Lai sabalansētu ienākumus un izdevumus, nereti esam spiesti meklēt veidus, kā ekonomēt. Ja tiek izmantots auto, gan uzņēmumu, gan ģimeņu budžetā ievērojamus tēriņus rada degvielas izmaksas.
Dīzeļdegvielas un benzīna cenas ir ļoti tuvas. Sen izskaitļots, ka automašīnas ar dīzeļdzinēju ekspluatēt izdevīgi tikai tad, ja nobraukums tuvojas 30 000 kilometru gadā. Strauji attīstās hibrīdu un elektromobiļu virziens. Taču šie spēkrati jau paši par sevi vēl ir salīdzinoši dārgi, un nekāda ekonomija neiznāk. Ko darīt? Var apsvērt sen pieejamo, bet pie mums nez kāpēc maz izmantoto alternatīvu – auto, kas spēj darboties gan ar benzīnu, gan ar sašķidrinātu gāzi.
Ietaupa gandrīz divus eiro
Portāla automedia.lv rīcībā bija šāds mazauto – «Opel Corsa 1,4 LPG». Mēģinājām noskaidrot, cik tad īsti ekonomiskāks iznāk brauciens ar gāzi salīdzinājumā ar pārvietošanos, sadedzinot benzīnu. Ražotāja datos solīts, ka ik simts kilometros atkarībā no tā, vai brauksim pa lielceļiem vai pilsētā, gāzes patēriņš būs tikai no litra līdz diviem lielāks nekā ar benzīnu. Bet autogāze litrā arvien turas aptuveni divreiz lētāka par 95. markas benzīnu!
Brauciens noritēja maršrutā Rīga–Jēkabpils–Rīga. Vienā virzienā braucām ar gāzi, atpakaļ ar benzīnu. Lai vienādotu apstākļus, braucām strikti atļautā ātruma robežās. Un tā – Jēkabpilī «Corsas» automašīnas dators rādīja, ka gāzes patēriņš vidēji uz 100 kilometriem bijis 8,2 litri. Attiecīgi 157,3 kilometru garajā ceļā bijām iztērējuši 12,9 litrus gāzes. Atgriežoties Rīgā, pēc 163,5 kilometru brauciena automašīnas dators rādīja, ka braukts ar vidējo patēriņu 5,9 litriem. Tātad sadedzināti 9,65 litri benzīna.
95. markas benzīna cena (ņemot «Statoil» cenas) ir apmēram 1,05 eiro, bet autogāzei – apmēram 0,499 eiro. Atceļā no Jēkabpils, braucot ar benzīnu, degviela izmaksāja 10,13 eiro. Savukārt uz Jēkabpili, braucot ar gāzi, tās izmaksas bija 6,44 eiro, taču noapaļojām līdz septiņiem eiro, jo, arī pārslēgts uz gāzes barošanu, LPG tipa auto tiek iedarbināts ar benzīnu, un tikai, kad dzinējs iesilis līdz +45 grādu temperatūrai, barošanas sistēma pārslēdzas uz gāzi. Rezultāts liecina, ka «Corsa LPG», braucot ar gāzi, uz katriem 100 kilometriem ļauj ietaupīt aptuveni 1,7–1,8 eiro.
«Opel» piedāvā plašu klāstu
Puslīdz pieklājīgu gāzes iekārtu lietpratēji gan «pelēkajos» garāžu servisos, gan firmās ar solīdu izkārtni uzstādīs par aptuveni 700–800 eiro. Pēc apmēram 45 000 nobraukto kilometru šāds ieguldījums būs atpelnīts un varēs ietaupīt. Ir arī cits ceļš, kā tikt pie benzīna–gāzes mašīnas, – iegādāties lietotu vai jaunu ar jau ražotāja ierīkotu modificēto barošanas sistēmu. Otrreizējā tirgū gan tādas atrast nav viegli, bet jaunas pie ražotāju dīleriem ir pieejamas.
