Jelgavniekiem tiešām bija palaimējies, ka viens no II Latvijas kokļu festivāla koncertiem notika mūsu Sv.Annas baznīcā, sniedzot augstvērtīgu un pat neparastu skaņu daudzveidību tai publikas daļai, kas ar šo instrumentu skanējumu sastapušies visai reti, turoties pie senaizmirstamiem stereotipiem.
Ne jau tikai tehniskie jauninājumi vien padarījuši kokļu skanējumu krietni (bet ne pašmērķīgi) modernāku, lai arī sestdienas koncertā neiztika bez tiem. «Tikai neaizmirsti atzīmēt, ka Žana Batistes Krumpholca Sonāte Si bemol mažorā (turklāt rakstīta arfai, ne koklei) tiks atskaņota, izmantojot pastiprinātāju elektroakustiskās kokles apskaņošanai,» īsi pirms koncerta atgādināja Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» vokāli instrumentālā ansambļa «Zelta stīdziņas» un Mūzikas vidusskolas audzēkņu apvienotā kolektīva vadītāja Biruta Deruma. Protams, jaunās tehnoloģijas arī mūzikā nav lēts prieks, tāpēc B.Deruma uzsvēra, ka bez Jelgavas Domes un iestādes «Kultūra» palīdzības pie šādām «ekstrām» tikt būtu grūti. Bet labākie instrumenti tiek labākajiem, tāpēc nav pārsteigums, ka tā pārvaldītājas godā koncertā bija nu jau daudzu konkursu laureāte Megija Bruce.
Bet kas būtu Megija bez pārējām «Zelta stīdziņām» un pašas B.Derumas neatlaidības – negribas pārspīlēt viena cilvēka nozīmi, jo vislabāk skanēja visām kopā, sevišķi Jāņa Lūsēna dziesmās ar Kārļa Skalbes vārdiem un divās pašas Birutas kompozīcijās – cerēsim, ka tieši «Snieg sniegs» un «Ledus spogulis» pieburs daudzu tik gaidīto ziemu. Bet Raimonda Paula un Birutas Skujenieces «Neredzamā kokle» ar Rūtas Ziemeles spilgto vokālu bija krāšņs koncerta noslēgums.
Ja jau par vokālu, tad nevar neatzīmēt Indras Nastevičas (Rīgas skolēnu pils ansamblis «Austriņa») sniegumu kā garīga satura, tā tīri latviskās dziesmās, savukārt Madonas koklētāju ansamblis «Rasa» bija papildinājis savu tradicionāli latvisko skanējumu ar veselu Madonas mūzikas skolas kora grupu.
Un kur nu vēl profesionāļu paraugpriekšnesums – citādi grūti nosaukt Birutas Ozoliņas (balss, etnogrāfiskā kokle), Andas Eglītes (kokle) un Ilonas Birģeles (ērģeles) improvizācijas par latviešu tautas dziesmām Romualda Jermaka apdarē.
Tā nu neviļus no koncerta beigām esam nonākuši līdz sākumam, jo toni visam vakaram uzdeva Baldones koklētāju ansamblis «Dzītari», varbūt vistradicionālākais no visiem, toties ļoti latvisks, bet ne senlatvisks, sevišķi aizkustinot visus ar Mārtiņa Brauna un Māras Zālītes: «Nevaru es atcerēties,/Kas ir tas, kas tumsā laistās,/Arvien siltāk, arvien spožāk,/Tas ar tevi ļoti saistās,/Tas ar tevi saistās.» ◆
