Izglītības, kultūras un sporta centrā «Avoti» aizvadītās nedēļas nogalē ar programmu «Dziesmu Dance» viesojās pazīstamā aktrise Zane Jančevska, izpildot sev tuvas un mīļas latviešu tautasdziesmas. Protams, ne jau vairāk vai mazāk pazīstamu viesmākslinieku uzstāšanās ir galvenais faktors, pēc kura vērtējama kultūras iestādes un apkārtnes ļaužu savstarpējā mijiedarbība vai tās trūkums, tomēr arī nedēļas nogales piedāvājums nav mazsvarīgs. Kas zina, vai «Avotu» vide kādam no koncerta vai cita pasākuma apmeklētājiem (jau rītvakar paredzēta svētku ieskaņas balle ar daudzu iemīļotās šlāgergrupas «Galaktika» piedalīšanos) nekļūst par stimulu piestaigāt arī citos vakaros – uz kādu no deviņu amatierkolektīvu mēģinājumiem.
«Deju vakari nu reiz ir tā lieta, kas «Avotos» tīri tehnisku īpatnību dēļ padodas vislabāk,» nākas atzīt Valgundes pagasta kultūras centra vadītājai Egijai Šuneiko. Valgundes pagastā 2003. gadā rekonstruētā ēka PSRS laikos bija iecerēta kā kinoteātris, bet diemžēl netika pabeigta. Ilgus gadus valdīja pamestība, līdz vietējās padomes deputātu lēmums piešķīra namam Saules ielā 2 uz kultūru virzītu nākotni.
«Plašā zāle dejošanai ir labu labā, ne velti no deviņiem kolektīviem piecus veido dažādu paaudžu un stilu dejotāji, bez dejošanas neiztiek arī folkloras kopa «Nāburdzīte», bet nav padomāts par skatuvi, tāpēc viens no labākajiem Jelgavas novada amatierteātriem – režisores Ilzes Rimšas vadītais «Atspulgs» – spiests improvizēt ar dažādiem priekškariem un aizkariem,» sava nama pagaidām lielāko «sāpi» atklāj E.Šuneiko.
– Spriežot pēc kolektīvu saraksta, dejotājiem nodrošināta arī pēctecība: dejo gan jaunieši, gan vidējā paaudze, gan seniori.
Jā, tikai vislielākais skaita ziņā – sešdesmit dalībnieku – ir bērnu un jauniešu kolektīvs «Avotiņi», kas dejo mūsdienu dejas. Sarmītes Beltes vadībā tajā piedalās Valgundes pagasta bērni, kas mācās Kalnciema vidusskolā. «Avotiņi» ir mūsu lepnums, jo līdz šim guvuši labus panākumus skatēs, kā arī labprāt iesaistās liela mēroga deju uzvedumos un konkursos.
Dejotāju vecuma (jeb jaunības) ziņā nākamais ir jauniešu deju kolektīvs «Trādirīdis». Tas, tāpat kā vidējās paaudzes deju kolektīvs «Valgundietis» un senioru deju kolektīvs «Saulgrieži», pievērsies tradicionālajām tautiskajām dejām. Pēctecība šiem kolektīviem tiek nodrošināta arī tādējādi, ka visus vada Inga Feldmane.
Bet tie, kam pa prātam modernāki ritmi un kas vairs neatbilst «Avotiņu» vecuma cenzam, var atrast domubiedrus līnijdeju grupā «Relax dance», ko tagad vada ne Valgundē vien pazīstamā Siāra Vīgante.
– Gan jau pa reizei uzdanco arī folkloristi no Dzintras Ķezberes vadītās kopas «Nāburdzīte», bet vai «Avotos» maz ir kāds kolektīvs, kas nedejo?
Ja nu vienīgi Tautas lietišķās mākslas studija «Valgunde» (vadītāja Ligita Ozolniece), jo bez ritmiskām melodijām neiztiek arī sieviešu vokālais ansamblis «Ilūzija» (vadītāja Marita Sondore) un jau minētais amatierteātris «Atspulgs».
Nu, protams, nedejojam bibliotēkā, ko sekmīgi vada Ligita Ķekare – uzskatu, ka 230 lasītāju mūsu grāmatas ne pārāk lasošajā laikmetā nav slikts rādītājs. Darbojamies arī mūžizglītībā, esam pieņēmuši darbā attiecīgu speciālistu – Madaru Rubenu, slavenās keramiķu Šmēdiņu dinastijas pārstāvi.
– Tad jau ar kvalificētiem kolektīvu vadītājiem «Avoti» nodrošināti?
Tieši tas ir viens no apstākļiem, kāpēc varu vadīt šo iestādi, jo speciālas izglītības kultūras jomā man nav. Pēc profesijas esmu juriste, kas varbūt dažreiz lieti noder arī šajā darbā, kur vairāk varu izpausties kā menedžere, nevis māksliniece. Tagad esmu arī koordinatore mūžizglītības jomā, jau sākušās nodarbības pie Madaras Rubenas. Ja būs atsaucība, varēsim turpināt.
Tikai februārī atgriezos no ilgstošāka atvaļinājuma, līdz tam manus pienākumus pildīja Elīna Skutele, ko daudzi droši vien iepazinuši no darbības Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī.
Varu palepoties, ka esmu trīs dēlu māmiņa: Emīlam ir 10, Robertam seši, bet jaunākajam Ģirtam – divi gadi.
– Jums telpas tukšas nestāv, apskatāma pat gleznu izstāde.
Tā ir Ozolnieku iedzīvotājas Dainas Palmas izstāde «Sava ES meklējumos». Māksliniece pēc pamata profesijas ir ainavu arhitekte, bet strādā par masieri. Tāpēc varbūt vēl jo interesantāk. Lai gan nekādas nepieradušai acij savdabīgas ekstras neredzēsiet. Krāsaina, pat nomierinoša izstāde.
– Un vai pēc sākotnējās ieceres – kā kinoteātri – «Avotus» nav nācies izmantot?
Stacionāras aparatūras mums nav, bet, kā liecina daži sadarbības mēģinājumi ar demonstrēšanas tīklu «Kinopunkts», skatītāji nenāk. Man radies pat skumjš secinājums, ka mūsdienu jaunieši nepazīst ne lieliskās Jāņa Streiča, ne Rolanda Kalniņa filmas. Pat nesenais piemērs ar aktrises Zanes Jančevskas viesošanos parādīja, ka lielākā daļa tādu aktrisi nemaz nezina.
Arī mūsu bibliotekāre ievērojusi, ka mazos uz bibliotēku ved vecāsmammas, jo mammām nav laika un viņas pašas grāmatas arī nelasa.
– Tā turpinot, tas var pāraugt arī patriotiskās audzināšanas jautājumā. Jūsu pagasta teritorijā «Mangaļu mājās ir arī Latvijas Kara muzeja filiāle Ziemassvētku kauju muzejs.
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums ir izveidojusies laba sadarbība ar kaimiņos esošo Babītes novadu. Regulāri apmaināmies ar informāciju, kopīgi organizējam arī pasākumus Ložmetējkalnā. Mazāk iznāk atbildēt par māksliniecisko pusi, bet visas organizatoriski saimnieciskās lietas, ieskaitot putru dalībniekiem, ir mūsu pārziņā. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, protams. Nākamajā reizē būs sevišķi jāpacenšas, jo atcerēsimies Ziemassvētku kauju simtgadi.
