Jelgavnieka Aivara Eipura dzīvē vienā pavasarī notikušas divas
parādības, pareizāk sakot, jau notikusi viena, bet otra, kas gaidāma 26.
maijā, ir oficiāli izziņota, un to izjaukt var tikai kāds absolūti
neparedzams gadījums. Pirmā – apgādā «Neputns» nupat nākusi klajā
Eduarda Aivara devītā dzejoļu grāmata «Parādības». Otrā – «Ziņu»
lasītāji un vēl jo vairāk literatūras cienītāji jau sen pamanījuši
dzejnieka E.Aivara saistību ar pilsoni A.Eipuru, un tieši nedēļu pēc šī
laikraksta iznākšanas tiks pildīts Jelgavas domes lēmums – par nopelniem
un ieguldījumu kultūrā, izglītībā un sabiedriskajā darbībā Jelgavā
dzejniekam, publicistam un īsprozas autoram Aivaram Eipuram, tāpat kā
izcilniekiem vēl dažās citās jomās, pasniegs pilsētas domes apbalvojumu
«Goda raksts».
Abi šie iemesli ir gana nozīmīgi, lai vienotos sarunai.
– Tas tev būs pirmais Jelgavas apbalvojums?
Jelgavas
– jā. Līdz tam man piešķirta barikāžu dalībnieka piemiņas medaļa.
Atgādināšu, ka profesionālajā jomā dzejas krājums «Es pagāju» 2002. gadā
saņēmis Dzejas dienu balvu, savukārt iepriekšējais krājums «Sakvojāžs»
(2011) tika nominēts Literatūras gada balvai, kā arī ieguva Ventspils
Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balvu «Sudraba tintnīca» –
to pasniedz par darbu, kas kaut daļēji tapis Ventspils rakstnieku mājā.
Jāpiebilst, ka mana dzeja ir tulkota 16 valodās.
– Mūsu
pilsētas apbalvojums tev piešķirts par ieguldījumu kultūrā, izglītībā un
sabiedriskajā darbībā. Tu arvien vēl darbojies arī jauno literātu
audzināšanas lauciņā?
Arī vairs ne tik jauno.
Joprojām esmu Rakstnieku savienības dzejas un prozas konsultants.
Pirmsākumos biju iesaistīts arī Jelgavas Latviešu biedrības dzejas
klubiņa «Pieskāriens» aktivitātēs. Tagad izdoti jau deviņi Jelgavas un
tuvējās apkārtnes autoru dzejas almanahi «Zemgales vācelīte», tā ka
2016. gada rudenī būtu jānāk klajā desmitajai – jubilejas – «Vācelītei».
Ja «Pieskāriena» un «Zemgales vācelītes» virzītājspēks ir Rasma Urtāne,
tad gados jaunākos autorus savā paspārnē ņēmusi pieredzējusī pedagoģe
Vija Zelmene, organizējot konkursus, kuru labākie darbi tiek izdoti.
Tapuši jau vairāki skolēnu literāro darbu krājumi. Te nu Vijai palīdzu
es. Esmu konsultants un redaktors. Skolēnu dzejoļiem un esejām,
pateicoties skolotājas Ilzes Emses-Grīnbergas atsaucībai, pievieno
Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu zīmējumus.
– Tas par citiem, bet nu par tevis paša grāmatām: šķiet, kopš iepriekšējās pagājis jau labs laiciņš?
Tas
ir, ja runājam par dzeju. «Sakvojāžs» tiešām iznāca pirms pieciem
gadiem, un «Parādības» parāda labāko, kas manā dzejā tapis no 2011. līdz
2016. gadam. Bet pa vidu, 2013. gadā, vēl bija īsproza – «Minimas jeb
Zemestrīce zābakā».
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet ceturtdienas, 19. maija, «Zemgales Ziņās»
