Mūsdienām neraksturīgi kritiski pret jauno mūziklu (mūzikas autoram gan labāk tīk latviskais vārds – dziesmuspēle) «Medus kūka» izturējās tā radītāji un iedzīvinātāji uz skatuves Guntis Šveicers un bērnu un jauniešu centra «Junda» muzikālās studijas un popgrupas «Lai skan» vadītāja Inta Šveicere. Proti, pirms izrādes neesot labi izreklamēt – «ja nu čiks vien sanāk!»
Nu, kad pirmizrāde pašā Māmiņu dienas pievakarē aizvadīta (bet bez māmiņu ieguldījuma tērpu un kostīmu tapšanā noteikti neiztika), savus iespaidus par jauno izrādi drīkstam atklāt.
Vispirms jau nāca prātā apmēram pirms pieciem gadiem uzdotais jautājums G.Šveiceram, kuru visbiežāk esam pieraduši redzēt pie skaņu pults, kad skandās un tamlīdzīgās skaņu ierīcēs dzirdama visdažādākā citu autoru sacerētā mūzika. «Un kā pašam ar komponēšanu?» – atbilde toreiz skanēja: «Nu jau vairs ne, mainījies dzīves ritms. Lai rakstītu mūziku, jāspēj atbrīvoties.»
Klausītāju piepildītā zāle, kas katru no 17 muzikāli dejiskajiem numuriem uzņēma ar aplausiem, liecināja, ka mūzika ir aizraujoša, atraktīva un melodiska, kas savukārt liecina, ka G.Šveicers, par spīti savām bažām, ir pietiekami «atbrīvojies» skanīgas mūzikas sacerēšanai. Der atzīmēt, ka nekādi speciāli deju ansambļi netika piesaistīti, visu ne tikai izdziedāja, bet arī izdejoja, izlēkāja, izskraidīja – kā jau krosa sacensībās pienākas – popgrupas «Lai skan» dažāda vecuma astoņi desmiti dalībnieku, pie kuru kustību mākas piestrādāja horeogrāfe Santa Kanceviča.
«Pirmā mana dziesma bija deviņdesmito gadu sākumā sarakstītā «Bekas», ko sacerēju meitai Norai bērnu muzikālā konkursa «Cālis» vajadzībām. Bet par pirmo nopietno lieldarbu jāpateicas manai latviešu valodas un literatūras skolotājai Mūzikas vidusskolā – dzejniecei Guntai Micānei. Ar viņas libretu un dzeju tapa pirmā dziesmuspēle «Maija un Paija»,» atceras Guntis.
Skolotāja mudinājusi rakstīt vēl, un jau kopš 2005. gada decembra savu mūziku gaidījis «Medus kūkas» librets, veltīts tepat Jelgavas novadā rodamajai Vilces Zaķu pļavai.
«Vai tu zini? Vai tu zini,
Kas būs zaķu pļavā?
Lielais pavasara kross būs
Līdz pat lazdu gravai.»
Medus kūka uz savu lielo skrējienu, «Lai skan» vadītājas I.Šveiceres un citu interesentu skubināta, gaidīja līdz pat šim pavasarim, līdz uz savu nākamo lielo skrējienu sadūšojās G.Šveicers. Diemžēl to vairs nesagaidīja G.Micāne, bet, spriežot pēc mūzikas autora teiktā, ka tikai iesākums bijis grūts, bet pati dziesmu rakstīšana devusies rokā viegli, nav šaubu, ka šādā veidā izpaudies dzejnieces atbalsts.
Bet kam tad galu galā tika lielā medus kūka? Simtkājim, vardulēniem vai varbūt gliemezim? Labāk neteikt, jo ceram sagaidīt arī disku un vēl kādu izrādi, tikai nedaudz jāpaciešas.
