Vircavas vidusskola, kas rīt svin 180 gadu jubileju, kopā ar Svētes pamatskolu ir vecākās izglītības iestādes Jelgavas novadā.
«Mūsu jubilejai cauri vīsies liepziedu tēma. Viss muižas parks ir pilns liepām. Pēc reģistrēšanās dzersim liepziedu tēju, un arī jaunajā skolas himnā, ko speciāli šim pasākumam sarakstījuši mūsu absolventi Aiga Ose un Gunārs Stepiņš, ir vārdi – «Kur Vircavas upīte rāmi tek un vējš parkā liepziedus aijā»,» uz Vircavas vidusskolas 180 gadu jubileju savējos kopā sauc ilggadējā direktore Ināra Vīgante (attēlā).
Gaida vērtīgas grāmatas
Jelgavas novadā viena no vecākajām skolām (180 gadu šogad svin arī Svētes pamatskola) savus absolventus, bijušos pedagogus un darbiniekus ciemos gaida 18. jūnijā, kad jau no pulksten 16 skolā sāksies reģistrācija, norēķinoties ar dažiem eiro vai vērtīgu grāmatu skolas bibliotēkai.
Pēc tam viesiem būs iespēja noskatīties absolventa un fotogrāfa Gunāra Timermaņa sagatavotu mūsdienīgu videostāstu par skolas vēsturi un šodienu. Tāpat varēs satikt gidus, kuri izvadās pa izglītības iestādes, iespējams, kādam līdz nepazīšanai izmainītajiem stūrīšiem, kā arī sporta halli un jauno alternatīvo centru «Kamenītes». Pulksten sešos vakarā tautas namā sāksies svinīgais pasākums, kur cauri gadu lokiem vedīs teātra tradīciju lolotāja režisore Sarmīte Sustrupe, lai visi vēlāk laistos sirsnīgās atmiņās, pastaigās, balles deju un diskotēkas ritmos.
Iedvesmo interesanti skolotāji
I.Vīgante Vircavas vidusskolu par savu sauc ne no pagājušā gadsimta 70. gadu vidus, kad tajā sāka strādāt par vēstures skolotāju, vai no 1984. gada, kad uzņēmās skolas vadības grožus. Direktore pati šeit mācījusies, absolvējot vidusskolu 1971. gadā.
«Mūsu laikā ēka, kā jau muiža, bija ar caurstaigājamām telpām. Skolēnu skaits mainīgs – bija gan lielākas, gan mazākas klasītes. Piemēram, vidusskolu beidzām deviņi skolēni. Atceros, kā 1. klasē 11. klases absolventi bija izveidojuši pils dārzu, kur viņiem notika pēdējais zvans. Gājām pa parādes durvīm – puiši bija uzbūvējuši lapenīti. Pils dārzam bijis daudz dažādu veidojumu. Arī patlaban tas ir atjaunots, un atkal absolventi tur iet, bildējas un notiek svinīgi pasākumi,» priecājas Ināra.
Par pedagoģi viņu iedvesmoja kļūt pašas skolotāji, noliekot izvēli – latviešu valoda un literatūra vai tomēr vēsture. «Vēl tagad atceros pareizrakstību, ko pamatīgi iemācīja mūsu skolotāja Velta Līkuma, bet latviešu valodu neizvēlējos, jo šajā priekšmetā jālabo ļoti daudz darbu. Savukārt uz vēstures pusi pavirzīja interesantā ģeogrāfijas skolotāja Zinaīda Soboļeva, kas bija daudz ceļojusi un pat kaut ko zināja no ķīniešu valodas, kā arī vēstures skolotāja Velta Teseļska. Patlaban priekšmetā daudz izmantojam informāciju tehnoloģijas, bet tad lielu lomu spēlēja pedagoga personība – viņa valoda, žesti,» savus iedvesmas avotus atklāj Ināra.
Arī kļūt par direktori viņu pamudināja skolā notiekošais. «Piekritu uzņemties vadību, jo ļoti bieži mainījās direktori. Arī skolotāji nejutās droši kārtējo pārmaiņu priekšā. Gribējās, lai mana skola ir atpazīta, lai veidojas tradīcijas, pamatīgums. Domāju, varbūt es to varu uzņemties un darīt, lai skolai būtu stabilitāte. Tā jau 32 gadus,» stāsta I.Vīgante, pačukstot, ka šis varētu būt pēdējais. Esot pienācis laiks dot vietu jaunajiem un vairāk laika veltīt saviem četriem mazbērniem un mierīgai dabas baudīšanai – darba dienas beigās aizverot skolas durvis, domas, čalas un kņada tāpat nāk līdzi!
