Maksimālais vakanču skaits Zemgalē ir 207, taču skolēnu pieteikumu skaits pārsniedz 830.
Bērnu un jauniešu vēlme saņemt savu pirmo algu ir lielākā motivācija mācību semestra noslēgumā doties darba meklējumos vasaras brīvlaikā. Dažkārt jauniešu entuziasms un neatlaidība noved pie atbildīgiem un godprātīgiem darba devējiem, taču ir arī izņēmumi. Lai nepiedzīvotu vilšanos jau pirmajā darba pieredzē, «Ziņas» noskaidro svarīgākos darba izvēles priekšnoteikumus un zināšanu minimumu gan vecākiem, gan bērniem un jauniešiem.
Bezatbildība un šaubīgi piedāvājumi atrodami tur, kur tos neviens nepārbauda, – neoficiālajās sludinājumu mājaslapās. Par oficiālajām uzskatāmas tās, kuru uzturētāji kontrolē un objektīvi novērtē saturu. Viena no drošākajām vietām, kurā darba devējus atlasa īpašas jomas speciālistu komisija, ir Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). «Skolēns dodas pie darba devēja, kurš no mūsu puses jau ir pārbaudīts,» stāsta NVA Jelgavas filiāles vadītāja Inga Lejiņa. «NVA var reģistrēties tikai darba devējs vai pašnodarbināta persona. Diemžēl vai par laimi nekontrolētajās mājaslapās ir daudz vairāk sludinājumu un darba piedāvājumu nekā oficiālajās, taču mēs kā jauniešiem, tā arī pieaugušajiem vienmēr skaidrojam, ka viss ir rūpīgi jāizvērtē, jo vienmēr pastāv risks,» tā I.Lejiņa. Vadītāja brīdina, ka pirms došanās pie darba devēja viena no iespējām pārbaudīt uzņēmumu ir «Lursoft» datu bāze, kurā, ievadot uzņēmuma nosaukumu, iespējams noskaidrot tā pastāvēšanas faktu un laika periodu.
I.Lejiņa skaidro: «Ja jaunieši paši ir aktīvi un piesakās pie darba devējiem bez aģentūras starpniecības, vienmēr brīdinām, ka darba līgums ir dokuments, kurš sniedz garantiju. Ja darba devējs nepilda solīto, ar to jādodas uz darba inspekciju.»
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte stratēģiskās plānošanas jautājumos Aiga Liere atklāj: «Slēdzot līgumu, jāpievērš uzmanība, vai tajā korekti norādīti darbinieka un darba devēja dati (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese), darba tiesisko attiecību sākuma datums un paredzamais ilgums, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku, piemēram, uz vasaras sezonu. Nozīmīgi koncentrēt uzmanību arī uz punktiem par darbavietas adresi, kur būs jāstrādā, amata nosaukumu un pienākumiem, kā arī algas apmēru un izmaksas laiku.»
Akciju sabiedrība «Jelgavas dzirnavas» jau daudzus gadus pieņem darbā jauniešus. «Darba devējs piedāvā iespēju bērniem strādāt, iepazīt darba vidi. Viens ir prasīt naudu vecākiem, pavisam cits – pašam iet un arī nopelnīt. Pirms sākt pirmās darba attiecības, gan ar bērniem, gan vecākiem tiek izrunāti pienākumi un darba apstākļi. Cenšamies, lai viņi saprot, kurp ir atnākuši. Lai gan darbi nav grūti, tie jāpaveic, tā nav pastaiga vai atpūta. Ja atrod kopīgu valodu ar bērniem, problēmām nevajadzētu rasties,» pārliecināts «Jelgavas dzirnavu» Personāldaļas vadītājs Ivars Minkevičs.
Risks un atbildība
Likums par neoficiālo nodarbinātību un aplokšņu algām paliek arvien striktāks – aug gan piemēroto sodu summa, gan atbildība. Piekrītot strādāt bez līguma, jaunieši riskē vispār nesaņemt algu. Valsts darba inspekcijā neslēpj, ka ziņojumi par šādiem gadījumiem tiek saņemti arī vasaras periodā. «Darba inspekcija katru gadu veic apmēram 10 000 pārbaužu, tajā skaitā kontrolē arī interneta darba sludinājumus, kuros ir konstatēti pārkāpumi,» stāsta vecākā eksperte stratēģiskās plānošanas jautājumos Aiga Liere.
NVA pasākums «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» īsteno platformas jeb starpnieka lomu – katru gadu tiek atvērtas vakances gan darba devējiem, gan jauniešiem. Aģentūras komisija rūpīgi izvērtē darba devējus, ar apstiprinātajiem tiek noslēgts sadarbības līgums. Uzņēmuma vai privātpersonas tiešais pienākums būs slēgt darba līgumu ar skolēnu un nodrošināt tam darba vadītāju, kurš apmācīs un palīdzēs sākt darba gaitas. Bērnu un jauniešu pieteikumi arī tiek apstrādāti. NVA Jelgavas filiāles nodarbinātības organizatore Dzintra Ozola akcentē: «Ir konkrēti Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz bērniem un jauniešiem, un, pirms jaunieša CV un pieteikums nonāks līdz darba devējam, darba intensitāti un atbilstību vecumam pārbaudīs aģentūra.» Tālāko atlasi īsteno darba devējs.
