādājusi vairāk nekā piecdesmit gadu. A.Steķe atcerējās pēckara plāno iztikšanu, kad skolēni, lai kaut mazliet dažādotu garšas sajūtas, ar margarīnu noziesto rupjmaizes šķēli ēdot apgriezuši otrādi – ar margarīnu uz leju. Viņa atminējās arī matemātikas skolotāju Voldemāru Siliņu, kas Otrā pasaules kara laikā 1944. gada novembrī, pusdienās pacienājot vācu karavīrus ar degvīnu un svaigi kautu ruksi, novērsis viņiem uzdoto skolas nodedzināšanu. A.Steķes atmiņās arī 1945. gada 17. janvāris, kad padomju čekisti apcietinājuši viņas tēvu, kurš pēc tam piecus gadus pavadīja soda nometnē un vēlāk reabilitēts.
Mežu nevar pazīt
Skolotāja Mirdza Granta kalnciemnieku saietā atminējās latviešu strēlnieku romānu «Ar lodi sirdī» un «Kauju negaisos» autoru Voldemāru Branku, kurš sešdesmitajos gados vairākkārt viesojās Kalnciema vidusskolā. Lai gan padomju laika izdevumos V.Brants minēts kā sarkanais strēlnieks, kas aizstāvēja boļševiku varu Krievijā, skolotāja M.Granta uzsvēra, ka pats rakstnieks runāja tikai par latviešu strēlniekiem.
Saieta dalībnieks fotomākslinieks Aivis Šmulders uzvēra, ka Kalnciema pagastā viņam ir saknes no tēva kuģu būves inženiera Voldemāra Šmuldera puses. Meža vidū Kalnciema pagasta Zeltiņos dzīvoja viņa vectēvs mežsargs Kārlis Šmulders. 1941. gada 14. jūnijā viņa dēla inženiera Voldemāra ģimeni, tostarp gadu veco Aivi, apcietināja. Ārkārtīgi smagajos izsūtījuma apstākļos pēc gada gāja bojā Voldemārs, gadu vēlāk – arī viņa sieva Alma. 1946. gadā 16 un 13 gadu vecajām meitām Dainai un Inesei ar lielu drosmi un neatlaidību izdevās atrast svešā ģimenē pieņemto mazo brāli, tādējādi trīs izsūtītie Šmulderu bērni atgriezās Latvijā. «Beidzamajā laikā man diezgan reti iznāk būt sabiedrībā, tādēļ priecājos, ka ir izkopta tāda tradīcija aicināt kopā vecos pagasta iedzīvotājus,» gandarīts bija A.Šmulders. Saietā tika pieminēta viņa 75 gadu un tēva 125 gadu jubileja.
Kalnciema–Klīves mežniecības agrākā mežsarga un baznīcas draudzes locekļa Elmāra Eihenbauma dzimtā puse ir Vilce, bet, šajā pusē strādājot, viņam pazīstama kļuvusi vai katra meža taciņa. Vīrs nav apmierināts ar to, ka viņa vecajā apgaitā un arī kopumā Latvijā tiek izcirsti vecie, skaisti noaugušie meži. «Nav runa par to, ka izcirtumu vietā nestādītu kokus. To jau dara. Tomēr tāda pārauguša meža, kāds bija agrāk, mums drīz vairs nebūs,» secina mežsargs.
Runājot par nākamo saietu, D.Beitlers teic, ka pirmkārt būs jāieskatās kalendārā un jāgodina nākamie jubilāri. ◆
