Jelgavas Amatu vidusskolas vecākais pavāru kurss piedalījies vairākos starptautiskos konkursos un paliks atmiņā kā skaļākais.
Jelgavas Amatu vidusskolas topošos pavārus, kuri 22. jūnijā saņems ģimenes un draugu sveicienus, bet galvenais – trīs gadu laikā vairāk nekā 4200 mācību stundās kaldināto kvalifikāciju, «Ziņas» satiek, tikko atgriezušos no lielās pusgada prakses. Teorijas eksāmenu jaunieši jau veiksmīgi nokārtojuši, taču atslābt nedrīkst. Tieši no praktiskās daļas, kas risināsies 20. un 21. jūnijā, kalkulējot, gatavojot un prezentējot ēdienu, liekot lietā trīs biļetē norādītos produktus, būs atkarīga gala atzīme. Tāpēc topošie pavāri pasniedzēju Ainas Tālumas un Ligitas Ziemeles vadībā modernajā skolas mācību laboratorijā raujas slapju muguru, lai atlikušajās dienās nospodrinātu savu ēst gatavošanas prasmi.
Profesiju vairāk izvēlas zēni
Amatu vidusskolas vecākajā pavāru kursā līdz pēdējam eksāmenam būs tikuši 20 audzēkņi. «Kādam piedzimuši bērni, dažs aizbraucis uz ārzemēm, bet cits domā, ka pavāra darbs ir tikai ēst. Taču, izrādās, – ir arī jāgatavo,» Ligita joko, kur palikuši pārējie pieci, kas pirms trim gadiem bija pieteikušies profesijas apguvei.
Vēsturiski izveidojies, ka pavāru grupā lielākoties mācās puiši. Arī šajā kursā ir tikai septiņas meitenes. «Katra mamma domā par savu vedekliņu, ja nu viņa pēkšņi neprot gatavot! Labāk, lai dēliņš iet un pamācās, lai dzīvē neaizietu postā,» smejot tendenci šķetina A.Tāluma. Tomēr tai arī ir praktiski iemesli. Ne visām meitenēm ir pa spēkam iznest profesijas smagumu – garās stundas uz kājām virtuvē pie smagiem katliem un pannām, karstumā, caurvējā. Puiši arī mierīgāk risina konfliktsituācijas, novērojusi L.Ziemele.
Vēl audzēkņu sarakstos atklājas, ka pavāra profesiju Amatu vidusskolā izvēlas apgūt daudzi krievu tautības bērni no Jelgavas 5. un 6. vidusskolas, kā arī Olaines. Tas mācību procesu nesarežģī, bet ienes vairāk krāsu. «Šis kurss paliks atmiņā ar savu skaļumu – viņi pat elpo skaļi! Teorijas stundās parasti notiek skaļas diskusijas. Taču vienmēr par lietu, jo viņi jau profesiju apgūst sev,» raksturo pasniedzējas, iemācījušās sadzīvot ar jauniešu «troksni».
Apkalpo prezidentu, konferences un pasākumus
Skolā pavadītie gadi topošajiem pavāriem bijuši piesātināti. Risinājies ne tikai saspringts mācību laiks, kurā audzēkņi bez vispārīgajiem apguvuši tādus profesionālos mācību priekšmetus kā, piemēram, ēdienu gatavošanas tehnoloģija, pārtikas preču zinības, speciālā zīmēšana, uztura fizioloģija, sanitārija un higiēna, viesu apkalpošana, kalkulācija un uzskaite. Audzēkņi piedalījušies arī starptautiskos apmaiņu projektos, konkursos un sacensībās. Piemēram, šogad mājās pārvests uzvarētāju kauss no barbekjū čempionāta Polijā, kā arī veiksmīgi startēts «Gran Trofeo Doro» konkursā Itālijas pilsētā Brešā. Saulainajā Itālijā vairākiem bijusi arī iespēja praktizēties dažādos ēdināšanas uzņēmumos.
«Skolā notiek aktīva interešu izglītība. Taču, ja mums jāgatavo dažādiem pasākumiem, īsti nevaram piedalīties, un šo pasākumu tiešām ir daudz,» pasniedzējas ieskicē vēl vienu topošo pavāru darbības jomu, kurā iesaistīti visu kursu audzēkņi. Amatu vidusskolas jaunos ēdināšanas speciālistus aicina apkalpot ne tikai pašu notikumus, piemēram, Valsts prezidenta vizīti skolā vai apmaiņas projektu skolēnu viesošanos, katru dienu viņiem nodrošinot brokastis un pusdienas. Ir arī līdz 500 cilvēku lieli pasākumi un konferences ārpus, kad visiem jāstrādā kā pulkstenim, lai izdotos.
