Jaunizveidoto Jelgavas novada Labklājības pārvaldi vada Ilze Brakmane.
Lai nodrošinātu vienādas iespējas visiem Jelgavas novada iedzīvotājiem sociālajā jomā, kas sevī ietver bērnu tiesību aizsardzību, ģimenes atbalstu, sabiedrības veselības veicināšanu un integrāciju, veicinātu nodarbinātību un sociālo uzņēmējdarbību, novada pašvaldība lēmusi par jaunas struktūrvienības – Labklājības pārvaldes – izveidi. Tās vadības groži uzticēti līdzšinējai novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra vadītājai Ilzei Brakmanei.
– Jaunizveidotajai pārvaldei dots ambiciozais nosaukums, kas turklāt asociējas ar konkrētu ministriju. Vai ar nolūku?
Ir teiciens – kā kuģi nosauks, tā tas stūrēs! Labklājības pārvaldes kompetencē ir sociālā joma, kas sevī iekļauj ļoti plašu loku. Cilvēkiem vārds «sociālais» vairāk saistās ar sociālo dienestu vai sociālo aprūpes centru. Nosaukumu piemeklējām, lai būtu vieglāk saprast, ka šī nav sociālā pārvalde, bet visa mūsu darbība, līdzīgi kā pārējām pašvaldības struktūrām, ir vērsta uz iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Tas ļoti jauki sasaucas ar Jelgavas novada vīziju – novads stabilai nākotnei! Tā arī ir pašvaldības funkcija, lai iedzīvotājiem mūsu novadā būtu aizvien labāk. Mērķis ir veicināt vienmērīgu līdzsvarotu attīstību, redzot visu novadu kopumā.
– Kā radās ideja par jaunas pārvaldes nepieciešamību?
Tā ir izpilddirektora izveidota struktūra, kas tika prezentēta jau 2012. gadā. Ideja bija pāriet uz jomu pārraudzību jeb nozaru vadlīniju ieviešanu pašvaldībā. Šajā ziņā sociālā sfēra bija palikusi viena no pēdējām, kur vēl nebija apzinātas vajadzības un skaidri definēti uzdevumi saistībā, piemēram, ar sociālo un bērnu tiesību aizsardzību, ģimenes un sabiedrības veselības un nodarbinātības veicināšanas, sociālās uzņēmējdarbības un sabiedrības integrācijas jautājumiem. Līdz šim tos vairāk uzņēmās sociālais dienests, taču tā funkcijas ir ļoti strikti definētas likumā. Tāpēc bija divi varianti – vai nu veidot Labklājības pārvaldi, vai dot klāt uzdevumus sociālajam dienestam vai citām struktūrām. Mēs izvēlējāmies, ka sociālais dienests, turpinot darboties un pildīt savas funkcijas, kļūst par Labklājības pārvaldes pakļautības iestādi. Tāpat tāds būs novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs, kā arī pakļautībā būs pagastu dienas aktivitāšu centri, kuru darbība vairāk vērsta uz sociālo jautājumu risināšanu.
– Viens no Labklājības pārvaldes mērķiem minēts – vienādu iespēju nodrošināšana visiem Jelgavas novada iedzīvotājiem. Vai tā ir problēma, un kā to atrisināt?
Piemēram, pirms vairākām dienām tiekoties ar audžuģimenēm, lai runātu par deinstitualizācijas plānu, atklājās, ka Glūdas pagastā ir dienas centrs, kur tiek piedāvātas dažādas aktivitātes, un viena no tām skar tieši audžuģimenes. Tur šīm ģimenēm tiek piedāvāts nākt kopā un diskutēt par sev svarīgām lietām. Savukārt audžuvecāki no Sesavas pamatoti norādīja, ka viņiem nav šādu iespēju, jo nav arī dienas centra. Jādomā, vai veidot katrā pagastā šos dienas aktivitāšu centrus vai interešu grupas, lai aktuālais jautājums, piemēram, par to pašu deinstitualizāciju, tiktu risināts pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.
– Uzdevumu un kompetenču loks ir gana plašs. Kādiem jautājumiem pirmkārt ķersieties klāt?
Pārvaldes uzdevums pirmajā gadā būs situācijas izpēte. Piemēram, runājot par ģimenes atbalsta sistēmu, jau ir lietas, kas novadā tiek īstenotas, – brīvpusdienas, dažādi pulciņi, brīvā laika aktivitātes, interešu izglītība. Pirmais uzdevums būs izzināt, kas tiek piedāvāts un kādas ir vajadzības, lai veidotu mērķtiecīgu, plānveidīgu sistēmu. Tāpat turpināsim īstenot valstī noteiktās reģionālās politikas, sabiedrības veselības, ģimenes valsts politikas un sabiedrības integrācijas pamatnostādnēs iekļautās prioritātes. Tas ir darbs, kas secīgi virzās uz priekšu.
