Sākoties skolu brīvlaikam, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti aicina vecākus pievērst īpašu vērību bērnu drošībai, atvasēm pavadot laiku svaigā gaisā. Katru gadu, sākoties siltajam periodam, BKUS palīdzību diennaktī meklē 75–85 bērni, no kuriem 10 procentiem savainojumi ir vērtējami kā smagi un nepieciešama turpmākā ārstēšanās stacionārā, informē BKUS pārstāve Daiga Rauba.
«Jāpriecājas, ka ir vēl bērni, kas nesēž cauru vasaru pie datoriem, kas rāpjas kokos un braukā ar velosipēdiem. Tomēr vienlaikus gribam vecākus piekodināt rūpīgi pieskatīt pašus mazākos, kas vēl neapzinās draudus apkārtējā vidē, kā arī pārrunāt ar lielākajiem, kā izvairīties no lieka riska. Vienmēr vajag padomāt vai pamēģināt, kā noteiktā situācijā jūtas bērns. Nenāk par ļaunu reizēm notupties viņa auguma līmenī un paskatīties, kā pasaule izskatās no turienes – kas apdraud, ko var aizsniegt, cik tagad dziļš liekas ūdens. Vecākiem jau laikus būtu arī jāpārliecinās pie ģimenes ārsta, vai veikta pote pret stinguma krampjiem. Ja steigšus būs jābrauc uz slimnīcu, tam vairs nebūs laika,» stāsta BKUS bērnu ķirurģe Inguna Stirboviča.
Tāpēc slimnīcas mediķi informē par tipiskākajiem traumatisma riskiem, kas apdraud bērnu veselību. Nereti traumas tiek gūtas, krītot no augstākiem punktiem – žogiem, kokiem, arī nepabeigtām būvēm, bet mazākos vilina vēdināšanai atstāti vaļēji logi un balkoni.
Ārsti aicina neatstāt atvērtus logus un durvis telpās ar maziem bērniem un necelt viņus uz palodzēm, rādot, kas notiek aiz loga, jo viņi var to atkārtot, kamēr pieaugušo nav blakus. Mājās durvis un logi jānostiprina arī tamdēļ, ka istabā var rasties caurvējš un ar spēku aizcirst durvis, pie kurām turas mazulis. Arvien vairāk privātmāju pagalmu tiek uzstādīti batuti. Nepareizi lietoti, tie var radīt sevišķi smagus galvas, mugurkaula sasitumus, kā arī kāju un roku mežģījumus un lūzumus, tāpēc nav pieļaujama bērnu lēkāšana pa batutu bez pieaugušo uzraudzības. Pa batutu var lēkāt tikai viens cilvēks, un tam noteikti jābūt aprīkotam ar tīklu, lai pasargātu no traumām, atsitoties pret zemi vai citiem blakus esošiem objektiem. Tāpat jābūt nosegtam arī atsperu mehānismam, kurā nereti ieķeras rokas vai kājas. Traumu iemesls bieži ir arī citas atrakcijas rotaļlaukumos, visbiežāk – šūpoles.
Vecākiem jāpārliecinās par bērnu drošību, arī atrodoties ūdens tuvumā. Publiskās pludmalēs ūdenī un smiltīs var būt stikli, skārdenes, bet ūdens slēpt spēcīgas straumes un bedres. Arī lēcienam uz galvas ūdenī var būt ļoti nopietnas sekas – galvas un mugurkaula traumas, kas ne vienmēr ir ārstējamas.
Pirms laist bērnus ūdenī, kādam no pieaugušajiem jāizstaigā un jāiztausta pamatne. Būtiski ir ierobežot mazu bērnu piekļuvi dīķiem, akām, mucām, bērnu baseiniem, jo ūdenim nav jābūt dziļam, lai tajā varētu noslīkt divgadīgs bērns. Jo mazāks bērns, jo īsāku laiku jāuzturas karstā pludmalē, vislabāk, ja tas ir agrāk no rīta vai vēlāk vakarā. Bērniem vielmaiņa ir ātrāka, tāpēc apģērbam jābūt brīvākam un plānākam. Karstā laikā ir īstais brīdis atteikties arī no pamperiem.
Obligāti jānēsā cepurīte, jālieto aizsargkrēmi un jātur pie rokas ūdens pudele. Karstā laikā nevajag bērnus spiest ēst – galvenais dzirdīt! Vecākiem der padomāt arī par zīdaiņa pašsajūtu tumšos ratiņos karstā saulē. Nekādā gadījumā saulē ne uz mirkli nedrīkst atstāt vienus mašīnā bērnus un mājdzīvniekus. Braucot ar velosipēdiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām, bērniem jālieto ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargi. Jāņem vērā, ka, vizinoties ielu tuvumā, bērns var nejauši izbraukt uz braucamās daļas un pakļūt zem automašīnas, tāpēc mazākie nebūtu jāatstāj nepieskatīti, bet lielākie jāmāca ievērot ceļu satiksmes noteikumus.
Sākoties dārza svētku sezonai, ārstu palīdzība biežāk vajadzīga bērniem, kas gūst apdegumus, piedurot roku karstam grilam, ielejot liesmās degšķidrumu, vai gūst elpceļu un gremošanas trakta apdegumus pēc grila vai citu sadzīvē lietotu ķīmisku šķidruma iedzeršanas. Bērniem izdodas atvērt pat tos iepakojumus, kas aprīkoti ar īpašiem aizsardzības vāciņiem.
Ik gadu BKUS pēc palīdzības vēršas vairāk nekā 800 bērnu, kurus sakoduši vai saskrāpējuši mājdzīvnieki. Visbiežāk bērnus savaino pašu ģimenes mīluļi vai tuvinieku suņi, tāpēc pat ar šķietami pazīstamu dzīvnieku bērni nebūtu jāatstāj vieni paši.
Ne tikai vasarā, bet visu gadu aktuāli ir svešķermeņi, kuri nokļuvuši elpceļos vai gremošanas traktā. Vecākiem nebūtu jādod spēlēties mazajiem ar pogu kastītēm un naudas makiem. Arī pirmklasniekam nereti drošākā vieta, kur glabāt tik vērtīgo naudiņu, ir mute, ja vasaras apģērbā nav kabatu. Mazajiem vasarā aktuālāki kļūst arī akmentiņi un gliemežvāki pludmalē, bet vislielāko draudu rada baterijas un magnētiņi.
