Lai arī, aizveroties Krievijas tirgum, Ozolnieku izolēto cauruļu un citu plastmasas izstrādājumu ražošanas uzņēmums «Poliurs» pazaudēja ne vienu vien labu iestrādi, tas stabili attīstās tālāk, pārdodot produkciju rietumvalstīs. Izpilddirektors Guntis Līcītis stāsta, ka vēlme modernizēt siltumtrases Krievijā nav pazudusi, taču rubļa kurss ir krities, nav arī līdzfinansējuma no starptautiskām institūcijām, tādēļ Ozolniekos ražotās caurules lielajā kaimiņzemē vairs nevar atļauties. Taču eksports uz rietumiem aug. «Jo tu ilgāk strādā kādā tirgū, jo labāk tevi pazīst un pircēji nāk klāt. Ilggadējs «Poliura» klients ir «Fortum Jelgava». Šogad izolētās caurules sāka pirkt arī «Fortum» mātes uzņēmums Somijā,» gandarīti stāsta G.Līcītis.
«Poliura» biogrāfijā jau rit 21. gads. Uzņēmumā strādā 73 darbinieki, kuru vidējā alga ir ap 900 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Uzņēmums ir apdrošinājis darbinieku dzīvību un veselību, krājas pensijas 3. līmenis, kas sola nodrošinātas vecumdienas.
Caurule savieno abus Lielupes krastus
Galvenā uzņēmuma produkcija joprojām ir izolētās caurules, ko lieto siltumtrasēs. Jelgavnieki tās pirms ieguldīšanas zemē redzējuši jau deviņdesmito gadu beigās, kad ar Pasaules Bankas aizdevumu pilsētā veikta siltumtīklu rekonstrukcija. 2012. gadā Ozolniekos ražotā siltumtrases caurule tika ieguldīta zem Lielupes, lai Jelgavā vienotā sistēmā savienotu abus krastus. Pērn caurules ieguldītas arī pašos Ozolniekos, kur, uzceļot jaunu katlumāju, tiek pārveidota arī siltumapgādes sistēma. Tomēr lielākā daļa «Poliura» produkcijas aiziet eksportam uz Baltijas valstīm, bet lielākoties uz Zviedriju.
«Padomju laikos teica, ka darbs taču mīl muļķus,» dzīvespriecīgi smejas uzņēmuma ģenerāldirektors Viktors Melnacis. «Zviedri negrib strādāt ar rokām, tādēļ viņi atraduši mūs,» paskaidro ģenerāldirektors, norādot uz siltumtrašu līkumiem, mezglu punktiem ar vairākiem atzariem, kuros plastmasa ir zāģēta un metināta. Jau gadus četrpadsmit «Poliura» stratēģiskais partneris ir zviedru firma «Powerpipe», kas, ievērojot to, ka darbaspēks Zviedrijā ir ievērojami dārgāks, izdevīgi pērk Ozolnieku uzņēmuma pakalpojumus. 2002. gadā, kad sākās sadarbība ar «Powerpipe» «Poliura» eksporta kopējais apjoms izauga vairāk nekā četras reizes.
Ražo ar zviedru zīmolu
Par šīs sadarbības turpinājumu uzņēmuma pagalmā liecina iekraušanai kravas automašīnās sagatavotie izolētie līkumi un T veida atzari, kas no Ozolniekiem tiek aizvesti ar preču zīmolu «Powerpipe». G.Līcītis piebilst, ka «Powerpipe» uzņēmumam nodrošina diezgan vienmērīgu darbu visa gada garumā, kas jo sevišķi aktuāli ir ziemā, kad nenotiek zemes darbi un izolētām caurulēm nav pieprasījuma. «Tādā ritmā kā «Powerpipe», kas augustā uz atvaļinājuma laiku slēdz rūpnīcu ciet, mēs vēl strādāt nevaram. Mums lielākais darba apjoms ir vasarā un darbinieki galvenokārt atvaļinājumos iet ziemā,» piebilst G.Līcītis. Viņš spriež, ka saistībā ar darbaspēka izmaksām Ozolnieku novadā līdzīgi dara arī dāņi, kas Rubeņu ceļā Raubēnos izveidojuši lielāko koncerna «Dinex» rūpnīcu. Pirms «Dinex» izvēršanās «Poliurs» tika atzīts par lielāko darba devēju Ozolnieku novadā. Tomēr «Poliurs» paliek lielākais darba devējs novada ļaudīm, jo «Dinex», kas atrodas pie pašas pilsētas robežas, vairāk strādā jelgavnieki.
