Farmaceiti
sadarbībā ar Latvijas ārstiem izcēluši piecus būtiskus
ieteikumus, kā vasarā pārvarēt karstumu un nepieļaut veselības
pasliktināšanos.
Esiet
uzmanīgi ar kondicionieriem
Neapdomīga
un pārāk bieža kondicionēšanas sistēmas lietošana birojos un
automašīnās karstajā laikā var izraisīt saaukstēšanos, ausu
un kakla iekaisumus un pat galvassāpes un nervu kairinājumus.
«Ja gaisa temperatūra telpā, kur darbojas
kondicionieris, un ārpus tās būtiski atšķiras (vairāk par
septiņiem grādiem), tas izraisa strauju organisma temperatūras
maiņu, kas savukārt novājina cilvēka imunitāti un provocē
saaukstēšanos. Kondicionieri sausina gaisu, kas padara sausu
cilvēka ādu un gļotādas – tās kļūst infekcijuzņēmīgas,»
norāda Jekaterina Kondratiško, AS «Veselības centru apvienība»
ārste otolaringoloģe.
Turklāt
farmaceiti norāda –
sastopoties siltajam un aukstajam gaisam, kondicionierī rodas
mitrums, kas ir labvēlīga vide dažādiem mikroorganismiem, kuri
pastiprina alergēnu iedarbību uz organismu. «Siltajā laikā,
īpaši sākoties papeļu un siena zāļu pļaušanas un ziedēšanas
laikam, kondicionēšanas sistēmās nokļūst arī alergēnu
daļiņas, kuras komplektā ar sauso gaisu un dažādiem
mikroorganismiem pastiprina alerģiskās reakcijas. Ir pieaudzis to
cilvēku skaits, kuriem ir izteikta alerģija pret koku un zāļu
ziedputekšņiem, taču viņi to jauc ar saaukstēšanās simptomiem.
Šajos gadījumos īpaši vietā ir mūsu farmaceitu profesionalitāte
un vēlme rast cilvēkam vispiemērotāko palīdzības mehānismu, jo
medikamentoza ārstēšana alerģijas gadījumā un saaukstēšanās
gadījumā krietni atšķiras,» norāda «Mēness aptiekas»
farmaceite Baiba Gūtmane.
Izsitumi
uz ādas un insektu kodumi
Ādas
izsitumi rodas, jo karstajā laikā palielinās asinsvadi, paplašinās
kapilāri. Tādēļ vasarā jāvalkā piemērots apģērbs, kas
palīdz ādas iekšējai pašregulācijai. Ja izvēlēsities
sintētiskas drēbes, āda vairāk svīdīs, tā neelpos, jo tai būs
vēl mākslīgs apvalks. Līdz ar to pasliktināsies šķidruma
cirkulācija, aizsprostosies sviedru dziedzeri un uz ādas radīsies
dažādi izsitumi. «Organisma šūnās rodas skābekļa bads, tādēļ
cieš aknas un nieres, jo nevajadzīgie vielmaiņas produkti netiek
caur ādu izvadīti. Normālā situācijā cilvēka āda ik dienu gan
sviedru, gan skābekļa veidā izdala organismam nevajadzīgas
vielas, līdz ar to līdzsvarojas dažādi organisma procesi,»
norāda B.Gūtmane.
Tieši
tāpēc karstajā laikā mediķi iesaka atsvaidzināties, ieejot dušā
un pietiekami daudz dzerot. Svelmē nav ieteicams lietot taukainus
ādu mitrinošus līdzekļus vai ķermeņa krēmu, jo tie aizsprosto
poras un provocē ādas problēmas.
Ilgstoši
atrodoties dabā, nedrīkst aizmirst aizsargāt sevi un tuviniekus no
insektu kodumiem. «Pašlaik aptiekās var nopirkt speciālus
pretinsektu līdzekļus. Gadījumā, ja jums ir alerģija uz kāda
insekta kodumu, jums jātur pa rokai speciālās tabletes, kuras
pasargās no anafelaktiska šoka un asfeksijas. Šīs tabletes
parasti izraksta ģimenes ārsts, ja vien vīzītes laikā jūs viņu
brīdināt par vēlmi doties zaļumos,» stāsta Anna Aleksandrova,
AS «Veselības centru apvienība» ārste interniste.
Izvairieties
no ilgstošas atrašanas saulē
Īpaši
bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem, grūtniecēm, kā arī
veciem cilvēkiem ar hroniskām slimībām – viņiem ieteicams
uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Pārliecinieties, lai
bērns regulāri ir padzēries un uzmaniet, lai viņš nepārkarstu
guļot. Mediķi atgādina, ka karstā laikā nekādā
gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā un
slēgtās telpās.
«Par
karstuma dūrienu liecina ķermeņa temperatūras pazemināšanās
līdz 35–36
grādiem vai temperatūras paaugstināšanās, drebuļi, samaņas
zudumi, slikta dūša, vemšana, bezspēks un miegainība, kā arī
krampji. Ja novērojat šos simptomus, sauciet neatliekamo
medicīnisko palīdzību, bet līdz mediķu brigādes atbraukšanas
brīdim novietojiet cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus,
atbrīvojiet no liekā apģērba, mitriniet ar vēsu ūdeni cietušā
pieri, kaklu, krūtis. Iedodiet padzerties vēsu ūdeni,» rekomendē
A.Aleksandrova.
