Kādudien garastāvokli pagalam sabojā sasāpējies ceļgals. Iedomājoties par poliklīniku un dakteriem, gluži vai depresija sāk piemesties. Bet brīsniņu vēlāk sporta ziņās stāsta, ka Kristaps Porziņģis pleca traumas dēļ izlaidīs jau otro spēli. «Priecājos par dienām, kad nekas nesāp,» žurnālistiem iepriekš nav slēpis divdesmitgadīgais NBA debitants, un, laikam jau no salīdzinājuma nokaunējusies, mana ceļgala sāpe sāk pieklust.
Kāds cits rīts sākas ar dramatisku ziņu par sprādzieniem Briselē. Vairāki desmiti bojāgājušo un simti cietušo. Latvijas pilsoņu, par laimi, viņu vidū nav, un mūs līdz ar to pagaidām var ietekmēt gandrīz vai tikpat draudošā intonācijā vēstītais, ka āra termometra stabiņš noslīdēs zem nulles. Nu, kas zina, kopā ar «nelabvēlīgo prognozi» vienam latvietim tas arī var šķist gana biedējoši…
Patiesībā jau raizes par spridzinātāju mērķiem sāk arvien biežāk nodarbināt arī mūsu prātus un gribas noskaidrot – vai tik tiešām Briseles policija un drošības spēki ir bijuši uzdevumu augstumos. Bet, kamēr tincinām terorisma ekspertus un viedokļu paudējus, tepat Latvijā vai ik dienu «nesankcionētos» kūlas ugunsgrēkos simtiem hektāru platībā līdz ar sauso zāli nosvilst dzīvā daba, ēkas un cilvēki. Šopavasar reģistrēti jau ap pusotra tūkstoša degšanas gadījumu. Vainīgos un sodāmos esot grūti atrast…
Pašnāvnieks spridzinātājs neapšaubāmi šķiet krietni bīstamāks par jau ierastajām pavasara liesmām, taču labs salīdzinājums var derēt arī šo bažu mazināšanai. Lūk, Skutelis TV studijā atklāj, ka Eiropā 15 gados terorisms laupījis tikpat dzīvību, cik pa diviem trim gadiem iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Un 15 reižu lielāka iespēja esot nomirt no zibens spēriena nekā terorista rokas…
Pēc Eiropas valstu vienošanās Latvijā no Grieķijas pārvestas jau sešas patvēruma meklētāju ģimenes, un mūsu savrupnieciskais raksturs izpaužas ar jaunu sparu – kam te viņu problēmas, ja paši ar savām netiekam galā. Tikmēr krīzes mocītajā dienvidu valstī ik dienu ierodas tūkstoši no kara šausmām bēgošo. Un, ja salīdzina…
