Sesavas un Bērvircavas tautas namos Jelgavas novada amatierteātri divas dienas cīnījās par I pakāpi – iespēju tikt tālāk uz reģionālo skati Bauskā. Ne visi novadi rīko vietējās skates, taču Jelgavas novada Kultūras pārvalde to dara jau daudzus gadus, kas kolektīviem ir laba iespēja atskaitīties par paveikto un dzirdēt pieredzējušu režisoru vērtējumu un ieteikumus.
Nospēlētas jau sešas izrādes, bet vircavnieku izrāde vairāku apstākļu – gan režisores neveselības, gan izbraukušā aktiera – dēļ atlikta. Kā «Ziņas» apgaismoja Jelgavas novada kultūras dzīves vadītāja Anita Liekna, novada skates pēdējo izrādi būs iespējams noskatīties 16. decembrī Vircavas tautas namā. Kā varēja gaidīt, pretimnākšana novērtēt izrādi mēnesi vēlāk izraisīja nelielu dažu novadnieku burkšķēšanu, taču vērts pieminēt, ka pērn tieši vircavnieku sniegumu režisors Valdis Lūriņš, kurš šogad vērtēja novada kolektīvus, atzina par vispabeigtāko priekšnesumu.
Žūrijas locekle režisore un agrākā Jelgavas novada kultūras jomas vadītāja Dzintra Zimaiša «Ziņām» pastāstīja, ka pilns vērtējums tiks darīts zināms janvārī, kad labākās izrādes varēs redzēt vēlreiz – izkoptākā versijā. Divas izrādes jau nolemts virzīt tālāk uz reģionālo skati. «Intrigai varu pateikt, ka no sešām izrādēm nopietni sevi pieteica Zaļenieku amatierteātra «Meldermeitiņa» (režisore Lūcija Ņefedova). Kolektīvs kupli audzis, arī aktiermeistarība, piedalījās arī vokālais ansamblis. Vērā ņemamu darbu rādīja Vilces amatierteātris – «Tobiass ir miris, lai dzīvo Tobiass» (Regīna Deksne). Nopietni strādājis, ir Valgundes amatierteātris, kas izrādīja Monikas Zīles lugu «Čemergess» (Ilzes Rimšas versijā ar nosaukumu «Henija»),» vērtē Dz.Zimaiša. Kā vēsta programmiņa, izrādes tehniskā doma un roka – režisores vīrs un pazīstamais deputāts novada domē Kārlis Rimša.
Pirmoreiz savu varēšanu Glūdas amatierteātrī ar Annas Brigaderes «Čaukstenēm» parādīja režisore Inta Holodņikova. Bieži spēlētajā gabalā viņa bija ienesusi interesantas nianses, izrādi sākot un beidzot ar pārliecinošu avīžzēnu. Taču kopiespaidam traucēja daži sevišķi vāji aktieri, kuriem nopietni jāceļ aktiermeistarība, un, kā domā Dz.Zimaiša, režisore varēja vairāk piestrādāt pie darba analīzes.
Vēl vienu nelielu darbu rādīja Līvbērzes amatierteātris – ārzemju latvieša Ulda Siliņa skeču «Laimīgā zeme» pēc A.Brigaderes motīviem (režisore D.Granāte). Kā teica Dz.Zimaiša, «tas ir gaumes jautājums, par ko mēs smejamies». Savukārt Lielvircavas amatierteātris, kas uz skati bija atvedis Edvarda Vulfa «Sasisto spoguli», režisores Sarmītes Rutkas vadībā strādā jau piekto gadu, taču kolektīvam traucē palielā kadru mainība.
Dz.Zimaiša iedrošina visus kultūras namu vadītājus atbalstīt skatē savus kolektīvus, jo tas ir kopdarbs. Pozitīvi, ka amatierteātros – Zaļeniekos, Vilcē – tiek pieaicināti scenogrāfi. ◆