Katru gadu kaut kas jauns
«Poliura» ilggadējais strādnieks Aleksandrs Gagunovs saka: «Cik ilgi šeit strādāju, tik katru gadu kaut kas mainās uz labo pusi. Sākot darbu uzņēmumā, tika izvirzītas augstas darba disciplīnas un kvalitātes prasības. Līdz ar to katru gadu mums augusi arī darba alga,» stāsta A.Gagunovs. Līdz PSRS sabrukumam viņš strādājis Ozolnieku Remonta mehāniskajā rūpnīcā, taču pēc tam, kad meliorācija panīka, veiksmīgi atradis darbu izolēto cauruļu ražotnē.
Uzņēmuma attīstībai ļoti svarīgos ISO sertifikātus «Poliurs» ieguva vēl deviņdesmito gadu beigās. To rakstiskie apliecinājumi vēl aizvien atrodas blakus darbinieku goda dēlim pie ieejas rūpnīcas biroja telpās.
Runājot par tehnoloģiskām izmaiņām un inovācijām. G.Līcītis, kurš pēc izglītības ir ķīmiķis, smaidot saka – kosmiskās tehnoloģijas izolēto cauruļu jomā pēdējā laikā nav ieviestas. Agrāk poliuretāna putu sastāvā bija freons, ko pasaulē atzina par videi kaitīgu, un to nācies aizvietot ar ciklopentānu, daļēji nomainot rūpnieciskās iekārtas. Enerģijas resursus saudzējošs jauninājums ir divu vai pat trīs cauruļu ievietošana vienā apvalkā, kas arī ieviests uzņēmuma ražošanā. Cauruļu izolējošā slānī tiek iestrādāts speciāls signalizācijas vads, kas ļauj ar precizitāti līdz vienam metram atklāt, kurā vietā atrodas zemē ieraktās siltumtrases bojājums. G.Līcītis piebilst, ka reiz uzņēmumam pasūtītas caurules, ko izmanto labības kaltē graudu transportēšanai. Šīs īpašās caurules izstādē Vācijā atzītas par inovatīvu produktu.
2011. gadā «Poliurs» atvēra plastmasas cauruļu ražošanas cehu, tādējādi arī siltumizolēto cauruļu ārējais plastmasas apvalks top turpat Ozolniekos.
Caurules un to savienotājmezglus rūpnīcā izgatavo pēc standartiem un individuāla pasūtījuma, kas var ievērojami samazināt montāžas darbu apjomu un palētināt ekspluatācijas izmaksas. Projektu vadītājs inženieris Pēteris Iļjučonoks, kurš strādā ar klientu pasūtījumiem, stāsta, ka tikai 50–60 procenti pasūtījumu nonāk līdz ražošanai. «Ja klients tiešām ir reāls, tad dažkārt nākas pieprasīt dažādu papildu informāciju, lai visu uzbūvētu pareizi,» piebilst P.Iljučonoks.
Ģenerāldirektors V.Melnacis stāsta, ka pirmo reizi cauruļvadus iepazinis, jaunībā dienējot armijā. Astoņdesmitajos gados viņš Tjumeņas apgabalā Krievijas ziemeļos strādāja celtniecībā. Latvijā nākamais «Poliurs» vadītājs atgriezās 1990. gadā. «Tie bija laiki! Tu varēji kaut vai šūt bikses. Pārdot nebija problēma, jo tirgus tukšs. 1992. gadā dibinājām uzņēmumu «ELK». «Spartaka» bumbu patvertnē ražojām celtniekiem rīvdēļus. Aizbraucu uz Rīgu, uz Patērētāju biedrību, lai panāktu, ka mūsu rīvdēļi būtu visos lauku veikalos. Sēž priekšā direktors ar šlipsi un saka: «Klausies tu! Es savā vasarnīcā ar roku to caurumu sienā aiztaisīšu ciet. Kam vajag rīvdēli?» Labi, ka muļķu nav daudz,» savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā atceras V.Melnacis. Uzņēmums «ELK», kas bija «Poliura» mātes uzņēmums, rīvdēļus ražo vēl šobaltdien. Tiesa, meita daudzkārt pāraugusi māti.
Pēteris Veļeckis,
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs
Uzņēmums «Poliurs» ir viens no tiem, kas sakārtojis tam piegulošo teritoriju, padarot to pievilcīgāku, iekļaujoties kopējā novada tēlā. Sadarbībā ar uzņēmēju, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu, pašvaldība plāno atjaunot uzņēmuma tuvumā esošās Kopielas un Saules ielas segumu un izbūvēt apgaismojumu. Jau vairākus gadus pašvaldības un uzņēmēja sadarbība turpinās arī sporta jomā, atbalstot novada volejbola komandu «Poliurs/Ozolnieki», kas ar labiem rezultātiem nes novada un uzņēmēja vārdu ārpus Latvijas robežām.
