Šo sestdien Latvijā un daudzviet pasaulē tiks atzīmēta Diena bez iepirkšanās (angliski – Buy Nothing Day). Arī Rīgā iecerēti vairāki pasākumi. No pulksten 15 ikviens interesents aicināts uz Kaņepes kultūras centru Skolas ielā 15, kur notiks Ziemassvētku kartīšu gatavošana no otrreiz izmantojamiem materiāliem, bet pulksten 16 turpat – filmas «Patiesā cena» («The True Cost») seanss. Filma stāsta par to, kā mode mūsdienās kļuvusi par vienu no industrijām, kas rada lielāko vides piesārņojumu un nodarbina simtiem tūkstošu strādnieku necilvēcīgos apstākļos.
Dienas bez iepirkšanās datums sakrīt ar tā saukto melno piektdienu, kas Ziemeļamerikā ir plašo pirmssvētku izpārdošanu sākums. Kustība tikusi aizsākta kā protests pret patēriņa kultūru, lai izgaismotu iepirkšanās drudža vides, sociālo un psiholoģisko ietekmi.
Aktivitātes un filmu skatīšanās, protams, ir jauka lieta, un labi, ka kāds vispār pievērš uzmanību mūsdienu sabiedrības iepirkšanās kultam. Tomēr, lasot šo informāciju, aizdomājos – vai Latvijā kāds būtu gatavs kaut vai uz vienu dienu aizvērt visus mūsu brīvdienu «izklaides» objektus (lasiet – veikalus)? Atmiņā uzreiz ataust skats sestdienā stāvlaukumos pie lielajiem Rīgas tirdzniecības centriem. Un nevajag atcerēties galvaspilsētas veikalus, tepat Jelgavā esošos sestdienās jau arī nereti gāž apkārt pircēju pūļi. Skaidrs, ka veikalu īpašnieki būtu šausmās par ideju sestdienā tos neatvērt pircējiem, jo laimīgi berzē rokas, kad brīvdienās cilvēku masas dodas tieši pie viņiem, bet, domāju, arī paši iedzīvotāji būtu visai šokēti. Diez vai ikdienā vispār aizdomājamies, cik atkarīgi esam no iepirkšanās, iespējas katru dienu ieskriet veikalā it kā pēc sīkumiņiem, bet iznākt ar lielu maisu.
Varbūt sestdien iztiekam bez iepirkšanās? Vienkārši tāpat, pārmaiņas pēc, lai izjustu atšķirību! ◆
