Stājoties matemātikas novirziena klasē, ne visiem Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12.m klases skolēniem matemātika bijusi mīļākais priekšmets.
«Vēl īsti nevar saprast, kas notiek. Gads pagāja ļoti ātri. Gribējās, lai tas būtu mierīgāks, bet katrs skolotājs jau domā, ka viņa priekšmets svarīgākais – jādara viss, ko prasa,» ar smaidu Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12.m klase raksturo izjūtas «piecas minūtes pirms pēdējā zvana». Šodien tas skan lielākajai daļai topošo absolventu, kuru vidū ir Valsts ģimnāzijas 109 divpadsmitie un 122 devītklasnieki.
Eksāmenu sprints, nevis maratons
Šī diena 29 matemātikas skolotājas Sandras Rubules audzināmajiem būs viena no īpašajām reizēm, kad pēc svētku pasākuma neformāli sanākt, lai ievilktu dziļu elpu gaidāmo eksāmenu maratonam. Drīzāk tas būs sprints, jo pēc ātrām pēdējām konsultācijām jau 17. maijā divpadsmitie kārtos latviešu valodas centralizēto eksāmenu, bet 20. maijā apliecinās zināšanas savā profilā – matemātikā. Daudziem ar to eksāmenu drudzis, ko, jauniešuprāt, var labi pārdzīvot ne tikai ar cītīgu gatavošanos, bet arī ar kārtīgu izgulēšanos, labām brokastīm un kādu baldriāna pilīti, būs beidzies. Obligātais valsts pārbaudījums svešvalodā norisinājās jau martā, kad varēja kārtot arī izvēles eksāmenu, piemēram, krievu valodā. Jau 11. klasē zināšanas apliecinātas informātikā vai ģeogrāfijā, un četru eksāmenu prasība izpildīta. Vien tiem, kam tas nepieciešams iecerētajām studijām vai savam priekam, palikusi vēsture, bioloģija, fizika, ķīmija un citi.
Un tikai pēc tam 12.m ķersies klāt, jauniešuprāt, vēl pārāk tālā izlaiduma plānošanai. Pagaidām zināms, ka tas notiks 30. jūnijā līdz ar eksāmenu rezultātu sertifikātu saņemšanu.
Paskaidro jauniešiem saprotamā valodāArī eksāmenu rezultātus matemātikas novirziena klases skolēni sagaida labus, un tam ir savs pamats, kā arī signāls – veiksmīgi nokārtotais piloteksāmens ķīmijā. Piemēram, topošais ārsts Romans Ivaškevičs tajā ieguva 93 procentus, bet par klases gudrāko dēvētais Gustavs Strautnieks – 92, un pārāk nav atpalikuši arī pārējie. Ne tāpēc, ka jaunieši būtu eksakto priekšmetu ģēniji, «ķerti» uz mācīšanos vai skolotāji viņus kā īpaši spiestu. Virzītājspēks ir citā.
«Matemātika noteikti nebija man mīļākais priekšmets. Šo klasi izvēlējos, jo zināju, ka uz to pretendē motivēti cilvēki,» panākuma atslēgu, kam piekrīt pārējie klasesbiedri, min Laura Švānberga. Arī audzinātāja apliecina, ka 10. klasē ne visiem matemātika «gājusi uz urrā!». Lai pierastu pie prasībām un ieietu ritmā, īpaši nācies pacīnīties dažiem lauku skolu skolēniem (12.m klasē audzēkņi ierodas tāpat no Olaines, Zaļeniekiem, Svētes, Valgundes, Glūdas un citiem pagastiem). Taču progress, ko nevarētu panākt bez mērķtiecības, ir acīmredzams – daža laba piecnieciņš 10. klasē pēc trim gadiem pārtapis stabilā septiņniekā vai astoņniekā, un šīs atzīmes Jelgavas Valsts ģimnāzijā patiešām «maksā» apņemšanos mācīties!
Protams, ir arī skolēni, kam tas padodas viegli. Piemēram, Gustavam, kurš, kā smej klasesbiedri, piedalās un uzvar visas mācību olimpiādēs. Patiesībā viņš parasti nes mājās godalgas no matemātikas, fizikas, programmēšanas, ķīmijas, bioloģijas, ekonomikas un ģeogrāfijas olimpiādēm un ar savām zināšanām labprāt palīdz arī pārējiem. Īpaši fizikā, šo priekšmetu citiem paskaidrojot «jauniešiem saprotamā valodā».
Labākie teātra dziesmu konkursā
Jaunie matemātiķi sevi ne tikai apliecina mācībās, olimpiādēs un valsts līmeņa zinātniski pētniecisko darbu skatēs. Viņi smej, ka ir teju vai «dzimuši skatuvei». Aptuveni trešdaļa dzied vai vēl līdz pagājušajam gadam dziedāja «Skalos», kas viņiem vasarā ļāvis pievienoties skanīgajam un piesātinātajam skolēnu dziesmu svētku kopkorim. Savukārt Sniedze Strauta dejo «Jundā», Signe Rudko – «Lielupē» un «Intrigā», kur mūsdienu deju soļus slīpē arī Zane Sakne. Taču par radošu un aktīvu var dēvēt visu klasi kopumā, kas, piemēram, divus gadus ļāvis uzvarēt skolas teātra dziesmu konkursā un tikt līdz ZZ čempionāta finālam.
Tikpat radošas un interesantas bijušas daudzās 12.m klases ekskursijas. Piemēram, uz Ventspili, Grobiņu un Liepāju, kas nopelnīta līdz ar «Gada klase 2015» statusu. Tāpat jaunieši prot paši sev noorganizēt sporta dienu un citus pasākumus, kur neiztikt bez audzinātājas līdzdalības, kādā vien tēlā un veidā skolēni savu skolotāju iedomājuši. S.Rubule uz to netur ļaunu prātu. «Klase visu laiku bijuši jauki un sirsnīgi cilvēki,» viņa teic.
Pilots vai būvinženieris?
Vēl mirklis, un audzināmie «pajuks uz visām studiju pusēm». Daudziem tā būs Rīgas Tehniskā universitāte, kur apgūt dažādas inženierzinības. Piemēram, Gustavs, kurš savā zinātniski pētnieciskajā darbā veiksmīgi mēģināja mājas apstākļos izveidot biogāzes reaktoru, iecerējis studēt mehatroniku. RTU būvinženieru programma ir variants arī Rūdolfam Andrim Bolmanim. Vairāk gan viņu vilina iespēja Rīgas Aeronavigācijas institūtā kļūt par pilotu. Taču šīs studijas maksā 60 tūkstošus eiro, bet Tehniskajā universitātē varētu iegūt budžeta vietu – dilemmas priekšā ir puisis.
Citiem, kas jau izlēmuši, virziens ir skaidrs, un atliek tikai sasniegt iecerēto. Tā gan Romans, gan Elīna Rūsa nolēmuši stāties Rīgas Stradiņa universitātē, lai studētu medicīnu. Sniedze dosies uz Liepāju, kur iespējams apgūt «jaunos medijus» un moderno hibrīdmākslu, bet Sabīne Mizūne Ventspils Augstskolā cer kļūt par tulku. Vistālāk – uz Stirlingu Skotijā – pošas Enija Zelmene, jo ir jau uzņemta vietējās universitātes digitālo mediju studiju programmā.
Tas vēlreiz pierāda, ka matemātikas novirziena klasē gūtās zināšanas ir labs pamats jebkurai nākotnes iecerei, pārliecināti jaunieši. Pēc izlaiduma viņi noteikti tiksies salidojumos, kas gan būs jau renovētajā un modernizētajā Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
