Jauns nodoklis dzīvokļu īpašniekus aicina padomāt atbildīgāk, par ko maksāt apsaimniekotājam .
No 1. jūlija namu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja to summa pārsniedz 50 000 eiro, tiks piemērota 21 procenta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Jāpiebilst, ka līdz šim šiem pakalpojumiem PVN likme vispār netika piemērota. Ieviešot jauninājumu, komunālo maksājumu kopsumma dzīvokļu īpašniekiem varētu augt vidēji par pieciem eiro. Sadārdzinājums neattiecas uz daudzdzīvokļu mājām, kuras ar nelielu apgrozījumu apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības.
«Ziņu» aptaujātais dzīvokļa īpašnieks no Ozolniekiem sacīja, ka, ieviešot PVN namu apsaimniekošanai, viņam komunālo maksājumu sadārdzinājums būs apmēram pieci eiro mēnesī. Tā, viņaprāt, ģimenei ir vērā ņemama summa.
Daži uztraukumi ir lieki
Pašvaldības uzņēmuma «Ozolnieku KSDU» vadītājs Gunārs Jaunsleinis atzīst, ka darīs visu, lai tā apsaimniekoto 47 māju dzīvokļu īpašniekiem sadārdzinājums būtu pēc iespējas mazāk jūtams. «Citai mājai ir uzkrājums, citai parāds. Jāizvērtē, kā PVN ieviešana saistās ar grāmatvedības normām. Valsts šādu noteikumu ir pieņēmusi, un mums ir jāmaksā,» saka G.Jaunsleinis. Dažkārt dzīvokļu īpašnieki lieki uztraucoties par pakalpojumiem, kur samaksa nemainīsies. «Piemēram, par ūdens uzsildīšanu, kur jau piemēro 12 procentu PVN, 21 procents nebūs jāmaksā,» piebilst G.Jaunsleinis.
«Ozolnieku KSDU» namu pārvaldniece Stella Miķelsone informē, ka Ozolniekos apsaimniekošanas maksa ir no 36 līdz 71 centam par kvadrātmetru. «Dažām mājām ir lielāka apkārtējā teritorija, citām mazāka. Daži pļauj zāli paši, citiem nav arī sētnieka. Taču mājas fiziskā uzturēšana, ūdens un kanalizācijas vadu iekšējās komunikācijas – tam domāta ir apsaimniekošanas maksa,» paskaidro S.Miķelsone.
Vedina saimniekot pašiem
Jelgavas novada KU galvenais grāmatvedis Dzintars Cāzers skaidro, ka saistībā ar grozījumiem tiks celta mājas apsaimniekošanas maksa. «Mūsu apsaimniekotajās mājās, kur maksa ir noteikta 36 centi par kvadrātmetru, komunālie maksājumi, piemēram, parastam divistabu dzīvoklim celsies par trīs četriem eiro,» saka Dz.Cāzers. Viņš aicina dzīvokļu īpašniekus namus apsaimniekot pašiem – tas var sanākt izdevīgāk. Kā apliecinājums tam tiek minēts, ka Jelgavas novadā vienīgās siltinātās mājas ir tās, kuras apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības. Savukārt Jelgavā lielākais māju apsaimniekotājs pašvaldības kapitālsabiedrība Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde sola – katrai šī uzņēmuma apsaimniekotajai mājai tiks organizēta atsevišķa PVN uzskaite, lai dzīvokļu īpašniekiem sniegtu caurskatāmu un saprotamu atskaiti.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Ēriks Indriksons, kas reizē ir mājas pilnvarnieks Aspazijas ielā, uzskata, ka ne visa nama apsaimniekošanas nauda jāapliek ar PVN, jo daļēji tā tiek izmantota mērķiem, kur jau PVN ir iekasēts. «Mājā, kurai esmu pilnvarnieks, par apsaimniekošanas naudu tiek atjaunotas iekšējo komunikāciju caurules. Es saprotu, ka par šo pakalpojumu jāmaksā PVN, taču caurules jau ir nopirktas, samaksājot PVN. Otrreiz to maksāt nevajag,» teic Ē.Indriksons. Viņš piebilst, ka nama apsaimniekotājs «Rimidal» atļauj mājai pirkt zāles pļaušanas pakalpojumu. «Mums pļauj individuālā darba veicējs, kurš nav PVN maksātājs. Kad darbs izdarīts, viņš «Rimidal» iesniedz rēķinu par 60 eiro. Tātad arī šajā gadījumā PVN nav jāmaksā,» atzīst Ē.Indriksons.
Nodoklis varēja būt mazāks
Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis stāsta, ka bija pret mājas apsaimniekošanas aplikšanu ar PVN. Taču, kad atklājies, ka Latvija ir vienīgā ES valsts, kur šāds pakalpojums tiek sniegts bez nodokļu iekasēšanas, sapratis – tam pretoties ir lieki. Viņaprāt, dzīvokļu īpašnieki var veidot nelielas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kam 21 procenta nodoklis nebūs jāmaksā. Taču, iespējams, liela daļa to nespēs. Ģ.Beikmanis uzskata, ka PVN ieviešana ir labs iemesls izvērtēt, kādus tieši pakalpojumus izvēlēties. Gadījumos, kad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks pats nodrošina, piemēram, kāpņu telpu uzkopšanu vai jumta remontu un šīs izmaksas tiek iekļautas pārvaldīšanas maksā, arī nodoklis sanāks lielāks. Tādēļ citviet pasaulē izplatīta ir prakse, ka pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējs šādu uzturēšanas darbu izpildi uztic citiem.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova domā, ka nebija gudri namu apsaimniekošanā piemērot maksimālo 21 procenta PVN, bet vajadzēja mazāku. Finanšu ministrijā aprēķināts, ka šo grozījumu ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2016. gadā būs 9,341 miljoni eiro, 2017. un 2018. gadā – 22,418 miljoni eiro.
