Jubilejas gads Jelgavas galvenā «kultūrista» Mintauta Buškevica skatījumā.
Nu jau gandrīz aizvadītais gads mūsu pilsētas dzīvē nebija parasts – tas aizritēja Jelgavas 750 gadu jubilejas zīmē. Nebūs pārspīlēti sacīts, ka vai ikkatrs jelgavnieks iesaistījās kādā svētku pasākumā, kaut vai ar savu dalību (arī skatītāja lomā) Pilsētas svētku gājienā. Vislielākā slodze svētku pasākumu organizēšanā un veiksmīgas norises nodrošināšanā pilnīgi likumsakarīgi «gūlās» uz Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» pleciem.
Īstie vērtētāji, protams, bija jelgavnieki un pilsētas viesi, bet kāds lielās jubilejas gads šķitis cilvēkam, kam jau darba pienākumos ietilpst būt pašā notikumu epicentrā, «Ziņas» jautāja «Kultūras» vadītājam Mintautam Buškevicam.
– Zinu, ka būs plusu un mīnusu kvalificētas analīzes gan pasākumu profesionālā līmeņa, gan, ko tur slēpt, arī finansiālajā jomā. Bet kamēr «pīrāgs vēl karsts» un norit pēdējie jubilejas gada pasākumi, kāds ir sākotnējais vērtējums, vienkārši no «izdevās – neizdevās» viedokļa?
Noteikti – izdevās. Par to liecina kuplais apmeklētāju skaits, daudzās pozitīvās atsauksmes faktiski ik pēc katra lielā pasākuma un arī tagad, gada nogalē, rezumējot visus 2015. gada kultūras pasākumus.
Esam sagatavojuši arī multimediālu izstādi gan fotogrāfijās, gan videoversijās par Jelgavas jubilejas gadu – tā apskatāma kultūras nama vestibilā. Mēs redzam, ka pasākumu bijis tiešām daudz, liela bijusi to dažādība un arī apmeklētāju nav trūcis. Varbūt tas var izklausīties pēc lielības, bet jāatzīst, ka brīžiem pašiem jāpabrīnās par gada laikā iespēto, tādējādi izstāde uzmundrina arī mūs pašus.
Uzreiz jāatzīmē, ka visu paveikto nekādi nevar uzskatīt tikai par mūsu nopelnu – svētki noteikti neiegūtu tik plašu vērienu bez Jelgavas Domes, citu pašvaldības iestāžu, pilsētas uzņēmumu, daudzo amatierkolektīvu, visas pilsētas un iedzīvotāju atbalsta.
– Kādā sarunā uzreiz pēc 2015. gada Pilsētas svētkiem izteici domu, ka «vēriena un kvantitātes ziņā tik drīz pēc jauniem rekordiem necentīsies». Vai pārāk dārga tāda svinēšana?
Kad 2014. gada nogalē plānojām kultūras budžetu 2015. gadam, jubilejas organizēšanai gribējās piesaistīt lielākus naudas resursus. Protams, no pašvaldības dabūjām ne visu, ko vēlējāmies, tomēr atbalsts bija, un jauno budžetu veidojot, jābūt pretimnākošiem arī pret citām nozarēm.
Domāju, ka pareizs bija mūsu izraudzītais ceļš uz saviem māksliniekiem un kolektīviem. Veiksmīga bija mūsu sadarbība ar Nacionālo kultūras centru, jo tieši jubilejas gada laikā izdevās Jelgavai piesaistīt vairākus Latvijas līmeņa pasākumus – gan vidējās paaudzes deju kolektīvu lielkoncertu, gan Dziesmu un mūzikas svētku koncertu «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos».
Tomēr, kā teicu, galvenā slodze bija jāiztur mūsu pašu māksliniekiem, varbūt tāpēc arī svētki izdevās sirsnības pilni un labā nozīmē lokālpatriotiski. Ja uz skatuves ir jelgavnieki un arī skatītāju pulkā jelgavnieki, veidojas tāda pozitīvā mijiedarbība, un tādā mīlestības un sirsnības gaisotnē visas ieceres izdodas labāk.
Svētku un jubilejas pasākumu izdošanās atkarīga no visiem, gan tiem, kas organizē, gan tiem, kas piedalās, gan tiem, kas nevis tikai noskatās, bet ieinteresēti līdzdarbojas. Manuprāt, tas jau arī ir tas patriotisms.
– Bija jau arī starptautiska mēroga notikumi.
Jā, kaut ledus un smilšu skulptūru festivāli tradicionāli vairāk orientēti pilsētas ciemiņu piesaistīšanai un tiešā veidā nebija saistīti ar «Jelgavai – 750», tomēr jubilejas zīmols palīdzēja arī šiem pasākumiem piešķirt jaunas nianses un vaibstus. Tie ieguva jaunas formas un apmērus, iekarojot līdz tam novārtā atstātu iespējamo kultūrtelpu – Pasta salu.