Pa kādam LPG modelim ir, piemēram, «Ford», «Volkswagen» un «Renault», taču tik plaša «gāzenieku» klāsta kā «Opel» nav nevienam. Minivenam «Zafira Tourer» papildus autogāzes–benzīna versijai LPG ieviesta arī CNG modifikācija, kas darbojas ar tā saukto dabasgāzi. CNG sastopama arī komercfurgoniņa «Combo» pasažieru versijai. Jaunās paaudzes «Astra» specifikācijās LPG versija redzama nav. Taču tas ir tikai laika jautājums, tāda noteikti būs.
Visos tik dažādajos «Opel» LPG modeļos modificētā barošanas sistēma kombinēta ar 1,4 litru benzīna motoru. Krosoveram «Mokka» ir 140 zirgspēku jauda. Tāda ir arī lielākajiem un prestižākajiem modeļiem «Insignia» un «Zafira Tourer», kā arī aizejošās paaudzes «Astra». Mazais minivens «Meriva» iztiek ar 1364 kubikcentimetru tilpuma turbodzinēja 120 zirgspēkiem.
«Corsa 1,4 LPG» ir tikai salīdzinoši pieticīgi 90 zirgspēku (vēl arī «Adam»), un modifikācijas apzīmējumā nav vārdiņa «turbo». Arī motora tilpums «kubikos» mazliet atšķiras — nevis 1364, bet 1398 kubikcentimetri. Izrādās, «Corsa» un «Adam» izmantots nevis jaunākās paaudzes 1,4 litru turbomotors, bet gan senākas konstrukcijas atmosfēriskais. Cenas starp tīru benzīna versiju un līdzvērtīgas jaudas LPG versiju «Opel» modeļiem atšķiras. Skaidrs – jo starpība mazāka, jo ātrāk tāds LPG atmaksāsies.
Ikdienā atšķirību neizjūt
«Opel» LPG mašīnas aprīkotas ar gāzes barošanas sistēmu, kas speciāli paredzēta tiešās iesmidzināšanas benzīna dzinējiem. Uzticību šai tehnikai ievērojami vairo fakts, ka tā uzstādīta un noregulēta nevis pie meistara tepat netālajā garāžu kooperatīvā, bet gan «Opel» rūpnīcā augsti kvalificētu inženieru uzraudzībā. Dzinēja vadības bloks seko, lai nodrošinātu nepārtrauktu degvielas padevi. Ar vienkāršu podziņas nospiešanu vien atliek izvēlēties degvielas veidu, un sistēma automātiski pārslēdzas uz benzīnu vai gāzi. Auto gaitā tas nekādi nav jūtams.
Izmantojot LPG tipa spēkratus, gan jābūt mierā ar to, ka, braucot ar gāzi, dinamika ir mazliet vājāka nekā ar benzīnu. Ar gāzi auto zaudē dažus jaudas zirgspēkus un mazliet vilkmes. «Corsa» LPG gadījumā, piemēram, no maksimālās griezes momenta 130 ņūtonmetriem LPG versijā atlikuši 124. Ikdienā šo atšķirību nez vai sajutīsiet, bet, mērot starta ieskrējienu vai apdzīšanas paātrinājumu, hronometrs no sekundes līdz divām atšķirību fiksēs. Tāpat jāsamierinās ar to, ka LPG aprīkojums samazina bagāžnieka ietilpību, jo vietu aizņem papildu degvielas tvertne gāzei.
Jāpatur prātā modificētās barošanas sistēmas apkope. Tā izmaksā noteiktu summu, kas pārsniegs «tīra benzīnieka» uzturēšanas izmaksas, taču «apēst» kopējo ieguvumu tā nez vai var.
Jāpiebilst, ka autogāzes uzpildes staciju tīkls (apmēram 150 degvielas uzpildes staciju) Latvijā, mūsuprāt, atšķirībā no dabasgāzes (CNG) stacijām ir pietiekams.
Ainārs Zariņš,
portāla automedia.lv redaktors
