Netālu no Jelgavas – Tērvetes novadā – Sandris Laizāns darina sausos un pussausos vīnus.
Pirmie vīna darīšanas eksperimenti Krācēs notika mantotās saimniecības vecajās ēkās, pagrabā, kur Sandris Laizāns atrada vīna darīšanai izmantotus stikla balonus. Tajos tad arī īstenoti pirmie mēģinājumi pašam pagatavot vīnu. Ideja ko tādu darīt radās, skatoties uz bagātīgo augļu ražu dārzā. «Vienā no pirmajiem gadiem, kad sākām šeit dzīvot, bija ļoti laba ābolu raža. Protams, visus noēst nevarējām, un sāku domāt, ko darīt. Ar sievu spriedām, ka pamēģināsim raudzēt vīnu,» atceras vīndaris.
Pirmie eksperimenti tapuši pudelēs ar aizbāžņiem un trubiņām, kas bijis diezgan piņķerīgs un nemaz ne viegls pasākums. Sākotnēji vīna gatavošana Laizānu ģimenē bija vienkārši hobijs, bet pamazām pārvērtās jau nopietnākā ražošanā. Pārdzīvotas pirmās atbildīgo dienestu pārbaudes, pēc kurām šķita, ka nav vērts to turpināt, bet visas prasības pamazām izpildītas. «Var jau pārtikas veterināro dienestu uztvert kā biedējošu bubuli, bet, no otras puses, – ja runa ir par mūsu veselību, prasībām ir jābūt,» atzīst Sandris.
Apjomi palielinās
Vairāk ar vīna radīšanu Sandris aizrāvās, kad uzzināja, ka ar šo rūpalu mājražotājiem likums turpmāk atļauj nodarboties. Straujāks pavērsiens notika 2012. gadā, Laizānu ģimenei paviesojoties 3×3 nometnē Kocēnos, kur vīndaris iepazinās ar Linardu Libertu (bērzu sulas vīna un šampanieša izveidotājs) un, viņa iedvesmots, saprata, ka Latvijā ir nopērkams kvalitatīvs vīna darīšanas aprīkojums un izveidojams augstvērtīgs produkts. Sandris secina, ka tieši tad šajā jomā sācis darboties citā līmenī, investējis līdzekļus, iegādājies raudzējamos traukus. 2014. gadā jau iegūtas visas vīna darīšanai nepieciešamās oficiālās atļaujas. Tiesa, paralēli dzēriena gatavošanai Sandris strādā arī algotu darbu, jo četru bērnu ģimeni uzturēt tikai ar nopelnīto savā uzņēmumā būtu grūti, vismaz pagaidām: «Produkts ir dārgs, tirgus tāds, kāds ir, – ļoti grūti ir iespiesties klasisko vīnu un restorānu kultūrā, kur tiek lietots vīnogu vīns, un tas, visticamāk, tik drīz nemainīsies. Mēs visi, kas darām vīnu ne no vīnogām, ietilpstam raudzēto dzērienu kategorijā un būtībā nemaz neskaitāmies vīndari.»
Vīns lielākoties tiek pārdots tirdziņos visā Latvijā, nopērkams arī veikalos un kafejnīcās gan turpat Tērvetē, gan, piemēram, Jelgavā. Sandris atklāj, ka gada beigās gandrīz visi krājumi iztirgoti un nākamajā gadā apjomu plānots palielināt. Viss saražotais arī tiekot pārdots. Līdzās palikušajām vīna pudelēm kastēs stāv pilnīgi jauns produkts, mūsu sarunas laikā vēl bez etiķetēm, – ērkšķogu brandvīns «Dumpis». «Tas top, lai, pirmkārt, klāstā būtu kaut kas jauns un interesants pircējam, otrkārt, tam ir visai pragmatiski iemesli – tas tiek darināts no vīna. Tā nu radies jaunais brandvīns,» atklāj Sandris.
Pašam tuvāki sausie
Saimniecībā pārsvarā tiek ražoti sausie un pussausie vīni. Saimnieks novērojis, ka latvieši tikai pamazām aprod ar domu, ka mūsu mājražotāju vīni arī var būt sausi, jo lielākoties visiem ir asociācijas ar senāk mājās darītiem saldajiem vīniem.
Sandris teic: «No biznesa viedokļa visizdevīgāk noteikti būtu lielos daudzumos ražot pussaldo cidoniju vīnu, ko pircēji tirdziņos izķer. Tomēr man negribas darboties saldo vīnu kategorijā, jo pašam tie ne visai patīk. Protams, kaut kādā apjomā arī tādus ražoju, jo rēķini ir jāmaksā, taču man tuvāka ir sauso vīnu ražošana. Patīkami, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas sausos un pussausos vīnus.» Nereti gan arī no saldāko cienītājiem nākas dzirdēt, ka viņa darinātie tiek nosaukti par «skābulīšiem».
«Mans kā vīndara uzdevums ir noturēt savu produktu latiņu kvalitatīvā augstumā,» spriež Sandris, «arī tāpēc, lai parādītu, ka Latvijā var ražot tiešām augstvērtīgu sauso un pussauso vīnu.»
Vīndaris, apmeklējot dažādus tirdziņus, novērojis, ka pircēju gaume un attieksme pilsētās un novados ir atšķirīga. Kas vienā pilsētā ir populārs, citā vispār netiek nopirkts. Cilvēki Tērvetes vīnu pērk dažādu motīvu vadīti – vieni tāpēc, ka tas iegaršojies, kāds iegādājas dāvināšanai, vēl citam vīns šķiet labs suvenīrs no Tērvetes novada.
Kopš pagājušā decembra Sandris aktīvi iesaistījies arī Tērvetes Mājražotāju un amatnieku biedrībā, tāpat biedrībā «Pārtikas amatnieki». Tērvetes mājražotāju biedrībā viņi esot aptuveni desmit biedri. Gada laikā saprasts, ka kopā iespējams paveikt vairāk. Sadarbība un domu apmaiņa vienkārši palīdz strādāt un iedvesmo sasniegt jaunus mērķus. ◆