Gan uzņēmumi, gan privātpersonas, pieņemot darbā bērnu vai jaunieti, vienojas par atalgojumu. Vairums jauniešu atzīst, ka stundas likme mēdz būt tik zema, ka mēneša laikā nav iespējams saņemt pat minimālo algu. Ja darba devējs ir pieteicies NVA pasākumā, tam jāpilda obligāts nosacījums par minimālās algas izmaksu. Tas nozīmē, ka summa līgumā nedrīkst būt mazāka par 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. «Pusi algas un nodokļus sedz darba devējs, bet 50 procentu algas – aģentūra. Tas ir process, kur ieguvējs ir gan darba devējs, gan skolēns. Papildus NVA maksā darba devējam desmito daļu par to, ka ir cilvēks, kurš pieskata un apmāca skolēnu. Darba vadītājam var būt, maksimums, desmit skolēnu,» tā I.Lejāne.
Godīgā cīņā par vakanci
Darba vietu un strādāt gribētāju attiecība šogad ir ļoti nevienmērīga, liecina NVA dati. Maksimālais vakanču skaits Zemgalē ir 207, taču skolēnu pieteikumu skaits pārsniedz 830. Personāla atlasi darba devējs īsteno rindas kārtībā. Apņēmīgākie skolēni jau laikus devušies pie noskatītajiem darba devējiem. «Jaunieši bija runāt ar darba devējiem, un tie, iesūtot pieteikumu NVA pasākumam, izmantoja iespēju norādīt to skolēnu vārdus un uzvārdus, kurus vēlēsies pieņemt,» atklāj I.Lejāne. Situācija pierāda, ka iniciatīva augstas konkurences apstākļos ir apsveicama.
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics jau daudzus gadus pieņem darbā jauniešus un atzīst, ka pieredze bijusi dažāda. «Viss nav tikai balts vai melns. Katrs jaunietis ir atšķirīgs, katram sava motivācija – viens grib gūt pieredzi, cits strādā, lai nopelnītu. Vēl kādam vecāki liek. Lielākoties skolēni ir atbildīgi un uz viņiem var paļauties. Gadās, ka kādam sanāk nokavēt autobusu vai viņš pēkšņi jūtas slims un nevar ierasties darbā. Dažkārt jaunieši pret darbu izturējās vieglprātīgi, esam arī konstatējuši – kad jaunieti nepieskata, viņš var aiziet mājās pirms noteiktā darba laika beigām. Tie gan bijuši tikai daži gadījumi un pēc brīdinājuma vairs nav atkārtojušies. Vasarā piepelnoties, jaunieši iemācās strādāt. Nevis tādā nozīmē – kaut ko konkrēti darīt, bet sajūt, kā tas ir katru dienu celties un strādāt septiņas stundas,» savus novērojumus atklāj M.Buškevics.
Darba devēji ir piedzīvojuši situācijas, kad jaunieši dažādu iemeslu dēļ neierodas darbā. Darba likums neparedz īpašu regulējumu, kā rīkoties, ja pusaudzis vai bērns nav atnācis uz darbu. «Tajos gadījumos tiek piemērota vispārējā kārtība, proti, jānoskaidro iemesls. Darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu, ja jaunietis neveic pienākumus attaisnojoša iemesla dēļ. Tālāk attiecīgi darba devējam ir tiesības lemt par turpmāko rīcību. Ja viņš nolemj uzteikt darba līgumu, tad pienākums ievērot Darba likuma 101. panta 2. un 3. daļu, kā arī 109. pantu,» stāsta A.Liere.
Ja bērns vai pusaudzis darbavietā saskaras ar morālu pazemojumu vai viņam jāveic fiziski smags darbs, par to jāinformē vecāki un jāvēršas VDI. «Darba likums paredz, ka vecāki (aizbildņi) vai VDI rakstveidā var pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību. Darba devējam pēc šī pieprasījuma saņemšanas ir pienākums ne vēlāk kā piecu dienu laikā izbeigt darba tiesiskās attiecības un izmaksāt viņam atlīdzību – ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā,» tā A.Liere.
Galvenā atbildība – vecākiem
Galvenā atbildība par darbavietas izvēli jāuzņemas vecākiem – lai viņi reāli iepazīstas ar darbavietas riskiem, nevis tikai formāli piekrīt bērna nodarbināšanai. Būtiski ir zināt, kādu darbu bērns vai jaunietis drīkst veikt, lai līguma parakstīšanas brīdī varētu izvērtēt vecuma un pienākumu atbilstību. A.Liere brīdina: «Pirms bērns sāk darba gaitas, vecākiem ir jāiepazīstas ar darba vides riskiem, ar kādiem nāksies saskarties darbavietā.»
