«Līdz galam palicis liels un pats galvenais solis – kvalifikācijas aizstāvēšana. Eksāmens, kura pirmo daļu audzēkņi nokārtoja jau decembrī, notiks 21. jūnijā, bet 22. jūnijā svinēsim izlaidumu. Vienam otram nāksies kārtīgi pacensties – ja slikti būs gājis abās eksāmena daļās, to var arī nenolikt. Tāpēc patlaban kopā ar skolotāju Ritu Kokorēviču intensīvi ar viņiem strādājam, jo, ielaižot vismazāko kļūdu, rezultāts beigās būs nepareizs. Turklāt eksāmenus pieņem darba devēju un būvmateriālu ražotāju komisija, kuriem arī ir savas prasības,» Jelgavas tehnikuma bez piecām minūtēm apdares darbu tehniķu audzinātāja Zigrīda Devjakoviča raksturo grupas noskaņojumu pirms lielā izlaiduma profesijā un dzīvē.
Kā otras mammas
Četru gadu laikā līdz galam palikuši gan tikai paši izturīgākie un motivētākie deviņi topošie apdares darbu tehniķi, kuri apguvuši krāsošanas, tapsēšanas, apmešanas, dekoratīvās krāsošanas, būvdarbu, flīzēšanas un grīdu ieklāšanas tehnoloģijas, kā arī dizaina pamatus, interjeru, materiālu mācību, rasēšanu, arhitektūras būvelementu veidošanu, sausās būves montāžu, elektrotehniku, būvfiziku un citus profesijā būtiskus priekšmetus.
Sākumā apņemšanos mācīties bija izteikuši vēl divpadsmit, tomēr tā nebija pietiekami stipra. «Daudzi vienkārši vairs negribēja mācīties, nenāca uz skolu. Dažus vecāki bija iekārtojuši, lai tikai viņi kaut kur mācītos. Kādam nepatika šī profesija,» iemeslus min grupas audzinātāja, vienlaikus uzteikdama savus audzināmos. Lai arī gadās pa kādam «podu gāzējam», audzēkņu attieksme ir pozitīva – neviens nav jāmeklē vai rītos jāceļ augšā, ar jauniešiem visu var sarunāt kā ar pieaugušiem cilvēkiem, jo galu galā katrs mācās sev. Arī savām skolotājām topošie apdares darbu tehniķi velta tos labākos vārdus – saprotošas, kā otras mammas! «Audzēkņi īpaši nebrīnās, ka šo kursu pasniedz sievietes. Tikai – kā mēs varot veikt smagākos darbus?! Tam taču mums ir puiši!» pasmaida Rita. To, ka profesijā vieta arī meitenēm, apliecina ne vien tas, ka katrā kursā ir pa kādai viņai, bet arī darba specifika. Piemēram, vajag lielu rūpību un precizitāti, lai vilktu moldingus jeb dekoratīvā ģipša apmalītes, kas vislabāk padodas 404. grupā vienīgajai Zanei Bēricai.
Izvēlas studijas LLU
Vecākais apdares darbu tehniķu kurss izceļas ar to, ka aktīvi piedalījušies dažādos profesionālajos konkursos, kuros gūti labi panākumi. Piemēram, saņemot arī Jelgavas pašvaldības atzinību, šogad trešo vietu no Latvijas profesionālās izglītības iestāžu un absolventu meistarības konkursa «Krāsošanas un dekoratīvās apdares darbi» mājās pārveda Artūrs Dembovskis un Atis Lielcepure, kurš palika godpilnajā otrajā vietā arī «Knauf Junior Trophy» sacensībās apmešanas darbos. Artūrs un Iļja Mamiševs tāpat bija starp tiem septiņiem tehnikumiešiem, kuri pagājušajā nedēļā tika pie pašvaldības izglītības kvalitātes naudas balvas par labu mācīšanos, jo viņu vidējais vērtējums bija vismaz 8,5 balles.
Tāpēc nav brīnums, ka abi nolēmuši turpināt studijas LLU Vides un būvzinātņu fakultātē. «Lai gan tur būs augstākā matemātika, ģeometrija, fizika, domāju, zēni tiks ar to galā. Turklāt profesionālo skolu beidzējiem ir zināmas priekšrocības. Pasniedzējiem no nulles nebūs jāskaidro, kas ir cements, kas smilts un kāpēc tie jājauc kopā. Vai – kāpēc rasēšanā jāizmanto konkrēta diametra zīmulis,» audzēkņus iedrošina studēt R.Kokorēviča. Pārējiem no 4. kursa gan nav šādu plānu. Tāpat reti kurš spēj pateikt, ko darīs pēc izlaiduma. Sportiskais Aleksandrs Uļčugačevs tēmē uz Latvijas Sporta akadēmiju, lai kļūtu par fitnesa treneri, Elmārs Drelings spriež, ka varētu pamēģināt vēl kādu profesiju, bet pārējie velk garu «nezinu», radot iespaidu, ka apdares darbu prasmes paliks vien paša kontā – arī spēja no A līdz Z izremontēt savu dzīvokli ir zelta vērta!
Galvenokārt uztic palīgdarbus
«Ir liels pieprasījums pēc meistariem, bet līdz tam jāizaug. Darba devējiem bieži priekšstats par profesiju ir tāds, ka puiši neko nemāk, un vairāk liek darīt palīgdarbus. Man personīgi tas sen būtu apnicis. Tāpēc viņi lauž sadarbību un meklē ko citu. Kamēr nesakārtosies būvniecības darba tirgus, diemžēl tā arī būs, tāpēc prieks redzēt, ka Būvnieku asociācija sasparojusies, lai šo procesu legalizētu. Arī būvnieki palēnām saprot, ka labāk ņemt darbā kvalificētu strādnieku, nevis tikai, lai būtu,» pauž pasniedzējas. Viņas norāda, ka audzēkņiem, protams, ir jāmāk un jāveic arī visi palīgdarbi. Nevis – esmu apdares tehniķis ar pindzeli rokās un neko citu nedarīšu!Noslēguma praksē, kurā jaunieši pavadījuši visu pēdējo pusgadu, piedzīvoti gan palīgdarbi, gan nopietnāki uzdevumi. Piemēram, Artūrs, Atis un Reinis Kārkliņš uzņēmuma «Latvijas energoceltnieks» komandā piedalījās Jelgavas 2. internātskolas jaunās un «gudrās» sporta zāles celtniecībā.
Profesionālās prasmes 4. kursa audzēkņi lielākoties apguvuši vēl vecajā skolas darbnīcā, kas bija ierīkota aukstā un nemājīgā šķūnītī. Tas gan ļāva praktiskajām mācībām notikt kopmītnes istabiņās, ko divatā, trijatā audzēkņi kārtīgi izremontēja. Nu topoši apdares tehniķi trenējas pie stendiem modernā rekonstruētās izglītības iestādes laboratorijā. «Žēl, ka nesanāca tur mācīties ilgāk,» spriež audzēkņi. Viņi gan paliks vēsturē ar to, ka pirmajiem izlaidums būs jaunajā, plašajā un gaišajā aktu zālē.
404. Apdares darbu tehniķu grupa
◆ Zane Bērica
◆ Artūrs Dembovskis
◆ Elmārs Drelings
◆ Reinis Kārkliņš
◆ Atis Lielcepurs
◆ Iļja Mamiševs
◆ Māris Silkāns
◆ Aleksandrs Uļčugačevs
◆ Dāvis Zeps