«Braucam arī mācību ekskursijās uz dažādiem uzņēmumiem. Piemēram, bijām Vecrīgā, kur mūsu bijušais audzēknis ir šefpavārs restorānā «Rozengrāls». Ir ļoti patīkami, ka audzēkņi mūs atceras un aicina ciemos. Ļoti priecājamies par viņu panākumiem,» atzīst L.Ziemele.
Pasniedzējas piebilst, ka viņu uzdevumus ir pirmkārt sagatavot izglītojamos par teicamiem sava darba pratējiem, kas māk strādāt komandā. Vajadzīgi gadi, liela mērķtiecība un uzņēmība, lai kļūtu par sava uzņēmuma vadītāju. Taču skaidrs, ka bez darba pavāri nepaliks. Paša ziņā – kur un kā. Par to Amatu vidusskolas vecākā pavāru kursa audzēkņi gan vēl īpaši nedomā, jo priekšā vēl viens gads, kurā iegūt pilnu vidējo izglītību.
Pavāru grupa
• Monta Biele
• Ņikita Bobkovs
• Jūlija Bobrova
• Agnese Čūriška
• Jānis Dupkevičs
• Jurāte Gugina
• Ņikita Guļins
• Alekss Karaganovs
• Dmitrijs Karpušenkovs
• Nikita Kitovs
• Sintija Belokrilova
• Ivans Muižnieks
• Roberts Razmaitis
• Sabīne Rune
• Daņiils Sļotovs
• Raivis Striška
• Vilens Volodjko
• Pāvels Zaicevs
• Santa Sārtīte Zakse
• Viktors Zvanis
Vēlas būt kuģa pavārs
Dmitrijs Karpušenkovs
Jau no bērnības domāju kļūt par pavāru. 9. klasē nedaudz šaubījos, vai neiet uz apdares darbu tehniķiem, bet klasesbiedrs Raivis arī stājās šeit, tāpēc sarunājām kopā. Savu izvēli nenožēloju. Te ir daudz lielu iespēju. Piemēram, piedalījos barbekjū čempionātā Polijā, kur dažādu valstu desmit komandu konkurencē ieguvām pirmo vietu. Kopā ar pārējiem uzstādījām jaunu Ginesa rekordu – bijām visvairāk cilvēku, kuri vienlaikus grilē. Pagājušajā gadā bijām arī pieredzes apmaiņā Francijā, bet šogad skolotāja piedāvāja iespēju doties uz praksi Itālijā. Tā no 2. februāra līdz 14. maijam strādāju par pavāru viesnīcā. Varēja arī pabraukāt apkārt un iepazīt Itāliju. Praksē pārsvarā grilēju zivis, vistu, cūkgaļu. Tas man arī vislabāk padodas. Mājās retu reizi uztaisu šašliku – pa virtuvi galvenokārt saimnieko mamma. Jāpabeidz vidusskola, bet man ļoti ilgi bijis mērķis kļūt par kuģu pavāru, jo tā var apceļot visu pasauli. Ja tas neizdosies, mani gaida atpakaļ Itālijas restorānā.
Iespēja braukt apkārt
Alekss Karaganovs
9. klasē vienojāmies ar vecākiem, ka vidusskolu «nepavilkšu» un vērtīgāk būtu apgūt profesiju. Mamma ieteica mācītie šeit – ja es sevi labi parādīšu, varēšu braukt apkārt. Tā arī bija. Piedalījos gan konkursā Polijā, gan biju praksē Itālijā. Esmu apmierināts, patīk profesija, lai gan tā ir diezgan grūta. Itālijā jau trešajā nedēļā sāka sāpēt mugura un kājas. Karsts. Pluss vēl jāstrādā ar cilvēkiem – kādam kaut kas nepatīk, jāskaidro. Patlaban galvenais ir nokārtot eksāmenus, un tad padomāšu, ko darīt tālāk. Latvijā man prakse aizritēja «Hercogā». Pirmajās dienās bija palīgdarbi, bet tad jau sāka uzticēt gatavošanu. Ja parāda un paskaidro, ko un kā darīt, visu var izdarīt.