No 2015. gada vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja viņš strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Izņēmums attiecas tikai uz skolēniem, kuri sāk darbu mikrouzņēmumā. Šādi uzņēmumi neietur sociālās iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodokli, un šajā gadījumā atlīdzība ir lielāka. Piemēram, ja alga ir 370 eiro, summa, ko saņems skolēns, būs 370 eiro. Būtiski atcerēties, ka tādā gadījumā vecāku ienākumam nevar tikt piemērots atvieglojums un apgādība tiks automātiski pārtraukta brīdī, kad skolēns sāks darba attiecības mikrouzņēmumā.
Dažādiem jauniešiem – dažāda pieredze
Gija, 17 gadu
Trīs gadus vasarās strādāju skolā par palīgstrādnieci. Raku un attīrīju sporta stadionu, uzkopu skolu, šķiroju grāmatas, kārtoju dokumentus un slaucīju putekļus. Strādāju arī pirmsskolas izglītības iestādē «Ķipari». Pienākumos ietilpa pasniegt bērniem brokastis, pusdienas un launagu. Biju arī auklītes lomā – vedu mazos pastaigā, liku gulēt, mazgāju traukus un tīrīju tualetes. Secinājums – attiecoties pret pienākumiem pozitīvi, darbs šķiet vieglāks. Daudz vieglāk ir arī tad, ja kolektīvs ir labvēlīgi noskaņots. Alga varēja būt lielāka, tomēr tas ir labāk nekā nekas.
Valērija, 22 gadi
Šobrīd strādāju bankā, bet lieliski atceros, ka vēl pirms četriem gadiem, beidzot vidusskolu, devos strādāt vasarā. Mēnesi pavadīju «Lido» viesmīļa amatā. Pirmais pārsteigums bija, kā tiek pozicionēts šis amats, tas ir – jānovāc trauki. Man piedāvāja iespēju strādāt par viesmīli, un es arī ar to biju rēķinājusies. Turklāt man uniformā, kas ir smags un neērts tautas tērps, bija jāstrādā apmeklētākajā Rīgas ēstuvē. Darbinieku bija maz, bet apmeklētāju daudz. Ēst varējām divreiz dienā. Ja negribēju būt badā, vajadzēja kārtīgi pieēsties katrā ēdienreizē. Pēc pirmās darba dienas mājās burtiski ierāpoju, jo nejutu savas kājas. Mugura arī ļoti sāpēja. Vēlāk pieradu. Šo pieredzi nosauktu par kārtīgu dzīves skolu.
Emīls, 17 gadu
Strādāju rododendru audzētavā «Babīte». Smēlos pozitīvu pieredzi, taču jaunas prasmes neapguvu. Šogad labprāt atgrieztos tajā pašā darbavietā. Pēc algas saņemšanas secināju, ka ir svarīgi labi mācīties, lai nākotnē iegūtu foršu darbu, kurā ir patiesi patīkami strādāt.
Zane, 17 gadu
Esmu strādājusi skolā, dzīvnieku patversmē un pirmsskolas izglītības iestādē. Visās vietās amata pienākumi bija praktiski vienādi – saimniecības darbi. Visur ieguvu pozitīvu pieredzi, izņemot bērnudārzu, jo tur lika veikt smagus darbus. Patversmē strādāju ar prieku, apguvu jaunas iemaņas un pārvarēju arī dažādas bailes. Mans secinājums vasaras beigās – visi pūliņi vairāk vai mazāk atmaksājās, saņemot algu.
Ilze, 16 gadu
Vasaras periodā strādāju lielveikalā Rīgā. Sāku jūlija sākumā, kad ārā bija ļoti silts laiks. Mani klasesbiedri atpūtās, brauca sauļoties, bet es nolēmu nopelnīt un iekrāt naudu. Caurām dienām darīju praktiski vienu un to pašu – izliku plauktos produkciju, palīdzēju noliktavā. Atnākot mājās, ausīs bieži vien turpināja džinkstēt kases aparātu signāli. Knapi izturēju to mēnesi. Tagad ļoti cienu lielveikalu darbiniekus, taču neparko negribētu atgriezties šajā darbavietā. Iespējams, tieši šī pieredze lika šogad mācīties daudz cītīgāk un sākt izvēlēties nākotnes profesiju.
Laura, 17 gadu
Strādāju bērnudārzā «Pūčuks» par auklīti/apkopēju. Ieguvu jaunu pieredzi, jaunus paziņas, prasmi atbildīgi izturēties pret darbu. Secinājums viens – jāturpina strādāt, jo ir ļoti patīkami saņemt atalgojumu par savu darbu.