Ir, par ko lepoties!
Atskatoties uz paveikto, ilggadējā direktore atzīst, ka ir, par ko lepoties. Viņas vadībā ar pašvaldības atbalstu 1998. gadā skolā iekārtota tajā laikā modernākā datorklase Jelgavas rajonā. Tāpat uzcelta sporta halle, renovētas visas telpas, mācību kabineti tikuši pie jaunām mēbelēm, interaktīvajām tāfelēm un citām tehnoloģijām.
Vircavas vidusskolas bērni ar prieku gatavojas un gaida arī visus skolas svētkus – sirsnīgos 9. un 12. klašu izlaidumus, Mātes dienas koncertus, atraktīvās sporta dienas, popielu, jautro pasākumu «100. diena skolā», patriotiskās Latvijas dzimšanas dienas svinības, Ziemassvētku balles, Skolotāju dienas un krāsainos Mārtiņdienas tirdziņus.
«Ir teiciens, ka cāļus skaita rudenī, bet mēs – pavasarī, kad redzami visi mācību olimpiāžu, konkursu, ārpusskolas pasākumu un sporta sacensību uzvarētāji. Tā šogad, sagaidot skolas 180 gadu jubileju, godalgotas vietas novadu olimpiādēs ieguva astoņi mūsu skolas skolēni. 10. klases audzēknis Kristers Andrejs Dāviņš ģeogrāfijā un angļu valodā aizstāvēja skolas godu valsts līmenī, bet 9. klases skolniece Justīne Jēgere no atklātās valsts olimpiādes mājturībā atgriezās ar atzinību,» gandarīta direktore. Lai pateiktos uzcītīgajiem bērniem, viņu skolotājiem, vecākiem, kā arī novada pašvaldībai par sakārtoto skolas vidi, šopavasar pirmo reizi tika rīkots īpašs pasākums. Klātesošos priecēja ne vien skolas pašdarbnieki un bērni, kuri apgūst instrumentu spēli Jelgavas Mūzikas skolā. Kārtējo reizi līdz asarām aizkustinājis dramatiskā pulciņa vadītājas S.Sustrupes veidotais uzvedums «Mūžības skartie», kas literāro kompozīciju skatē šogad tika izvirzīts arī dalībai Latvijas Skolu teātra festivāla labāko kolektīvu parādē.
Labi sporto, dzied un dejo
«Mācību gada laikā divreiz mēnesī skolā notiek informatīvā līnija, kurā sveicam visus labos darbus. Reti kurā nepasniedzam medaļas un diplomus par panākumiem sportā,» vēl vienu Vircavas skolēnu veiksmes jomu atklāj direktore. Taču skolēni ne tikai cītīgi trenējas sporta hallē Sigitas Roziņas vadībā. Bērni arī dejo tautas dejas. Vecāko pirmsskolēnu kolektīvu vada Anita Johansone, bet 1., 2. un 3. klašu kolektīvu, kurš pērn ieguva tiesības piedalīties skolēnu dziesmu un deju svētkos, – no šā gada Baiba Ķestere, kura ar laiku plāno skolēniem ierādīt arī mūsdienu deju soļus. Tāpat Vircavas vidusskolas bērni ir labi dziedātāji, jo daudziem bijusi iespēja savas balsis spodrināt Jelgavas novada skolēnu korī «Asni». Šo tradīciju turpina skolas absolvente Madara Grigorjeva, kura trenē mazo bērnu vokālās prasmes.
Jāpiebilst, ka iespēja iesaistīties kādā no interešu izglītības programmām, ko finansiāli atbalsta arī pašvaldība, tikko pavadītajā mācību gadā bija 147 Vircavas vidusskolas 1.–12. klašu skolēniem un 57 pirmsskolēniem, kuri zinības apgūst atsevišķā ēkā.
Vidusskola zem jautājuma zīmes
Lai gan, skaitot visus kopā un vēl pierēķinot Lielvircavas un Platones filiāļu audzēkņus, sanāk prāva skolēnu saime, kurai pievienojas aizvien jauni audzēkņi, ņemot vērā ministrijas prasības, izglītības iestāde atsevišķās pozīcijās tomēr nejūtas droša un pārliecināta. Piemēram, pārejas posmā lauku vidusskolā jābūt vismaz 27 izglītojamajiem, un vircavnieki to piepilda «līdz ar matu galiem».
