Protestējot pret pieaugušajām pārtikas, sevišķi augļu un dārzeņu, cenām, ap simt tūkstošu lietuviešu bija apņēmušies otrdien uzsākt trīs dienu ilgu lielveikalu boikotu cerībā tā panākt cenu samazinājumu.
Doma par akciju radās lietuvietim Karolim, kurš, salīdzinot Lietuvas pārtikas cenas ar cenām Polijā, secinājis, ka viņa valsts lielveikalos tās ir absurdas. Jāatzīmē, ka Lietuvā pārtikai piemēro 21 procenta PVN likmi tāpat kā Latvijā, kamēr Polijā tā var būt pat četras reizes zemāka. Pēc dažām dienām sociālajā tīklā «Facebook» jau radās domubiedru grupa, kurā cilvēki cits citu aicināja nedoties uz veikaliem. Galvenais akcijas mērķis bijis pievērst sabiedrības uzmanību pārtikas cenām.
Lai gan akcijas dalībnieku skaitu nav iespējams noteikt precīzi, savu mērķi ideja sasniedza. Vairākas nedēļas par to runāja ģimenēs, presē, arī valsts līmenī tā netika ignorēta. Prezidente Daļa Grībauskaite gan norādījusi – vairāki pētījumi liecinot, ka visbiežāk PVN samazinājums tikai palīdz ražotājiem un tirgotājiem nopelnīt vēl vairāk, pircēji no tā neiegūst. «Ja gribam tirdzniecības tīkliem uzdāvināt vēl papildu peļņu, ātrākais ceļš ir PVN samazinājums,» tā D.Grībauskaite.
Taču akcijas organizatori sola neapstāties un, cīnoties pret veikalu uzcenojumu, rīkot līdzīgas akcijas ik pa brīdim. Ja salīdzinām pārtikas cenas Latvijā ar cenām Lietuvā, ģimenes pārtikas grozs brāļu zemē izmaksā nedaudz lētāk. Tomēr tās vienalga nevar salīdzināt ar cenām Polijā, kur PVN likme ir dalīta un tos pašus dārzeņus iespējams iegādāties krietni lētāk. Laikam jau jāvēl veiksmes lietuviešiem, kas, izskatās, sākuši cīņu ar vējdzirnavām, jo nodokļu politika katrā valstī ir vairāk vai mazāk smags jautājums. Tā kustināšanu steidzas bremzēt paši lielveikali, kas dienu pēc akcijas noslēguma precēm piemēroja atlaides 20 un pat 40 procentu apmērā (tā gan esot sakritība). Un lai izdodas būt mērķtiecīgākiem un vienotiem ilgāk nekā mums, kas jau pēc mēneša bija aizmirsuši vienu no lielākajām traģēdijām valsts vēsturē, dodot priekšroku pašu ērtībām un ieradumiem.
