Pašvaldību izglītības pārvaldes vērš uzmanību, ka 62 procentu algas pieaugums pedagogiem ir pārāk skaļš un realitātei neatbilstošs solījums.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka sagatavotais atalgojuma modelis paredz jau no šā gada 1. septembra pedagogiem saņemt darba samaksas palielinājumu atkarībā no darba slodzes, kvalifikācijas un citiem kritērijiem. Turpmāk minimālā alga par likmi plānota 680 eiro, kas ir par 62 procentiem vairāk nekā līdzšinējā modelī (420 eiro par 21 kontaktstundu). Tāpat plašākas tiesības atalgojuma noteikšanā būs skolas direktoram, vairāk saņems izglītības iestādes atbalsta personāls, kā arī tiek risināts darba samaksas jautājums bērnudārzu pedagogiem. Tomēr, lai gan precīzi aprēķini vēl nav veikti, pašvaldības lielu ieguvumu savu skolotāju maciņos jaunajā modelī pagaidām neredz.
30 astronomiskās stundas
IZM norāda, ka pedagogu darba samaksas modelis ne tikai palielina atalgojumu un nosaka algas aprēķina principus, bet arī veido motivējošu kritēriju kopumu pašvaldībām racionālai un mūsdienīgai skolu tīkla attīstībai.
Patlaban spēkā esošie noteikumi paredz, ka darba samaksa tiek aprēķināta par kontaktstundām un papildus par darbu, kas saistīts ar stundu sagatavošanu, mājas darbu labošanu un citiem pienākumiem. Turpmāk paredzēts, ka viena pedagoga likme būs 30 astronomiskās stundas nedēļā, un tajā ietilpst gan darbs stundā, gan ar to saistītā sagatavošanās. Jaunums atalgojuma modelī būs tā saucamais Motivācijas fonds, kas skolas direktoram dos iespējas noteikt augstāku atalgojumu par papildu pienākumiem un izcilību. Līdz ar to skolas administrācijai būs arī lielāka atbildība par izglītības kvalitāti skolā, cer izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis («Vienotība»).
Lai to īstenotu, no šā gada 1. septembra līdz gada beigām papildus jau esošajai pedagogu atalgojuma valsts mērķdotācijai 304 miljonu apmērā būs pieejami vēl deviņi miljoni eiro, kas pilnam gadam veido papildu 27 miljonus eiro.
Vairs nepārdalīs mērķdotāciju
Paredzēts, ka atalgojums tiks celts arī skolas atbalsta personālam – psihologiem, bibliotekāriem, logopēdiem, karjeras konsultantiem un speciālajiem pedagogiem. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam, kā arī tiek risināts darba samaksas jautājums bērnudārzu pedagogiem, vērš uzmanību IZM, piebilstot, ka pirmsskolas pedagogiem atalgojums tiks palielināts par 25 procentu punktiem un būtiskam uzlabojumam maciņos jābūt jūtamam no 2017. gada 1. janvāra.
Tāpat jaunais modelis paredz racionālāku un efektīvāku finanšu pārvaldību. Turpmāk saistošie noteikumi paredzēs, ka pašvaldības vairs nevarēs veikt valsts mērķdotācijas pārdali starp skolām un 7.–9. klašu posmā apvienot klases. Pamatskolas posmā no 7. līdz 9. klasei un vidusskolās tiek noteikts rekomendējošais skolēnu skaits atbilstoši teritoriālajam iedalījumam, tam paredzot papildu finansējumu. Ja tas netiks sasniegts, valsts mērķdotācija būs līdzšinējā apmērā.
Modelis paredz arī jaunu teritoriālo dalījumu, kas nosaka skolēnu un skolotāju proporciju, pēc kura aprēķina valsts mērķdotācijas apmēru pašvaldībai. Ņemot vērā iedzīvotāju disproporciju un arī skolēnu blīvumu dažādos novados, turpmāk dalījums tiks veidots piecās administratīvi teritoriālajās grupās. Lauku un mazāk apdzīvotos novados skolēnu un skolotāju proporcija noteikta zemāka, savukārt pašvaldībās ar augstu iedzīvotāju blīvumu tā būs augstāka.
Proporcija palielināta pārāk strauji
Šis apstāklis dara bažīgu, piemēram, Jelgavas Izglītības pārvaldi. Tās vadītāja Gunta Auza uzskata, ka proporcijas palielināšana no 13,12 līdz 16,5 skolēniem pret vienu pedagoga mēneša darba likmi notiek pārāk strauji.