– Vai tas nozīmē, ka vairāk virzīsiet, attīstīsiet, iedvesmosiet? Uz Labklājības pārvaldi pēc pabalstiem taču nevarēs nākt?
Runājot par darba metodēm, sociālais atbalsts joprojām paliek sociālā dienesta ziņā. Mēs vairāk nodarbosimies ar plānošanu un organizēšanu. Piemēram, sociālo prasmju attīstīšana jaunajiem vecākiem. Ja saprotam, ka Jelgavas novadā tā ir būtiska, mums svarīgi atrast veidu, kā to organizēt. Uzskatu, ka sociālo prasmju attīstīšanu ļoti veiksmīgi varētu īstenot dienas aktivitāšu centri, kas ir pagastā un cilvēkiem pieejami. Līdz ar to mūsu darbība nebūs nekāda «mākoņu bīdīšana». No tā, ka vienkārši izstrādāsim kādu dokumentu, diez vai iedzīvotājiem būs labums.
– Vēl viens aktuāls jautājums ir sociālā uzņēmējdarbība, kas iekļauta arī Labklājības pārvaldes darbības mērķos.
Nesen biju brīnišķīgā forumā tieši par sociālo uzņēmējdarbību. Saredzu, ka šī būs joma, kurā mēs kā pašvaldība esam ieinteresēti. Sociālajai uzņēmējdarbībai patlaban valstī nav precīzas definīcijas, bet tās būtība ir risināt sociālas problēmas ar biznesa metodēm. Pašvaldība tajā visā var būt tikai kā starpnieks. Mēs varam atbalstīt. Man šķiet pozitīvi, ka nevis mēnesi aiz mēneša tiek doti pabalsti, bet situācija tiek risināta, iesaistot cilvēkus konkurētspējīgā biznesā. Tas ir bizness, nevis palīdzība vai labdarība. Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra klienti ļoti bieži saka, ka grib kaut ko darīt – varbūt kājas man nekustas, bet galva un rokas darbojas! Jādomā, kā dot klientiem darbošanās jēgu. Nevis darīt darīšanas pēc, bet tāpēc, ka ir rezultāts. Jebkurā vecumā ir svarīga šī sajūta būt nozīmīgam un atzītam.
– Kādus sociālos pakalpojumus plānojat sniegt?
Nākamajā gadā plānojam attīstīt un paplašināt Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra sniegto pakalpojumu klāstu. Piemēram, ja ģimenē ir bērns ar īpašām vajadzībām vai kopjams pieaugušais, bet vecāki gribētu uz kādu laiku, piemēram, brīvdienām, izbraukt, viņiem būtu iespēja atvest savu bērnu vai senioru pie mums īslaicīgā aprūpē. Tas būtu atelpas brīdis ģimenei.
– Kas ietilpst sabiedrības integrācijas koordinēšanas un veicināšanas sadaļā?
Mums jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem. Mums ir gan invalīdi, gan bez vecāku gādības palikušie bērni, kuriem integrācija ir īpaši aktuāla deinstitualizācijas plāna kontekstā. Turklāt Latvijā aizvien aktuālāks kļūst bēgļu jautājums. Grūti būt gataviem, ja valsts tam nav īsti gatava. Bieži uz jautājumu, ko Latvija darīs, atbilde ir – Latvija būs tranzītvalsts un bēgļus neinteresēs. Mums nav neviena pieejama rīcības modeļa, bet tie daži, kas figurē, manā skatījumā, ir diezgan utopiski un teorētiski. Nav zināms, kā tas darbosies. Taču pašvaldība ir gatava šim izaicinājumam. Cik no mums prasījuši, esam snieguši visu informāciju un apzinājuši savas iespējas.
– Līdz šim vadījāt Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru. Kas šajā darbā bija visvērtīgākais?
Šajā amatā biju no 2013. gada marta, aizvietojot Inesi Kovaļevsku, kura janvārī atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma. Pieredze, ko ieguvu, ir ļoti vērtīga jebkuram cilvēkam. Pirmkārt dialogi ar senioriem, kas dzīvo sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā. Trakajā skrējienā tur aizbraucot, top skaidrs, kas ir tā vērts, lai ieguldītu savu laiku. Centra darbinieku komanda parasti netiek izcelta, bet tas ir milzīgs fiziski un arī emocionāli smags darbs. Tāpēc ļoti gribas uzteikt cilvēkus, kas tur strādā. ◆
