Klājā
nācis Eduarda Aivara dzejoļu krājums «Parādības». Tas ir
dzejnieka devītais krājums, kurā apkopoti un sakārtoti pēdējo
piecu gadu laikā tapušie dzejoļi.
«Laiks
nestāv uz vietas. Dažs cilvēks sakrītas, dažs piebriest, dažs
uzkumpst, dažs sportodams staltāks top. Vecās drānas vairs neder,
un jāmeklē atkal no jauna. Dzejoļu krājums «Parādības»
rāda, ka atkal ir izdevies atrast izteiksmi, kas der kā uzlieta.
Dzejas forma netraucē, to pat it kā nemaz nemana, un lasītāju
tieši apņem gan īsta brieduma skaidrība, gan joprojām jauneklīgā
spēja ļauties brīnumiem, gan rimta dzīves nenovēršamā traģisma
apjausma,» krājumu
raksturo redaktors Jānis Elsbergs.
Savukārt
autors norāda: ««Parādībās»
esmu ievērojis savu kompozīcijas principu, radot kulminācijas ar
satura un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu palīdzību. Arī
šajā grāmatā būtisku vietu ieņem dzejoļi ar gariem
virsrakstiem, mans jaunievedums. Šādas formas dzejoļiem nav
analogu ne tikai šeit, bet arī, cik man zināms, citur pasaulē.»
Eduards
Aivars (īstajā vārdā Aivars
Eipurs) regulāri publicē literārus darbus kopš 1985. gada.
Laureāts akciju sabiedrības
«Preses nams»,
Kultūras fonda un Rakstnieku savienības rīkotajā konkursā –
dzejā par krājumu «Es
pagāju» (2001).
Saņēmis Dzejas dienu balvu par labāko gada dzejas grāmatu – par
krājumu «Es
pagāju» (2002).
Krājums «Sakvojāžs»
(«Neputns»,
2011) tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai un ieguva
Ventspils Starptautiskās rakstnieku
un tulkotāju mājas balvu «Sudraba
tintnīca».
Aivars Eipurs sastādījis dzejoļu antoloģiju «Viens
dzejolis. 2013»
(«Mansards»,
2013).
Krājumu atbalsta Valsts
kultūrkapitāla fonds.