«Pozitīvi, ka jaunajā modelī, aprēķinot normēto skolēnu skaitu, paaugstināti koeficienti bērnu skaitam izglītības pakāpē. Savukārt visām lielajām pilsētām būtiski palielināta normētā skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kas ietekmēs kopējo finansējuma apmēru pedagogu atalgojumam. Šī proporcija būtu jāpaaugstina pakāpeniski, izdarot izmaiņas gan izglītības iestāžu tīklā, gan izglītības procesa organizēšanā,» norāda G.Auza.
Viņa min, ka Izglītības pārvalde ir veikusi finanšu aprēķinus, ievērojot pieejamo informāciju par plānotajām izmaiņām pedagogu darba samaksas noteikumos. Taču būtisks pieaugums skolu pedagogiem netiek prognozēts.
«Ministrijai ir jāturpina darbs pie pedagogu darba samaksas modeļa, ievērojot plānoto darba izpildes laiku. Izglītības iestāžu vadītājiem un pašvaldībām ir svarīgi, ka Ministru kabineta noteikumi par pedagogu darba samaksu tiktu pieņemti jūnija sākumā pirms pedagogu atvaļinājumiem,» pauž pārvaldes vadītāja.
Vai pietiks izcilajiem pedagogiem?
Piesardzīga ir arī Jelgavas novada Izglītības pārvalde, kas skolu direktoriem devusi uzdevumu aprēķināt apmaksāto stundu skaitu pēc jaunā modeļa, lai varētu izvērtēt prognozējamo skolotāju noslogotību.
«Prognozes liecina, ka saskaņā ar jauno modeli naudas Jelgavas novadam varētu būt vairāk, bet, tā kā ir celta pedagogu minimālā alga un slodze no 21 uz 30 darba stundām, bez korektiem aprēķiniem patlaban nav iespējams skaidri noteikt jaunās sistēmas plusus un mīnusus,» teic novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa.
Viņa min, ka problēmas varētu būt ar klases audzināšanas stundu, pagarinātās dienas grupu darbu, dažādu ar bērnu attīstību saistītu papildu nodarbību (fakultatīvu) apmaksu. «Skolā varētu būt tā, ka klases audzināšana, kā arī pagarinātā grupa jāatmaksā no jaunā Motivācijas fonda, kuru veidos 13 procenti no pedagogu apmaksāto likmju algu fonda, kas paredzēts arī atalgojumam par papildu pienākumiem un izcilību. Taču, palūkojoties nedaudz dziļāk, rodas šaubas, vai skolas direktoram izdosies labi novērtētajiem skolotājiem atlicināt kaut ko vairāk,» pauž G.Avotiņa.
Kā pozitīvo viņa jaunajā modelī saredz arī ieceri bez darba palikušajiem pedagogiem nodrošināt sociālo «spilvenu». Proti – skolotāji, kuri vecāki par 60 gadiem, līdz pensionēšanās vecumam varēs saņemt 65 procentus no darba algas. Pēc novada Izglītības pārvaldes domām, tāpat vajadzētu turpināt strādāt pie skolotāju pārkvalificēšanās, piesaistot ES fondu līdzekļus, lai pedagogi, kuriem skolu apvienošanas dēļ nebūs darba, varētu apgūt citu specialitāti vai papildu prasmes. Jelgavas novadam gan šī nevarētu būt ļoti liela problēma, jo patlaban jūtama pedagogu pārslodze, atzīst G.Avotiņa.
Bažījas par lielajām skolām
Jāpiebilst, ka pilnīgu piekrišanu jaunajam modelim nav devusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas vēl mēģinās pārliecināt ministriju par atsevišķu pedagogu algu reformas punktu uzlabošanu, ziņo aģentūra LETA.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga norāda, ka būtiski panākt, lai bērnudārzu pedagogu, kuri skolo bērnus vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, finansiālā situācija uzlabojas vienlaikus ar citiem pedagogiem. Tāpat LIZDA bažījas par lielo skolu situācijas pasliktināšanos. Arodbiedrība patlaban nav arī guvusi pārliecību par augstākajā izglītībā strādājošo stāvokļa uzlabošanos.
Tomēr modelī ir redzami ieguvēji – mazās skolas, kā arī piecus, sešus gadus vecu bērnu pedagogi. Taču vēl ir daudz neskaidrību, piebilst arodbiedrības vadītāja. Tāpēc LIZDA veiks aprēķinus, lai skaidri redzētu modeļa ietekmi uz dažādām izglītības nozares grupām.
