Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 9.m klase no pārējām atšķiras ar to, ka vairāk mācās matemātiku un programmēšanu.
Tehnoloģiju vidusskolas 9.m klasi «Ziņas» sastop Ozolskvērā. Pabijuši pie Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas dzelzs vārtiem, Noras Bumbieres pieminekļa, Jelgavas studenta statujas, Pasta salas mīlestības kokiem un dzelzceļa tilta, brūnais alnis ir pēdējais objekts ceļā pa metāla pēdām. Tāds ir viens no skolas tā saucamās parku stundas «Līdz ausīm Jelgavā» uzdevumiem, kuru sarakstā tāpat ir dažādu mācību priekšmetu skolotāju pasūtītā koku mērīšana, krustvārdu mīklu minēšana, stāstījumu un prezentāciju veidošana. Tikuši galā, devītie, sildoties maija saulītē, ir gatavi sarunai par sava kolektīva vakardienu, šodien un nedaudz arī rītu.
Plusi un mīnusi
Skolotājas Ilvijas Bauskas audzināmā 9.m klase, kur 20 jauniešu pulkā ir septiņi puiši un 13 meitenes, ir viena no trim Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas klasēm, kas 10. jūnijā saņems savu pirmo nozīmīgo dokumentu par veiksmīgu pamatizglītības apguvi. No a un b m atšķiras ar to, ka, īstenojot skolas vīziju, šīs klases skolēniem ir vairāk matemātikas stundu, kā arī viņi apgūst programmēšanu, tā attīstot matemātisko domāšanu.
Lai gan 7. klasē pašreizējie devītie stājās apzināti, tas vēl negarantēja palikšanu šajā novirzienā. Izvērtējot katra varēšanu, viņi tikuši dalīti, pārcelti un pievienoti, tā izveidojot savdabīgu izlasi. Šim procesam gan bijis savs mīnuss. Trīs gadu laikā tā arī nav izdevies izveidot vienotu veselumu – jaunieši ir diezgan sadrumstalojušies savās draugu grupiņās, atzīst skolotāja, piebilstot, ka tas traucējis organizēties lielākiem pasākumiem. Piemēram, ekskursijām, kam sākumā gribētāju daudz, bet darītāji vien daži. Tas gan nenozīmē, ka devītie m nekur nav bijuši un neko nav redzējuši. Cits aiz cita viņi ar sajūsmu atceras braucienu uz Rundāles un Bauskas pili, Motormuzeju, «Lāču maizes» ceptuvi un citām apskates vietām.
Arī klases vakari, kas prasa organizatorisku komandas darbu, bijuši atmiņā paliekoši, jo rīkoti kādas tēmas zīmē. Tā 8. klasē notikuši «jūrnieku svētki» ar amerikāņu kalniņiem, jautrām spēlēm un dejām, ka skolotāja pat sirmu matu dabūjusi. «Astotā klase bija pats sarežģītākais posms – visādas dullības nāca ārā,» nu jau ar smaidu atceras I.Bauska, savus audzināmos patlaban raksturodama kā «prātīgus un klusus».
Pārnāk no lauku skolām
Savukārt paši devītie par sevi kritiski teic, ka esot slinki. Līdz pēdējam zvanam vien nedēļa, un tagad iet vaļā lielā skriešana, lai izlabotu un uzlabotu savas atzīmes. Par gaidāmajiem eksāmeniem jaunieši gan ir diezgan relaksēti. «Būs – būs, nebūs – nebūs!» piemēram, saka Jēkabs, tā atklādams jauniešiem raksturīgo mieru par savu drīzo izšķiršanos. Daudziem arī pagaidām nav īsti, ko lemt, jo viņi turpinās mācības vidusskolā, lai dienās kļūtu par būvinženieri vai agronomu, kā spriež Edvarts, vai studētu uzņēmējdarbību, par ko sapņo Ilona un Diana.
