«Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: «Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.»,» vēsta Svētie Raksti.
Klāt klusais gaidīšanas laiks. Līdz ar pirmās sveces iedegšanu Adventes vainagā atnāk tā sajūta, ka tuvojamies kaut kam lielam, neparastam un citā gada laikā nepiedzīvojamam. Šķiet, arī viss apkārt ir sastindzis, kaut ko gaidot. Pretī debesīm stiepjas koku izstīdzējušie zari, kuru dzīslās ritošā dzīvības sula it kā gaida, kad atkal būs ļauts atjaunot tik svarīgo ritējumu.
Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir pats skaistākais. Novembra beigās un decembra sākumā tiek iedegtas svētku egles, parasti klātesot rūķiem, Ziemassvētku vecītim vai vēl kādam mīkstam, pūkainam un mīļam radījumam, kas spēj sagādāt prieku ne tikai pašiem mazākajiem, bet arī viņu mammām, tētiem, vecvecākiem, lielajiem brāļiem un māsām. Alkstot gaismas, nebeidzamām spuldzīšu virtenēm tiek izgaismoti pagalmi, koki, ēkas un logi. Gaisma tumšos bezsniega vakaros ar svecēm ienāk arī dzīvokļos un istabās, kur sāk smaržot mandarīni, piparkūkas, latviešu vērtība pelēkie zirņi, skābi kāposti un gaļas ēdieni.
Taču svarīgākais ir kopā būšana. To pierāda gan neskaitāmās amerikāņu filmas, kurās cauri visām ārišķībām izvirzās cilvēciskās vērtības, gan mūsu pašu «Ziemassvētku jampadracis», kura «Visas lietas, kas ir skaistas» aizkļūst līdz dziļākajām dvēseles dzīlēm. Ziemassvētki nu reiz ir tas laiks, kad atcerēties tos, kam ikdienā varbūt nepietiek laika, jo vietu pie svētku galda atrast var vienmēr. Tad pat nav svarīgas dāvanas, kas mūsdienu komerciālajā pasaulē var radīt tikai galvassāpes un pat riebumu pret svētkiem, lielajā piedāvājuma klāstā un cilvēku pūļos meklējot, ko varētu uzdāvināt radiniekam, draugam vai paziņai tikai tāpēc, ka vajag, turklāt vēl svārstoties, vai dāvana būs gana lielā vērtē un tīkama. Daudz sirsnīgāki būtu svētki bez veikaliem un dāvanām aiz vajadzības. Citādi, ja par dāvanām tiek padomāts jau laikus, ieguldot tajās labās domas.
Un pēdējā laikā bieži citētie vārdi laikam šobrīd ir tas, ko cilvēki patiešām spēj novērtēt: «Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: «Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.».» ◆