Tomēr,
ja nevarat izvairīties no atrašanās saulē laikā no pulksten 11
līdz 15, farmaceiti rekomendē ņemt līdzi dzeramo ūdeni un lietot
saules kosmētiku. «Svarīgi atcerēties – tiklīdz gaišā laikā
gaiss sasilst līdz 20–22
grādiem, neatkarīgi no tā, ir mākoņains vai spīd saule,
nepieciešams aizsargāt ādu pret kaitīgiem UV stariem. Bērniem
līdz piecu gadu vecumam labāk izmantot saules kosmētiku ar lielu
UV aizsardzības pakāpi – 50 SPF un Uva/Uvb starojumu. Savukārt,
cilvēkiem ar gaišu vai īpaši jutīgu ādu labāk lietot līdzekļus
ar ne mazāk kā 30 SPF aizsardzību,» norāda B.Gūtmane.
Problēmas
ar arteriālo asinsspiedienu
Karstā
laikā īpaši uzmanīgiem ir jābūt cilvēkiem ar paaugstinātu un
pazeminātu asinsspiedienu. Nereti, ilgstoši atrodoties saulē, tie
piedzīvo hipertoniskās krīzes (bīstami augsts asinsspiediens, kas
var provocēt sirds lēkmi vai insultu) vai noģībst (ja
asinsspiediens ir pārāk zems), kā arī deguna asiņošanu.
«Galvenais
iemesls, kādēļ vasarā asiņo deguns: ilgstoši atrodoties
karstumā, mūsu deguna gļotāda pārkarst, deguns ir sauss un
tādēļ sāk asiņot. Bet ir arī tādi cilvēki, kuriem asinsvadi
atrodas tuvu deguna sieniņām. Asinsspiedienam paaugstinoties un
asinīm vairāk cirkulējot pa sīkajiem asinsvadiņiem, viņiem
asinsvadi plīst un rodas asiņošana. Tas ir kā organisma
glābšanas mehānisms, kad tas mums saka –
esat pārkarsuši saulē. Tāpēc ieteicams ieklausīties savā
organismā un nepārcensties ar fizisku slodzi un ilgu uzturēšanos
saules staros,» iesaka ārste Anna Aleksandrova.
Savukārt,
ja cilvēkam ir vērojams zems asinsspiediens, viņš jūtas saguris,
galva ir nedaudz «dulla»,
pie straujām ķermeņa kustībām tā noreibst. Sākotnēji
cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu tas var paaugstināties, bet pēc
tam var rasties elpas trūkums, ģīboņi, sirds infarkts vai
insults, it īpaši tiem cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu
slimībām.
Lai
mazinātu sirds lēkmju un ģīboņu iespējamību karstajā laikā,
mediķi iesaka rūpēties par savu uzturu, nelietot pārāk sāļu,
asu un ceptu ēdienu, kā arī izdzert ne mazāk par diviem litriem
ūdens dienā. Papildu veselīgam uzturam, fiziskajām aktivitātēm
un stresa pārdzīvošanai jāievēro visiem zināmie labas veselības
priekšnosacījumi – smēķēšanas atmešana, alkohola lietošana
ar mēru, ķermeņa svara kontrole, kafijas lietošana ar mēru.
Atcerieties, ka kofeīnam piemīt asinsspiedienu paaugstinoša
ietekme. Cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu kafijas lietošanu
ieteicams ierobežot līdz divām kafijas tasītēm dienā.
Vēnas
un kāju tūska
Speciālisti
brīdina –
kāju tūkšanu var ietekmēt laika apstākļi un karstākā laikā
tūska ir vairāk izteikta. Tas saistīts ar fizikas likumu par
ķermeņa un šķidrumu izplešanos temperatūras ietekmē. Ja ārā
ir auksti, tad asinsvadi ir šaurāki, rokas un kājas vairāk salst.
Turpretī karstā laikā asinsvadi paplašinās un ir vairāk vietu,
kur uzkrāties venozajām asinīm. Tad vārstuļu nepietiekamības
gadījumā tiek apgrūtināta attece un var rasties tūska. Ja
fiziski veselam cilvēkam tūkst kājas, tas liecina, ka ir venoza
nepietiekamība un var veidoties kāda no vēnu saslimšanām,
piemēram, varikoze. «Vieglākos gadījumos var lietot aptiekās
nopērkamus medikamentus, piemēram, smēres, kuras paredzētas
lietošanai kāju virspusējo un dziļo vēnu akūtu un hronisku
iekaisumu gadījumos, kāju sāpju, tūskas, noguruma, diskomforta un
karstuma sajūtas mazināšanai. Labi palīdzēs arī kontrasta kāju
vanniņas ar jūras sāli. Tās nomierinās un mazinās pietūkumu,»
iesaka B.Gūtmane.
Darja
Cvetkova, AS «Sentor Farm Aptiekas»
Foto: no arhīva
