Izstādē «Kurzemes albums» būs skatāmi unikāli Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta pirmās puses zīmējumi. Šie darbi reiz bijuši kādas ģimenes piemiņas albumā un saglabājušies cauri gadu desmitiem, izpētes gaitā gūstot nosacītu nosaukumu «Kurzemes albums».
Izstādes atklāšanā rīt, 18. decembrī, pulksten 15 izcilā stāstniece un albuma pētniece Edvarda Šmite sniegs priekšlasījumu par izzināto. Tas ļaus izprast albumā minēto personu un dzimtu likteņus, to saistību ar Kurzemi un Jelgavu, kā arī palīdzēs novērtēt šo darbu kultūrvēsturisko nozīmi.
«Kurzemes albumā» daļa darbu ir anonīmi, citi signēti ar monogrammām, bet daļa darbu tikuši parakstīti vai arī tiem papildus norādīti autori, un tā ir liela veiksme. Vairāku albumā ierakstīto personu ģimeņu vēsturē minēts uzvārds Groške (Groschke). Tā ir dzimta, kas vairāk nekā gadsimtu saistīta ar Kurzemi. Līdz ar citām tradīcijām šajā dzimtā no paaudzes paaudzē pārmantota arī interese par tēlotājmākslu, kas ietvērusi gan personīgus kontaktus ar māksliniekiem, gleznu kolekcijas veidošanu un darbu pasūtīšanu, gan arī zīmētprasmes apguvi un radošo darbību amatieru līmenī.
Kurzemes albuma lapas uzskatāmi rāda, ka bīdermeijera gaisotne gluži paradoksāli ietekmējusi arī sabiedrības augstāko slāņu – muižniecības un literātu – priekšstatus par ētiskām un estētiskām vērtībām. Albums un ar to saistītās personas ļauj gūt fragmentāru priekšstatu par dzīvi baltvācu sabiedrībā un ģimenē pirms 150 gadiem.
«Kurzemes albums» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs skatāms līdz nākamā gada 27. martam. ◆ zz.lv
