Sestdiena, 21. marts
Una, Unigunde, Dzelme, Benedikts, Benedikta
weather-icon
+2° C, vējš 2.18 m/s, DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Pieņem lēmumu pārsūdzēt spriedumu Daukšu lietā

Jelgavas novada domes vairākums vēlas lēti atpirkt no Bratku ģimenes Daukšas un 65 hektārus tai piederošās zemes.

Dramatiskā sacensībā septiņiem deputātiem, ieskaitot domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni, balsojot pret un trim atturoties, Jelgavas novada dome noraidījusi Kārļa Rimšas iesniegto un četru viņa domubiedru atbalstīto lēmumprojektu par Jelgavas tiesas sprieduma nepārsūdzēšanu Daukšu lietā. Lietu vēlreiz skatīs Zemgales apgabaltiesa.
Balsojums Jelgavas novada domē parādīja, ka deputātu vairākums atšķirībā no Jelgavas tiesas neatzīst Bratku ģimenes īpašuma tiesības uz Daukšām un 65 hektāriem zemes, ko tie par 22 tūkstošiem latu (31 tūkstoti eiro) izpirka no pašvaldības laika posmā no 1998. līdz 2004. gadam. Saskaņā ar iepriekš pieņemto domes lēmumu pašvaldība atmaksātu Tālivaldim Bratkum iemaksāto naudu un iegūtu īpašumu. Taču īpašuma tirgus vērtība kopš 1998. gada cēlusies apmēram divdesmit reižu, tādējādi pašvaldība iegūtu 65 hektārus auglīgas Zaļenieku pagasta zemes, ko, kā lēš lietpratēji, var pārdot par vairāk nekā pusmiljonu eiro.    

Pircējs neatbild par pārdevēja nepilnībām
Atgriežoties pie notikumiem pirms 17 gadiem, Jelgavas novada domes nolīgtie juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers atzīmē, ka Daukšas un to 65 hektārus zemes Zaļenieku pagasta pašvaldība nepārdeva likumā paredzētajā kārtībā, proti, nerīkoja izsoli. Savukārt deputāts K.Rimša uzsver, ka Bratku ģimenei kā labticīgam pircējam nav jāatbild par to, ka Zaļenieku pagasta pašvaldība, pārdodot savu īpašumu, precīzi neievēroja procedūru. «Esmu arhīvā nokopējis Zaļenieku pagasta padomes 1998. gada 5. oktobra sēdes protokolu, kurā minēts, ka pagasta priekšsēdētājs Ojārs Briedis ierosina pārdot Tālivaldim Bratkum Daukšu īpašumu un seši klātesošie deputāti šo priekšlikumu vienprātīgi atbalsta. Savukārt Jelgavas rajona padomes 1998. gada 10. oktobra sēdes protokols liecina, ka Daukšu pārdošanu Bratku ģimenei atbalstīja arī toreizējais padomes loceklis Ziedonis Caune,» ironiski bilst K.Rimša.
Kāds cits agrākais pašvaldību darbinieks, kas 1998. gadā bija iesaistīts šajā darījumā, atzīst, ka nebija tik viegli atrast nolaistajām Daukšām piemērotus saimniekus. Lauksaimnieks T.Bratkus un viņa kundze Madlēna, kas tagad ir pazīstama kultūras darbiniece, bijis vienīgais labākais variants.   
Jelgavas novada pašvaldībā sarežģījumi ar Daukšām sākās 2014. gada 22. decembra domes sēdē, kad tā diezgan vienprātīgi (atturējās vienīgi deputāts Oskars Cīrulis) nobalsoja par novada nolīgto juristu Dz.Lazdiņa un A.Jēgera sagatavoto lēmumprojektu par šī īpašuma atpakaļpirkšanu. Šāds punkts bija ietverts 1998. gadā ar T.Bratku noslēgtajā līgumā ar nosacījumu, ja pircējs izrādās negodprātīgs Daukšu saimnieks. Toreiz domes lēmumu paskaidrojošā daļā tika minēts, ka Bratku ģimene savu īpašumu nav noformējusi Zemesgrāmatā, ka tiem ir zemes nodokļa parāds, ka īpašumā veikta nelikumīga būvniecība un kopš 1998. gada Daukšās nav noticis neviens kultūras pasākums. 

Varēja būt citādi
T.Bratkus par to lēmumu iesniedza prasību Jelgavas tiesā. 
Gaidot pirmās instances tiesas sēdes dienu, sabiedrībā un arī Jelgavas novada domē izskanēja iebildes, ka dzejnieces un sabiedriskās darbinieces Aspazijas dzimtajās Daukšās kultūras pasākumi un ekskursijas notiek (to apstiprina Jelgavas novada domes agrākā kultūras pārvaldes vadītāja Dzintra Zimaiša). Arī nenozīmīgi iekavēto nodokļu parādu T.Bratkus jau pirms domes sēdes bija nomaksājis. Bet ar padomju laikos piebūvētā lieveņa nelikumīgo (nesaskaņojot šo darbu Būvvaldē) nojaukšanu nav nodarīta skāde, kas būtu mazinājusi Daukšu kā memoriāla vērtību. Saistībā ar to, ka īpašums nebija ierakstīts Zemesgrāmatā, M.Bratkus atzīst, ka to kaut tiesas ceļā vajadzēja izdarīt jau sen. «Taču ar šo kavēšanos mēs nevienam neko sliktu neesam nodarījuši, vien kaitējuši paši sev. Likumā taču nav noteikts, cik ilgā laikā pēc nopirkšanas īpašums jāieraksta Zemesgrāmatā,» saka M.Bratkus. Tiesāšanās ģimenei prasa ne tikai nervus, bet arī ievērojamus izdevumus. Jelgavas tiesas spriedumā ir prasība piedzīt no Jelgavas novada pašvaldības par labu T.Bratkum tiesas nodevu, kas šajā gadījumā bija 2970 eiro. Tagad, kad spriedums pārsūdzēts, naudas atmaksa izpaliek.
Jelgavas novada domes sēdē par to, lai Daukšas paliek Bratku ģimenei, balsoja K.Rimša, Edgars Turks, O.Cīrulis, Aija Tračuma un Madars Lasmanis. Pārsvaru guvušais septiņnieks bija Z.Caune, Aigars Strupulis, Juris Lavenieks, Ilze Vītola, Sarmīte Balode, Valda Sējāne un Modris Jansons. Balsošanā atturējās Inta Savicka, Nataļja Hohlova un Anita Klupša. Sēdē slimības dēļ nepiedalījās Irina Dolgova un Lilita Leoho, kas «Ziņām» atzīst, ka Daukšām būtu jāpieder Bratku ģimenei.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.