Reiz kāda mana draudzene atzina, ka viņai galīgi nepatīk Jaunais gads. Ne pašas svinības, ko kā ķirsis uz putukrējuma kūkas dekorē uguņošana un nedaudz uzspēlēta jautrība ar pārspīlētiem laimes vēlējumiem un cerībām, ka nu tik būs. Nepatīk viss uzreiz pēc tam, kad pulkstenis un kalendārs nokritis uz nullēm.
Šo mirkli es (un domāju, ka daudzi) parasti izjūtu kā jaunu sākumu, kad priekšā balts lauks ar vēl sniegā neiemītām pēdām. Jāmaina ieradums rakstīt veco gada skaitli, jāiekārto jauna dienasgrāmata. Galu galā jātuntulējas atpakaļ uz gaismu, iekšējām maņām ik pa laikam priecīgi atgādinot, ka zemeslode turpina stabili griezties uz Saules pusi. Taču manai draudzenei šķiet, ka līdz ar veco gadu aiziet un tāpēc anulējas tajā sasniegtais un padarītais. Darbā jānoslēdz atskaites un inventarizācijas, bērnam skolā lielie pusgada kontroldarbi. Ātri visu padarīt, pabeigt. Atdot parādus. Salikt punktus, iesaiņot tos kastē ar koši sarkanu lenti un ielikt plauktā. Kā no galda nošķūrējot tās lietas, atbrīvot vietu jauniem teikumiem, projektiem un domām!
Tomēr tā bieži ir tikai ilūzija, ka jaunajā gadā sāksies «jauna laime». Dienas, mēneši un gadi izkārtoti vien kā ceļa stabiņi, lai plašajā dzīves laukā neapmaldītos un nepazaudētu fokusu. Līdzīgi kā sadalīt garu ceļu vai bērnībā pieredzēto cukurbiešu vagu «bez gala un malas» posmos, kurus sasniedzot svinēt mazās uzvaras un koncentrēt spēkus nākamajiem soļiem. Ne jau tukšums vai aizvērtas durvis paliek aiz muguras, bet no nezālēm brīva un uzrušināta vaga, kas beigu beigās dos cerēto ražu. Bez punkta A nebūtu B, C un pārējo…
Tāpēc lai nesteidzamies to visu «veco» ātri samest kastē un nogrūst tālākajā plauktā. Tā var arī saspļaut akas un nodedzināt tiltus, dzenoties pēc mistiskā un netveramā «jaunā». Turklāt šajā sparā bez pagātnes varēšanas novērtēšanas bieži vien pietrūkst spēka, ko apliecina sakāvi cietušās apņemšanās jaunajā gadā sākt jaunu dzīvi – veselīgāk ēst, apmeklēt sporta zāli, atmest smēķēšanu, cītīgāk mācīties vai vairāk laika veltīt novārtā atstātajai ģimenei. Ne jau jaunais gada skaitlis to maina, bet īpašs iekšējs stāvoklis, kad nolūst kāds vadzis, sagatavojot augsni kvalitatīvām pārmaiņām. Tas var notikt arī 3. martā, 5. jūlijā, 12. novembrī un visās pārējās dienās. Bet janvāris pirmais, kad četrās nullītēs dzirkstīs, vizuļos un dunēs, ir tikai mirklis pēc mazās uzvaras vēl tik daudzo priekšā! ◆
