Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padome (ZRP) šonedēļ izbraukuma sēdē iepazinās ar uzņēmējdarbību Jēkabpilī un pozitīvi novērtēja faktu, ka šajā pilsētā darbojas vairāki uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību.
Pirms sēdes, kurā bija plānots pārrunāt uzņēmējdarbībā svarīgus jautājumus, padomes pārstāvji klātienē varēja iepazīties, kā Jēkabpilī attīstās uzņēmējdarbība. Trikotāžas izstrādājumi, adīti unikālā bezvīļu tehnikā, – ar šādu interesantu un kvalitatīvu produkciju LTRK ZRP izbraukuma sēdes dalībniekus iepazīstināja Jēkabpils uzņēmums «Viola stils», kas darbību Latvijā sāka 1991. gadā un ļoti veiksmīgi strādā savā nozarē. Lielākais preču noieta tirgus, pēc uzņēmuma pārstāvju sniegtās informācijas, ir Krievija un Skandināvijas valstis, bet Latvijā «Viola stils» izstrādājumi nopērkami Jēkabpilī – pašas ražotnes veikalā – un «Elkor» tīkla veikalos. Uzņēmums mēnesī saražo aptuveni piecus tūkstošus trikotāžas izstrādājumu gan bērniem, gan pieaugušajiem, bet, piemēram, 2014. gadā pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.
Ar vēl vienu interesantu uzņēmumu – SIA «BRODOor» ražotni – klātesošos iepazīstināja tās īpašnieks Juris Saldaks. Uzņēmums veiksmīgi ražo iekšdurvis un ir iekarojis Baltijā vērā ņemamu tirgus daļu. Kā inovācija tirgū tiek piedāvāti skandu korpusi, akustiskās sistēmas, akustiskie paneļi, kas startē kā zīmola «Aija audio» produkcija. Kā ļoti veiksmīgu uzņēmējs min dalību izstādē Frankfurtē, pēc kuras interesi izrādījuši 60 ārvalstu uzņēmēji un jau nedēļas laikā saņemti pirmie pasūtījumi.
Pēc uzņēmumu apskates LTRK ZRP sēdi atklāja padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška, uzsverot, cik veiksmīga ir šāda izbraukumu sanāksmju ideja, jo tā ļauj novērtēt uzņēmējdarbības vides «temperatūru» Zemgalē. Ar pašvaldības aktualitātēm un sadarbību ar uzņēmējiem 47 sēdes dalībniekus iepazīstināja Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps. Viņš atzina, ka liela problēma joprojām ir neapgūtie Eiropas fondi un ka tā ir valdības neizdarība. Tāpat uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību un fondu apguvi traucē vēl spēkā nestājušies Ministru kabineta noteikumi par biznesa inkubatoriem. Kā pozitīvu aspektu pašvaldības pārstāvis minēja regulāri organizētās uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju vizītes uz sadraudzības pilsētām.
Ar Jēkabpils Uzņēmēju biedrības darbības aspektiem un aktualitātēm dalījās tās valdes locekle Zanda Lamba. Biedrība dibināta 2010. gada martā un ir nevalstiska organizācija, kas apvieno Jēkabpils un tuvāko novadu uzņēmējus. Uzsverot problēmas, kas satrauc pilsētas uzņēmējus, izkristalizējās piecas aktuālākās. Pirmkārt, valsts nodokļu sistēma, kurai vajadzētu būt samaksājamai, paredzamai un prognozējamai. Otrkārt, uzņēmējus satrauc mikrouzņēmuma nodoklis, jo neviens nezina, kas būs tālāk. Kā būtiska problēma tiek minēts arī cilvēkresursu jeb kvalificēta darbaspēka trūkums, kā dēļ uzņēmumi pāriet uz automatizētām iekārtām, tādējādi samazinot darba vietu skaitu. Tajā pašā laikā tam ir pozitīvs efekts – ceļas darba ražīgums. Z.Lamba vērsa uzmanību arī uz birokrātisko slogu Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta programmās, kā arī uz problēmām ar uzņēmuma darbinieku vidējās stundas tarifa likmi. Jēkabpils uzņēmēju pārstāve kritizēja arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenoto čeku kampaņu – pēc čeku pārbaudes un salīdzināšanas, kā liecina pieredze, seko represīvas VID pārbaudes, turklāt visa dokumentācija (algu saraksti un citi) jānogādā Rīgas birojā. Ilgo auditu (seši un vairāk mēneši) laikā tiek aizturēta uzņēmuma PVN atmaksa no valsts, bet uzņēmējam nodokļi jāturpina maksāt, kaut gan VID aiztur naudu un vēl uzliek soda procentus par kavējumiem.
Dace Birzmale,
LTRK Zemgales reģiona
padomes projektu koordinatore
