Turpinoties pārsvarā sausam laikam, daudzviet Zemgalē saglabājas ļoti augsta ugunsbīstamība. Arī ugunsgrēku skaits šogad ir lielāks nekā pērn. Meža speciālisti lūdz iedzīvotājus rīkoties atbildīgi, jo biežākais ugunsgrēku cēlonis ir cilvēku neuzmanība.
Šogad lielākais meža ugunsgrēks Jelgavas un Ozolnieku novadā izraisījās 7. maijā Klīves meža 88. kvartālā, kas atrodas Valgundes pagastā. Mežzinis Agris Ābelīte stāsta – nelaimīgi sagadījās, ka, skatoties no Ložmetējkalna novērošanas torņa, tobrīd nelielā attālumā un līdzīgā grādu leņķī izraisījās divi ugunsgrēki. Kad ugunsdzēsējiem licies, ka darbs jau padarīts, beidzot atklāts, ka lielākajā no šiem diviem ugunsgrēkiem dzēšana vēl nav sākusies. Tādējādi liesmas paspēja aptvert 11 hektāru platību. «Garā kūla un pērnie aveņu kāti deg kā pulveris. Ugunsdzēsēji nespēja tik ātri izvilkt šļūtenes, cik ātri liesmas vējā virzījās uz priekšu,» saka A.Ābelīte. Cīņa ar uguni 88. kvartālā turpinājās septiņas dienas. Tajā iesaistījās gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Tuvējie novadgrāvji tika izsūknēti sausi. Dažviet ugunsdzēsēji nedrīkstēja tuvoties kokiem, jo, kad izdega kūdra ap saknēm, tie gāzās. Beidzamo reizi gruzdoša kūdra šajā vietā dzēsta vēl 4. jūnijā.
«Ja būtu sēņu un ogu laiks, es domātu, ka ugunsgrēku izraisīja nevērīgi zemē nomests izsmēķis, taču šajā gadījumā degšana sākās nomaļā ēnainā vietā. Tas rada aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, ko pierādīt gan šajā gadījumā nevar,» teic A.Ābelīte.
Zemgales virsmežniecības ugunsapsardzības inženieris Modris Vainovskis informē, ka pērn visa gada garumā Zemgales virsmežniecībā izcēlušies 56 ugunsgrēki, šogad nepilnā pusgadā jau 32. «Pavasarī nebija salnu, būs daudz ogu un ogotāju. Diemžēl tādā gadījumā neiztrūkst arī ugunsgrēki, domāju, šogad to būs vairāk,» spriež M.Vainovskis.
Jelgavas un Ozolnieku novada robežās šogad bijuši 10 ugunsgrēki, kuros izdedzis mežs 19,4 hektāru platībā. Lielākais ugunsgrēks ir jau minētais Klīves meža 88. kvartālā. Deviņos no desmit ugunsgrēkiem konstatēta cilvēka neuzmanīga rīcība ar uguni. Vienā gadījumā nokaltis koks vējā iegāzās elektrības vados un radīja īssavienojumu ar dzirksteļošanu.
M.Vainovskis uzsver, ka nedrīkst mest zemē izsmēķus. Tie vispirms jānodzēš, nospiežot pret zābaka zoli vai koku. Stingri jāievēro drošība, kurinot ugunskuru. «Pirmkārt uguni drīkst piesardzīgi kurt tikai uz smiltīm, zemes vai cita nedegoša materiāla, iepriekš attīrot apkārtni no kūdras, sūnām un skuju nobirām. Šogad pat ziemā bija divi meža ugunsgrēki, jo ugunskura vieta bija izraudzīta virs sausas kūdras slāņa, pa kuru uguns izplatījās tālāk,» atceras M.Vainovskis.