Kulminācija, protams bija maija nogalē, kad notika Pilsētas svētki. Šoreiz nudien ar iepriekš nepieredzētu vērienu, turklāt domāti visiem pilsētniekiem neatkarīgi no vecuma. Gribu atzīmēt, ka tie bija galvenokārt bezmaksas pasākumi. Centāmies jelgavniekus un viesus pārsteigt, un domāju, ka tas mums arī izdevās.
– Tu domā multimediālo šovu?
Manuprāt, tas arī bija viens no spilgtākajiem Pilsētas svētku akcentiem. Tāpēc jau skatītāji to uzņēma ar ovācijām. Efektīgam strūklaku šovam klāt pieliekot ekrānu uz ūdens, radās īsta multimediāla fantāzija «Sapņi. Paaudzes. Jelgava. Jelgava dzimst. Jelgava dzīvo. Jelgava skan». Mēs arī to rādījām divas reizes pirmajā un trīs reizes otrajā vakarā, lai cilvēkiem, kas netika vienā laikā, dotu iespēju to redzēt citā. Bija cilvēki, kas noskatījās šo priekšnesumu visas piecas reizes. Ja pirmajā reizē nebija atrasta īstā vieta, lai pareizā leņķī redzētu, piemēram, ūdens ekrānu, tad, draugu un paziņu iedvesmots, otrajā reizē viņš sauca līdzi citus, bet trešajā pievienojās jauni šova redzēt gribētāji.
– Agrāk viss notika ap pilsētas kultūras namu, šogad veiksmīgi tika izmantota gan Jelgava kā ūdeņu pilsēta, gan citas vietas.
Tāds savā ziņā arī bija mūsu nodoms, lai svētkus izjūt visā pilsētā, nevis tikai atsevišķās vietās. Lai arī varēja palikt tikai Hercoga Jēkaba laukumā un baudīt kvalitatīvu piedāvājumu tur. Arī iedzert alu un uzdejot, kā īstos svētkos. Bet pasākumu «čūska» vijās no Pasta salas līdz pat Vecpilsētas ielai.
Vislielākais prieks ir par to, ka neatkarīgi no vecuma un tā, vai vairāk interesē klasiskā mūzika, šlāgeri vai roks, katram bija ko darīt pēc savas gaumes un interesēm. Un vēl lielāks prieks, ka visu to izdevās nodrošināt galvenokārt ar pašu jelgavnieku spēkiem, pēc iespējas minimāli piesaistot papildinājumu no ārpuses. Pierādījām, ka mūsu potenciāls ir augsti profesionālā līmenī, un tā ir viena no Pilsētas svētku veiksmes atslēgām. Visi uzvedumi, ieskaitot «Jelgaviņa virpuļdancī no seniem laikiem līdz mūsu dienām» Pils pagalmā, bija ar to pievienoto vērtību, ko var dot tikai jelgavnieks jelgavniekam.
Jelgavnieki bija arī tie, kas radīja laikmetam atbilstošu atmosfēru Pils parkā, bet pēc tam virzīja cilvēkus uz Pasta salu, lai tur varētu baudīt kvalitatīvu džezu.
– Varu piebilst, ka citugad bija vērojama tendence – paiet Pilsētas svētki, un viss. Nu labi, vēl Piena, maizes un medus svētki, kas diez vai būtu tik populāri bez Piena paku laivu regates svētku noslēgumā. Šajā, «Jelgavai – 750» gadā, tāda tendence nebija vērojama – interesenti vēl pašlaik mēdz žēloties, ka pasākumu arī gada otrajā pusē esot pārāk daudz, ka visur nevar paspēt.
Bet vai tad ir tā, ka visus interesē pilnīgi viss? Manuprāt, par dažādību ir tikai jāpriecājas.
– Turklāt par kvalitatīvu dažādību. Vai nu tā ir sagadīšanās, bet šķiet, ka Jelgavas bigbendam un «Tirkīzbendam» parādījies nopietns konkurents Jelgavas kamerorķestra veidolā, un nopietni akadēmiskās mūzikas koncerti ar Mūzikas vidusskolas spēku piesaistīšanu gūst arvien lielāku ievērību – tie nenorit pustukšās zālēs, un skatītāji atšķirībā no dažas labas Rīgas koncertzāles ievēro labo toni un neaplaudē starp simfoniskā skaņdarba daļām.
Visur vajag entuziastus, nevar tikai gaidīt, kad «Kultūra» kaut ko piedāvās. Tas pats akadēmisko koncertu iestudētājs Aigars Meri mums jau labā nozīmē «apnicis» ar saviem daudzajiem projektiem. Tikai labus vārdus varu teikt arī par kormūzikas projektu virzītāju Gunti Pavilonu vai Celmu dinastiju 4. vidusskolā.
– Vai pēc lielās jubilejas nenāks «tukšais» gads?
Pilsētas jubilejas gadu sākām Pasta salā. Šogad atkal uguņosim Pasta salā. Svētku kulminācija paredzēta pulksten 0.25, kad pēc Jelgavas laika ar salūtu noslēgsim pilsētas jubilejas gadu un atzīmēsim 2016. gada iestāšanos. Ceru, tas nebūs mazāk «kultūrblīvs» kā aizejošais. ◆
