Latvijas Jaunatnes padome vēršas pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, aicinot sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc Valdības rīcības plānā nav iekļauti pasākumi par atbalstu nacionāla līmeņa nevalstiskajām organizācijām un par finansējuma palielināšanu Jaunatnes valsts politikas programmas īstenošanai 2017. un 2018. gadā.
Latvijas Jaunatnes padome atgādina, ka vienošanās par šo pasākumu īstenošanu tika panākta 11. martā, sarunā par Valdības rīcības plānu tiekoties Izglītības un zinātnes ministrijā. Apspriežot rīcības plānu, Latvijas Jaunatnes padome atbalstīja un lūdza atstāt Valdības rīcības plānā pasākumu «Izstrādāt atbalsta mehānismu un finansēšanas principus nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju atbalstam un paredzēt papildu valsts budžeta finansējumu to darbības nodrošināšanai». To īstenojot, tiktu «pilnveidota normatīvā bāze, kas nosaka valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtību nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām un nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju atbalstam. Nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta 200 000 eiro gadā, sākot ar 2017. gadu». Papildus tika uzsvērts, ka Latvijas Jaunatnes padome labprāt kļūtu par sadarbības partneri šī pasākuma īstenošanā.
Diemžēl, izskatot Valdības rīcības plāna galīgo redakciju, Latvijas Jaunatnes padome iepriekš minēto pasākumu vairs neatrod. «Uzskatām, ka tas ir nozīmīgs pasākums jaunatnes jomas attīstībā Latvijai kopumā. Jebkuras sabiedrības attīstības stūrakmens ir aktīva un izglītota sabiedrība, un to nevar panākt bez attīstīta nevalstisko organizāciju sektora, tāpēc uzskatām, ka tam ir jābūt iekļautam Valdības rīcības plānā,» komentē Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens.
Latvijas Jaunatnes padome uzsver jauniešu pieaugošo lomu tautsaimniecības attīstībā un stiprināšanā un jo īpaši valsts drošībā un nacionālās identitātes veidošanā, demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, ģimenes dzīves kvalitātes un sociālā nodrošinājuma veidošanā, izglītības, zinātnes un veselības aprūpes sistēmas reformu īstenošanā. Tāpat Latvijas Jaunatnes padome atgādina, ka saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunietis Latvijā ir persona no 13 līdz 25 gadiem un, pēc 2015. gada datiem, Latvijā ir 272 000 jauniešu. Latvijas Jaunatnes padome uzsver, ka galvenie spēlētāji jauniešu iesaistē sabiedrības attīstības procesos ir skolas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.
Prasītais finansējums nevalstiskā sektora un pašvaldību atbalstam jaunatnes politikas attīstībai bija vien 0,2 miljoni eiro, kas uz kopējā Latvijas valsts gada budžeta fona ir mazāk nekā 0,003 procenti.
Latvijas Jaunatnes padome lūdz Ministru prezidentam Mārim Kučinskim norādīt, kurai nozares politikas jomai Latvijā vēl ir tik mazs finansējums kā jaunatnes politikai? Padome lūdz skaidrot, kāpēc jaunatnes politikas jomai Latvijā netiek atvēlēts pienācīgs finansējums, un ir neizpratnē par jaunatnes politikas ignorēšanu Valdības rīcības plānā.
Biedrība «Latvijas Jaunatnes padome» ir 1992. gadā dibināta jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, apvienība. Tās galvenā darbības joma ir jauniešu interešu aizstāvība nacionālā un starptautiskā līmenī ar mērķi uzlabot jauniešu dzīves līmeni Latvijā. Aicinām veidot dialogu un sadarbību jebkurā jautājumā, kurš ietekmē jauniešu dzīves labklājību.
Inese Šubēvica,
biedrības «Latvijas Jaunatnes padome» izpilddirektore