Arī Deividam, Madarai, Jēkabam un Marekam nākotnes profesija varētu saistīties ar eksaktajiem priekšmetiem, jo Tehnoloģiju vidusskolas matemātikas novirziena klasi šie jaunieši izvēlējās mērķtiecīgi cerībā uzlabot savu zināšanu līmeni, pārnākot mācīties no lauku skolām. Pārējie lielākoties ir tā saucamie rajona bērni, kuri uz skolu nāk kājām, ceļā pavadot ne vairāk par septiņām minūtēm.Taču topošo absolventu izvēļu sarakstā ir arī profesionālās izglītības iestādes. Piemēram, Ērika, sekojot mammas pēdās, plāno apgūt viesmīlības pakalpojumu speciālista profesiju, bet klases māksliniece Arina, kurai īpaši padodas glezniecība, cītīgi gatavojas, lai iestātos Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.
Savs nākotnes politiķis
«Brīvo laiku pavadām ar draugiem ārā – aizejam uz kādu parku, pasēžam kafejnīcā,» ārpusskolas intereses ieskicē Diana, pārējiem piebalsojot, ka īpašu aizraušanos, kas paņem stundas līdz gulētiešanai tā, ka jāmācās naktīs, jauniešiem nav. Sindija gan dejo līnijdejas, Madara apgūst ģitārspēli, Annija Anita spēlē skolas teātrī, kas viņai palīdz atraisīties un labi trenē atmiņu. Savukārt Jēkabs aizrāvies ar apvienoto cīņu sportu, lai «prastu kauties, ja kāds gluži uzprasās». Edvarts un Mareks laiku pēc skolas vada Jaunsardzē. Puiši atklāj, ka tas ne tikai sniedz zināšanas par Nacionālo bruņoto spēku misiju un struktūru, bet arī norūda fiziski un attīsta personību. Šī aizraušanās mudināja savākt komandu, lai pirms pāris gadiem, spītējot lietum un dubļiem, piedalītos piedzīvojumu spēlē «Jaunie Rīgas sargi», ar ko saistās daži labi smieklīgi brīži. «No sniega un lietus bija izveidojusies tāda šļura, ka Deivids paslīdēja un ripoja lejā pa kalnu. Mēs ar Mareku arī no smiekliem noripojām. Skatītāji nevarēja saprast, kuram no mums kļuvis slikti. Palikām pēdējie, bet bija ļoti jautri,» atceras Madara.
Kopā sirsnīgi smējusies klase ir arī kādā skolas «Popielā», kur, attēlojot «What Does the Fox Say», dzīvnieka tēlā pārtapa arī skolotāja.Jautrību tāpat allaž sagādā aerobikas konkursi, bet klasē risinās arī nopietnākas sabiedriskās aktivitātes. Tās pārstāv Edvarts, kurš pirms neilga laika, noslēdzoties 6. Jauniešu saeimai, ieguvis «Nākotnes politiķa» titulu. To piešķir jauniešiem, kuri, «strādājot nozaru komisijās, izrādījuši aktīvu līdzdalību jauniešu parlamenta deklarāciju projektu apspriešanā un pilnveidošanā», vēsta Saeimas Preses dienests. Arī tā var būt šķautne, kur jau skolas laikā virzīties profesionāli, un Tehnoloģiju vidusskolas 9.m klasē ir, kas to izmanto.
◆ Santa Antoņonoka
◆ Jēkabs Grantiņš
◆ Regnārs Jansons
◆ Alise Grantiņa
◆ Mareks Grigorjevs
◆ Deivids Jansons
◆ Edvarts Krusts
◆ Sindija Kukute
◆ Oskars Lapinskis
◆ Roberts Lisenkovs
◆ Viktorija Loginova
◆ Ieva Makrecka
◆ Diana Miļeviča
◆ Ilona Amanda Pētersone
◆ Ērika Pustovita
◆ Kendija Riekstiņa
◆ Jolanta Reinfelde
◆ Annija Anita Strokša
◆ Arina Prohorova
◆ Madara Annija Zemīte