«9. klasi, kura uzvarēja «Nacionālo dārgumu jaunatklāšanas» pirmajā posmā, šogad beidza 13 skolēnu. Visus, par kuriem zinām, ka viņi ir spējīgi mācīties vidusskolā, izlaidumā aicinājām palikt 10. klasē. Neviens neteica «nē!». Pietiktu ar septiņiem, bet ceram uz deviņiem skolēniem,» izaicinājumu min I.Vīgante, atklājot, ka 10. klasi šogad beidza 12, bet 11. klasi deviņi audzēkņi.
Diemžēl, mainot Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas statusu, kas liedza piederību divām vidusskolām, Vircavas vecākie skolēni vairs nevar vienlaikus apgūt profesiju. «Spiež» arī Jelgavas tuvums (līdz pilsētai ir aptuveni 15 minūtes). Tāpēc izglītības iestāde iekšēji gatavojas vidusskolas posmu zaudēt. Jaunais skolu finansēšanas modelis, kas gan patlaban ir nedaudz apstājies, tāpat vairs neparedz naudas pārdali filiālēm, un abām Vircavas vidusskolai piederīgajām tās varētu pietrūkt, pieļauj direktore, piebilstot, ka šādā gadījumā kopā ar pašvaldību nāksies meklēt optimālu risinājumu.
Tomēr skola, kas noturējusies jau 180 gadu, no pagasta kartes pazust nedrīkstētu! «Kad dzirdu medijos par skolu slēgšanu, kļūst ļoti skumji – no laukiem nāk ļoti daudz garīguma, pozitīvisma un labu tradīciju. Nevaru iedomāties, ja šeit nebūtu skolas. Labi darbojas tautas nams un alternatīvais centrs, bet tie ir mūsu bērni, kas tur piedalās, kopā rīkojam koncertus un pasākumus. Padomju laikā nedaudz cietām, jo kolhozs bija kaut kas īpašs, bet skola kā piedēklis. Savukārt mūsu pārvaldes vadītājai Ritai Borščevskai izdevies satuvināt visas iestādes darboties kopā, ka vairs nejūtam nekādu atšķirību – pārrunājam aktuālos notikumus, plānojam lietas,» uz turpmāku sadarbību, sirmās skolas stabilitāti un attīstību cer I.Vīgante.
Vircavas muiža
Vircavas muižas apbūve veidojusies no 17. līdz 19. gadsimtam. Muiža bijusi Kurzemes hercoga Pētera Bīrona iemīļota uzturēšanās vieta. 1919. gadā to nodedzināja bermontieši, bet bijušajā klētī noliktavā pagājušā gadsimta 20., 30. gados tika ierīkots tautas nams. No muižas ēkas saglabājies ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Ievērības cienīgs ir muižas parks – 15 hektāru liels baroka stila dārzs ar savdabīgu dārza parteru. Vispilnīgāk no kompleksa saglabājies Kavalieru nams, kur pašlaik darbojas skola.
Panākumi mācību olimpiādēs
Kristers Andrejs Dāviņš (10. klase) – 1. vieta ģeogrāfijā, 2. vieta angļu valodā
Kristiāns Valentinovičs (10. klase) – 2. vieta matemātikā
Krista Vangale (11. klase) – 2. vieta ģeogrāfijā
Inese Jablonska (8. klase) – 2. vieta latviešu valodā
Krista Ļūmane (9. klase) – 2. vieta latviešu valodā
Samanta Ose (11. klase) – 3. vieta ģeogrāfijā
Emīls Asiķis (7. klase) – 3. vieta matemātikā
Justīne Jēgere (9. klase) – atzinība atklātajā valsts mājturības olimpiādē
Skolotājas absolventes
Direktora vietniece Inguna Kotoviča
Matemātikas skolotāja Alesja Ņikitina
Sākumskolas skolotāja Ina Rituma
Sākumskolas skolotāja Alla Grigorjeva
Dramatiskā kolektīva vadītāja Sarmīte Sustrupe
Pirmsskolas muzikālā audzinātāja Madara Grigorjeva
Pirmsskolas skolotāja Iveta Gribuste
Pirmsskolas skolotāja Inguna Rozenbilde
