Godinot 1919. gada Latvijas Brīvības cīņu varoņus, sestdien, 21. novembrī, kad aprit 97 gadi kopš Jelgavas atbrīvošanas, «Ziņas» aicina uz piecu stundu brauciena velopastaigu, kurā tiks ietverti pieci atbrīvošanas pieminekļi.
Velopastaigas sākums, kā ierasts, Raiņa parkā pie Raiņa pieminekļa no rīta pulksten deviņos. Tālāk ceļš vīsies līdz bijušajai Skuju skolai Ozolnieku novadā, kur Rīgas–Jelgavas šosejas 12. kilometrā pie dzelzceļa pārbrauktuves atrodas piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem. No vēstures zināms, ka pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 11. novembrī pie Skuju skolas 17. novembrī notika kauja ar bermontiešiem. 6. Rīgas kājnieku pulks tajā zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri. 1922. gadā pulkvedis Mucenieks 12 kilometru no Jelgavas, Jelgavas–Rīgas šosejas malā pie Skuju skolas, uzstādīja 3,5 metrus augstu koka obelisku ar kritušo karavīru vārdiem. Laika zobs pieminekli sagrauza, taču Skuju skolas pārzinis Jānis Mednis kopā ar audzēkņiem dēstīja liepu aleju, kur katram kokam deva varoņa vārdu: Hermanis Alksnis, Edgars Brencis, Jānis Eriksons, Aleksejs Ivanovs, Jānis Kaspars, Teodors Kalns, Jāzeps Martušs, Jānis Ozoliņš, Pēteris Ozollapiņš, Augusts Pastalnieks, Kārlis Podziņš, Fridrihs Raibais, Roberts Paegle, Pēteris Sinka, Arvīds Sabers, Kārlis Vinters. 1933. gadā nodibināja jaunu pieminekļa celšanas komiteju. 1936. gadā tā no Brāļu kapu komitejas saņēma 500 latu pabalstu, savukārt 1937. gadā – travertīnu. 1937. gada 24. oktobrī atklāja jaunu pieminekli, kura arhitekts bija Nikolajs Voits. Bareljefu veidojis tēlnieks Mārtiņš Šmalcs saskaņā ar sava skolotāja Brīvības pieminekļa autora Kārļa Zāles norādījumiem. Bareljefā var just skolotāja rokrakstu. 1937. gada 28. novembrī 16 kritušo karavīru pīšļi tika pārapbedīti Cenas kapos. 1938. gadā notika pieminekļa apkārtnes labiekārtošanas darbi, projekta autors – Rīgas daiļdārznieks Lapiņš. Padomju okupācijas laikā piemineklis netika postīts.
2009. gadā Ozolnieku novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīra līdzekļus tā restaurācijai. Tika attīrīta pieminekļa virsma, veikta šuvju restaurācija, virsmas aizsargapstrāde, kā arī kāpņu restaurācija, tādējādi atjaunots pieminekļa vizuālais estētiskais veidols, uzlabota tā aizsardzība pret nelabvēlīgajiem apkārtējās vides un klimatiskajiem apstākļiem.
Tālāk pa Iecavas ceļu dosimies līdz piemineklim, kas veltīts Latvijas Kara skolas 14 kritušajiem kadetiem cīņās pret Bermonta karaspēku 1919. gadā 18. novembrī pie Vareļu mājām. 1935. gada 20. maijā, atzīmējot Latvijas Kara skolas pirmā izlaiduma 15 gadu atceri, Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks atklāja un armijas mācītājs Pēteris Apkalns iesvētīja pēc mākslinieka Jāņa Borkovska meta darinātu šūnakmens plāksnēm segtu piramīdveida pieminekli. Tam bija piestiprināta smilšakmens plāksne ar tekstu: «Par Latvijas neatkarību 1919. gadā kritušie kadeti: Palms Otto, Palms Pauls, Dēliņš Jānis, Pelšs Pēteris, Erdmans Ansis, Skalde Gustavs, Skudruls Verners, Irbe Julijs, Rutkis Jānis, Boms Olģerts, Kalniņš Evalds, Lācis Nikolajs, Beļiņka Gustavs, Dzelzkalns (Dzelzkalējs) Roberts.» 1951. gadā piemineklis tika saspridzināts, bet atmodas laikā Laimoņa Zalcmaņa vadībā atjaunots un atklāts 1990. gada 17. novembrī. Pieminekļa autori – Gunārs Heimanis, inženieris Edmunds Krūms.
Trešais piemineklis – Tušķos pie Ventspils dzelzceļa pārbrauktuves un kādreizējās Tušķu stacijas – veltīts Ziemeļlatvijas partizāniem, kuri 1919. gada it kā 22. novembrī šajā vietā no sliedēm nolaida bermontiešu bruņuvilcienu. Taču vēsturnieks Andris Tomašūns uzsver, ka uz piemiņas plāksnes rakstītajā tekstā ir divas būtiskas kļūdas, proti, nevis partizāni vilcienu nolaiduši no sliedēm, bet gan regulārās latviešu armijas zaldāti, turklāt tas noticis nevis 22., bet gan 21. novembrī. Pēc tam šo trofejvilcienu līdz pat 1930. gadam savām vajadzībām izmantoja Latvijas armija.
Ceturtais piemineklis – Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā – veltīts pulkvežleitnanta Artura Kēlera kaujas grupai, kas Jelgavu atbrīvoja no ziemeļu puses. Tas izveidots 2009. gadā pēc sabiedriski rosīgā Zemessardzes veterāna Ilgara Puškevica ierosmes.
Piektā pieturas vieta – tēlnieka Kārļa Jansona veidotā, bet padomju un vācu nacistu laikā postītā Lāčplēša pieminekļa fragments pie Jelgavas muzeja, un tēlnieka dēla Andreja Jansona atjaunotais piemineklis pie dzelzceļa stacijas.
Ja laika apstākļi atļaus attīstīt vidējo braukšanas ātrumu ap 15 kilometriem stundā, tad ap 70 kilometru garo ceļu vajadzētu veikt piecās stundās. Jāpiebilst, ka arī pērn 21. novembrī «Ziņas» rīkoja Jelgavas atbrīvošanas cīņām veltītu velopastaigu, kas gan notika vakarā un bija īsāka. Par velosipēda redzamību tumsā un stingru satiksmes noteikumu ievērošanu katrs pastaigas dalībnieks atbild pats.
Foto no «Ziņu» arhīva
