Ziema Zemgalē nav gluži tas pats, kas Vidzemē, – ne mums sniegotu
pakalnu, pa kuriem ar vēju laisties lejup, nedz plašs klāsts ar
slēpošanas trasēm, kurās, iznomājot ekipējumu, sārtiem vaigiem pavadīt
brīvdienas. Tomēr arī līdzenajā Zemgalē aukstajā gadalaikā iedzīvotāji
prot gūt prieku.
Jelgavas apkārtnē izbrauktas trases distanču
slēpošanai, tiesa, tādu īstu, kur būtu iespējams iznomāt arī
nepieciešamo ekipējumu, gan mums vēl arvien trūkst. Taču, ja slēpošanai
nepieciešamais ir mājās, var doties uz Būriņu mežu, kur aicina klasiskās
slēpošanas «špūre», kā arī izlaist kādu loku pa Pasta salu. Slīdsoļa
cienītāji divarpus kilometru garā trasē gaidīti Ozolniekos.
Arī
slidot gribētājiem ir ne viens viens variants izbaudīt šo izklaidi.
Protams, to var darīt tuvējās ledus hallēs, bet āra slidotavu mīļotājiem
konkrētos laikos slidot iespējams Pasta salā. Šur un tur aktīvāki
iedzīvotāji ledus aktivitātēm sagatavo laukumus daudzdzīvokļu māju
pagalmos vai arī šai izklaidei izmanto ūdenskrātuves, kā, piemēram,
Mežciemā.
Ja nebiedē neliels izbrauciens, bet gribas slidot ar
skaistu skatu fonā, to padarīt var Tērvetes dabas parkā, kur automašīnu
stāvlaukumā pie ieejas Informācijas centrā arī uzlieta slidotava. Ar
savām slidām tur var riņķot bez maksas, tās iespējams arī iznomāt.
Kurš
gan neatceras bērnības priekus, ko sagādā šļūkšana no kalniņa. Tā kā
lielu kalnu tuvākajā apkārtnē nav, šim priekam tiek izmantoti pat
mazākie pauguriņi un ceļu nomales. Visiecienītākais noteikti ir kalns
Ozolniekos.
Visu rakstu lasiet piektdienas «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
